Aptauju arhīvs »Aptauja

Vai jūs izmantojat kādas arodbiedrību krājaizdevu sabiedrības pakalpojumus?

Parādīt rezultātus

Biežāk uzdotie jautājumi

Kas ir darba līgums?

Darba līgums ir rakstveidā noslēgts pamatdokuments, kas, stājoties darba tiesiskajās attiecībās ar darba devēju, regulē savstarpējās attiecības starp darbinieku un darba devēju ir rakstveida noslēgts darba līgums. Šim dokumentam darba attiecībās ir milzīga nozīme, jo tas nosaka pušu tiesības un pienākumus, kas pusēm ir saistoši un obligāti pildāmi. Lauzt līgumu var pusēm vienojoties vai pusei atsevišķi uzsakot darba līgumu likumā noteiktajos gadījumos. Uzteikuma tiesiskie pamati ir noteikti Darba likuma 47. un 100., 101.pantā. (http://www.likumi.lv/doc.php?id=26019). Ikvienam darbiniekam, stājoties darba attiecībās, ir tiesības pieprasīt no darba devēja rakstveida darba līgumu, jo Darba likums paredz, ka darba līgums slēdzams rakstveidā.

Kādu labumu nodrošina darba līguma noslēgšana?

Rakstveidā noslēgts darba līgums pēc savas būtības ir juridisko garantiju nesējs, jo Darba likums nosaka tās obligātās darba līguma sastāvdaļas, kurām noteikti jābūt atspoguļotām katrā darba līgumā. Darba līgums nodrošina juridisku aizsardzību pret darba devēja patvaļu.

Kas tiek atrunāts darba līgumā?

Darba likuma 40.panta otrā daļa nosaka, ka darba līgumā norāda: 1) ziņas par darba devēju un darbinieku, 2) darba tiesisko attiecību sākuma datumu, 3) darba tiesisko attiecību paredzamo ilgumu, 4) darba vietu, 5) darbinieka profesiju (arodu, amatu) un vispārīgu nolīgtā darba raksturojumu, 6) darba samaksas apmēru un izmaksas laiku, 7) noslēgto dienas vai nedēļas darba laiku, 8) ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgumu, 9) darba līguma uzteikuma termiņu 10) darba koplīgumu, darba kārtības noteikumus, kas piemērojami darba tiesiskajām attiecībām. Likums arī nosaka, ka visi šie apstākļi un darba līguma nosacījumi nedrīkst pasliktināt darbinieka tiesisko stāvokli attiecībā pret likumu. Tas nozīmē, ka, piemēram, darba alga nedrīkst būt mazāka par valstī noteikto minimālo algu, normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt noteikto nedēļas un dienas darba laiku, ikgadējais apmaksātais atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām nedēļām un citus aspektus.

Darba likumā kā viena no būtiskākajām darba līguma sastāvdaļām ir minēts darbinieka amats un vispārējs darba raksturojums. Ir ļoti svarīgi līgumā vai amata aprakstā sīki atrunāt tos pienākumus, kurus darbiniekam darba laikā jāveic. Tas ļaus izvairīties no darba devēja pārmetumiem par neizpildītiem pienākumiem, par kuriem, iespējams, puses nemaz nebija vienojušās.

Cik eksemplāros gatavo darba līgumu?

Darba likumā ir noteikts, ka darba līgumu sagatavo divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie darbinieka, otrs - pie darba devēja, tāpēc, slēdzot darba līgumu, svarīgi ir pieprasīt, lai darba devējs vienu līguma eksemplāru izsniedz darbiniekam. Ja viens darba līguma eksemplārs regulāri glabājas pie darbinieka, pastāv lielākas iespējas strīdus situācijās izvairīties no domstarpībām vai vienpusēja darba līguma normu skaidrojuma.

Kādas sociālās garantijas darbinieks zaudē, strādājot bez rakstveida darba līguma?

Strādājot bez rakstveida darba līguma, darbinieks zaudē sociālās garantijas slimības, maternitātes, paternitātes, bērna kopšanas, bezdarba, nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, vecuma, invaliditātes un sociāli apdrošinātās personas vai tās apgādībā esošās personas nāves gadījumā.

Kā rīkoties, ja ar darba devēju ir bijusi mutiska vienošanās par darbu?

Neskatoties uz to, ka Darba likums paredz darba līguma slēgšanu rakstveidā, likums arī atrunā situācijas, kad darbinieks faktiski ir strādājis, taču pastāvējusi tikai mutiska vienošanās. Un šādā gadījumā likums nosaka, - ja darbinieks un darba devējs vai vismaz viena no pusēm ir uzsākusi veikt nolīgtos pienākumus, rakstveida formai neatbilstošam darba līgumam ir tādas pašas tiesiskās sekas kā rakstveidā izteiktam darba līgumam. Taču prakse rāda, ka šādos gadījumos, kad pastāvējusi tikai mutiska vienošanās, strīdus gadījumā darbiniekam praktiski ir ļoti grūti pierādīt, piemēram, to, ka darba devējs bija solījis par padarīto darbu maksāt Ls 200, nevis tikai samaksātos Ls 80, vai arī, piemēram, faktu, ka puses bija vienojušās par četru stundu darba dienu, nevis astoņu. Bieži vien konfliktsituāciju gadījumos darba devējs vispār noliedz, ka ar konkrēto darbinieku jebkad ir pastāvējušas darba attiecības, un noliedz savu pienākumu izmaksāt darba samaksu vai slimības naudu utt.

Kāpēc darba devēji dažreiz izvēlas nodarbināt darbiniekus bez darba līguma?

Gadījumos, kad darbinieks tiek nodarbināts bez darba līguma, darba devēja mērķis galvenokārt ir izvairīties no nodokļu nomaksas valsts budžetā, tad arī darba devējs par nelegāli nodarbināto darbinieku nesniedz nekādas ziņas attiecīgajās valsts iestādēs. Lai slēptu nodarbināšanas bez darba līguma faktu, darba devēji neveic arī nekādu darbinieka nostrādātā darba laika uzskaiti un algu maksā “aploksnē”, par ko darbinieks nekur neparakstās. Tādējādi bieži vien par darbinieka vienīgo iespēju pierādīt juridisko faktu par darba attiecību pastāvēšanu un piedzīt savu darba algu kļūst prasības celšana tiesā, kas ir visai laikietilpīgs process un prasa speciālās zināšanas, un vairākumā gadījumos vienīgais pierādījums savu darba attiecību pastāvēšanas faktam ar darba devēju ir kolēģu liecības, taču viņi bieži vien atsakās liecināt pret savu darba devēju.

Kāds sods tiek piemērots darba devējiem par darbinieku nelegālu nodarbināšanu?

Pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 41.panta par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā sods fiziskai personai ir no Ls 100 – 350 (ja pārkāpums konstatēts atkārtoti gada laikā – naudas sods ir Ls 400 – 500), bet sods juridiskajai personai ir no Ls 750 – 5000 (ja pārkāpums izdarīts atkārtoti gada laikā, tiek piemērots naudas sods no Ls 5000 līdz 10000).

Vai darba ņēmējam arī tiek piemērotas soda sankcijas par strādāšanu bez darba līguma?

Soda sankcijas tiek piemērotas tikai darba devējam, kura pienākums ir gādāt, lai rakstveidā tiktu noslēgts darba līgums. Cilvēki negrib strādāt bez darba līgumiem, to uzspiež darba devējs, kurš sāk izmantot situāciju, ka darbaspēka ir daudz un var izvēlēties cilvēkus, kuri piekrīt strādāt nelegāli.

Vai darba līgumā var paredzēt dažādus līgumsodus? Piemēram, par smēķēšanu darba laikā vai par 5 minūšu kavējumu atvelk no algas Ls 5 vai paredz, - ja darbinieks uzņēmumā nenostrādā 5 gadus, tad maksā līgumsodu Ls 5000. Vai šādi noteikumi darba līgumā ir spēkā, ņemot vērā Darba likuma 6.pantu un to, ka Darba likumā līgumsodi nav paredzēti?

Darba likums neparedz nekādus naudas sodus, ne arī līgumsodus. Līdz ar to saskaņā ar Darba likuma 6.panta noteikumiem nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumu, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojuma noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli.

Vai darbiniekam ir tiesības strādāt vairākās darba vietās?

Darba likums nosaka, ka darbiniekam ir tiesības slēgt darba līgumu ar vairākiem darba devējiem, ja darba līgumā vai darba koplīgumā nav noteikts citādi. Darbinieka tiesības veikt darbu pie cita darba devēja var ierobežot tik lielā mērā, cik tas ir attaisnojams ar darba devēja pamatotām un aizsargātam interesēm. No iepriekš minētā izriet, ka darbiniekam ir tiesības strādāt vairākās darba vietās. Šajā gadījumā darba laiks netiek summēts un darbiniekam darba laika uzskaite tiek veikta katrā darba vietā atsevišķi.