Aptauju arhīvs »Aptauja

Cik dienas gadā Jūs pavadiet uzņēmuma organizētajās apmācībās?

Parādīt rezultātus

Notikumi 2012.gads

LBAS jaunieši pieredzes apmaiņas braucienā Zviedrijā.

2013.gadā 21.maija līdz 24.maijam LBAS Rīgas reģionālā koordinatore Ieva Freiborne un LBAS nacionālā koordinatore Ruta Porniece, LBAS Jauniešu pārstāvis: Dainis Lubarts (Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrība LAKRS) atradās komandējumā Stokholmā, Zviedrijā. Komandējums tika organizēts, pamatojoties uz Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības realizētā NORDEN projektu „Darba tirgus attīstība demokrātiskās sabiedrībās: trīspusējā sociālā partnerība Ziemeļeiropā” – pieredzes apmaiņas veidošana. Brauciena laikā dalībnieki devās vizītē uz Zviedrijas Parlamentu, lai tiktos ar Sociāldemokrātiskās partijas pārstāvi Adnanu Dibrani. Pieredzes apmaiņas braucienā tikās ar Sociāldemokrātisko kustību „SSU” pārstāvi Stellu Grimbergu, kā arī ar Zviedrijas arodbiedrību konfederācijas (LO-Sweden) pārstāvi Malinu Norbergu un citiem LO-Sweden ekspertiem. Brauciena laikā dalībniekiem bija iespēja tikties arī ar dažādu nozaru arodbiedrību pārstāvjiem, piemēram, Celtniecības arodbiedrība Byggnads, transporta, sakaru arodbiedrība SEKO u.c.

Vizīte Zviedrijas Parlamentā ar sociāldemokrātiskās partijas pārstāvi

Sarunā ar Sociāldemokrātiskās partijas pārstāvi Adnanu Dibrani uzzinājām informāciju, ka sociāldemokrātiskā partija Zviedrijā tika izveidota 1832.gadā. Vēsturiski to izveidoja tieši arodbiedrību pārstāvji. Sociāldemokrātiskā partija, tās īstenotās idejas ieveda Zviedriju labklājības valsts statusā. Zviedrijā sociāldemokrāti bija pie varas 80 gadus, izņemot pēdējos 7 gadus, kad tie ir nokļuvuši opozīcijā (no 349 Parlamenta pārstāvjiem šobrīd 112 ir sociāldemokrāti, no kuriem vairāk kā 50 ir LO-Sweden, Zviedrijas arodbiedrību konfederācijas pārstāvji, kā arī no citām arodbiedrībām).

Liels uzsvars uz jauniešu iesaisti partijā - sociāldemokrātisko ideju attīstību. Attīstīta sociāldemokrātiskās partijas kustība jauniešiem, kur jaunieši var aktīvi darboties īstenojot sociāldemokrātiskās idejas interneta vietnē, avīzes veidā u.c. pasākumos. Vidējais vecums Zviedrijā, kad jaunieši iegūst patstāvīgu darbavietu ir 28,5 gadi. Politiķis uzsvēra, ka jaunietim jau 22 gados būtu jādomā par darbu. Uzskata, ka jauniešiem ir jāstudē, jāiegūst kvalitatīva izglītība, lai jaunietis gūtu pieredzi un paliek savā valstī ar savām idejām. Šī paaudze ir ļoti moderna un elastīga, tā raksturoja politiķis mūsdienu jauniešus.

Jauniešu problēmas:

  • Negatīvi, ka jaunieši ir gatavi strādāt par 70-75% no minimālās darba algas.
  • Viņi nerēķinās ar izmaksām (dzīvošana, ēšana), kas veidojas nedzīvojot kopā ar vecākiem.
  • Zviedrijā ļoti nozīmīgi ir, lai jaunietim būtu augsta kvalifikācija (augstskola, kā arī ārvalstu pieredze), lai viņš varētu pretendēt uz labu darba algu. Liela problēma ir, ka jaunieši pamet izglītības sistēmu un neiegūst kvalifikāciju. Stokholmā ir rajoni, kur jauniešu bezdarbs sasniedz 25%, ir problēmas gan ar jauniešu kvalifikāciju, gan iekļaušanos Zviedrijā kopumā.
  • Jaunietis bieži vien netiek galā ar daudzām sociālajām lomām.
  • Jauniešu integrācija ( migranti no citām valstīm).
  • Politiķu lēmumi, kas rada sekas – arodbiedrību biedru zaudējumu (biedri izstājas no arodbiedrībām).

Politiskos jautājumos parlamentārais deputāts uzsvēra būtiski ir visām politiskajām partijām būt solidārām par lēmumiem. Atzīst, ka bieži vien ir grūti nonākt līdz kopsaucēja, jo liberālās un konservatīvās partijas bieži neatbalsta sociāldemokrātiskās partijas idejas.

Diskusijā piedalījās arī Jans Sparmans (Zviedrijas Celtniecības arodbiedrība „Fastighets”) par arodbiedrības iepazīstināja ar Zviedrijas arodbiedrību pieredzi minimālās algas noteikšanā: Konfederācijas vienojas ar asociācijām – slēdz ģenerālvienošanās, koplīgumus. Valdība šajos jautājumos neiejaucas. Ja darba devēji nepiekrīt arodbiedrību piedāvājumam, tad arodbiedrības organizē streiku. Vēsturiski algu politika ir, lai izvairītos no steikiem, lai būtu ekonomiskais miers valstī. Pārrunas par algām veic visas arodbiedrību konfederācijas kopā, jo tad ir lielāks spiediens uz darba devēju un prasījums gūst lielāku atbalstu. Zviedrijā ir nepieciešams augsts biedru līdzdalības līmenis, lai šis modelis strādātu un darba devējs būtu spiests piekāpties arodbiedrību prasībām.

Krīzes situācijas, ja tiek sekots politiķu lēmumiem, tad norisinās cieša sadarbība arodbiedrībām un valdībai. Attiecībā uz citām politikām - arodbiedrības vienojas ar politiskajām partijām. Tomēr neskatoties uz to, ka partijā liela daļa pārstāvju ir arodbiedrību biedru, daudzas arodbiedrību idejas un prasības netiek ņemtas vērā.

Deputāts Adnans Dibrani uzskata, ka ļoti daudz ir jāstrādā skolās. Norādīja, ka efektīvāk idejas var izplatīt cilvēks – cilvēkam. Noteikti biedriem ir jānostiprina arodbiedrību un sociāldemokrātiskās idejas.

Vizīte Sociāldemokrātiskās partijas jauniešu kustībā „SSU”

Ar sociāldemokrātisko partijas jauniešu kustības darbību un tās uzdevumiem klātienē LBAS pārstāvjus iepazīstināja SSU politikas nodaļas koordinatore Stella Grimberga. SSU jauniešus aicina būt aktīviem apvienojoties kopīgām idejām, misijai. Sociāldemokrātiskajā kustībā strādā jaunie speciālisti no dažādām arodbiedrībām. Galvenokārt tiek meklēti dažādi risinājumi ikdienišķām problēmu risināšanām: darbs, jaunās ģimenes, dzīves vieta. Auditorija – studējošie, sociāli ekonomiski aktīvi jaunieši. Kustībai ir laba sadarbība ar Studentu apvienību, kura aktīvi palīdz aģitēt par sociāldemokrātiskām idejām. Tiek radīts tīkls akadēmiskā līmenī. Stella Grimberga uzsvēra, ka arodbiedrības spēcīgas, ja ir progress tevī pašā. SSU piedāvā izglītības programmu, kurā tiek iekļautas tēmas: politika, arodbiedrības, rasisms. Mācības notiek divas reizes nedēļā, kurā var piedalīties jaunieši vecumā līdz 30 gadiem.

Vizītē Zviedrijas arodbiedrību konfederācijā LO – Sweden

Tiekoties ar Zviedrijas arodbiedrību konfederācijas (LO- Sweden) pārstāvi Malinu Norbergu tika apzināts LO- Sweden darbs ar jauniešiem, kā arī arodbiedrību konfederācijas darbība kopumā. Gan struktūra, gan problēmas Zviedrijas arodbiedrību konfederācijā ļoti līdzīga Latvijas situācijai. Atšķirībā no Latvijas zviedru konfederācija, piedevām, nodarbojas ar sociālās apdrošināšanas līgumu slēgšanu - koordinē bezdarbnieku, slimību un pensiju fondus.

Jauniešiem līdz 30 gadiem LO-Sweden organizē 2 dienu apmācību (pārsvarā nedēļas nogalē) par:

    • Arodbiedrību, tās lomu (saturā iekļauta informācija, kas ir arodbiedrība, tās vēsture, mērķi, darbība);
      Var piedalīties gan arodbiedrību biedri, gan arī citi interesenti, kas nav biedri. Vidēji 87% pēc šīm apmācībām kļūst par biedriem. Saskaņā ar likumu darba devējam ir jāmaksā par šīm 2 dienām. Tie, kas nav biedri – LO maksā zaudēto darba algu, ja tajā dienā ir bijis jāstrādā. 2012.gadā šādas apmācības tika sniegtas aptuveni 2000 cilvēku. Apmācības veicina arī motivāciju, satikt citus cilvēkus, sniedz mācību par to, ko var izdarīt tikai kopā ar citiem, iemāca uzticēties citiem.
    • pilsonisku sabiedrību un arodbiedrību lomu (globalizācija, taisnīgums, demokrātija, cilvēktiesības);
    • Apmācība jaunajiem līderiem. Līderi darbavietā (kā iegūt informāciju, kā kooperēties);
    • 3 nedēļu ilga apmācība - kursi skolās jauniem arodbiedrību līderiem (par arodbiedrību organizāciju, komunikācija, tikšanās ar LO pārstāvjiem (reģionu un nacionālo līmeni).

Apmācības pasniedz „treneri”, kas ir pamatdarbā strādā kaut kur citur. Apmācības notiek reģionos. Jaunieši dodas uz skolām un informē citus jauniešus. Jauniešiem tiek maksāts tikai tad, ja viņi uz skolām dodas darba laikā (LO sedz zaudēto darba algu).

Jaunieši ir tie, kas dodas uz skolām, uzņēmumiem. Papildus nesen izveidots uzticības tālrunis jauniešiem – arī tiem, kuri nav biedri. Tā kā liela daļa jauniešu iesaistās vasaras-sezonas darbos- šeit tiek sniegta informācija par darba algu, darba līguma nosacījumiem. Papildus ir informācija internetā, kinoteātros, informācija kampaņu veidā, stendi festivālos, vietās, kur atrodas jaunieši. Reģionālajos centros tiek sniegta arī individuālās konsultācijas, kā arī par lokālo politiku.

Sarunā tiek minēts, ka pašreiz arī pastāv problēma ar imigrantiem, un to izglītošana. Malina Norberga uzsvēra, ka katru gadu noslēdzot aktivitāšu pārskatu, notiek liela arodbiedrību jauniešu konference. Tajā tiek izrunāts paveiktas un kādas aktivitātes jāturpina. Jāuzsver, ka ārkārtīgi laba tendence, ko zviedru arodbiedrības ir uzsākušas, ir palīdzība telefona izveidošana. Šāds bezmaksas telefona numurs ir lieliska iespēja vasaras sezonā jauniešiem uzdot jautājumus par darba algu, par likumu utt. Tiek apzinātas aktuālākas problēmas jauniešu vidū. Latvijas delegācija tikās arī ar LO- Sweden starptautiskā departamenta pārstāvi Mikaelu Nilssonu. Starptautiskajā nodaļā strādā 8 speciālisti, katrs strādā savā nodaļā. Tiek aptvertas vidēji 12 valodas - spāņu, poļu, krievu utt. Atzīmēja, ka departamentā darbojas divi pētnieki. Piemēram, Āfrikā ir projekts vairāk kā 25 gadus – iesaistītas 15 valstis (vairāk saistīts ar izglītību – darba apstākļu uzlabošanu, AB kapacitātes celšanas). M. Nilssons minēja, ka pastāv starptautiskā organizācija, kura ir LO neatkarīga organizācija - finanses nāk no Starptautiskās asociācijas (80% tiek finansētas no valdības, 20% no arodbiedrībām).

Vizītē nozaru arodbiedrībās Zviedrijā

LBAS pārstāvji tikās ar dažādu arodbiedrību nozaru pārstāvjiem. Sarunā ar Sakaru un transportu arodbiedrību SEKO, ārējo sakaru koordinators norādīja, ka arodbiedrību efektīva darbība norisinās apvienoties dažādiem sektoriem. Sarunas norisinās sociālā dialoga ietvaros. Trīspusējā sadarbība norisinās ārējo sakaru līmenī. Arodbiedrības eksperti seko līdzi notikumiem citās valstīs, jo daudzi Zviedrijas uzņēmumi ir uzsākuši biznesu ārpus Zviedrijas robežām. Arodbiedrībā jaunieši tiek aktīvi iesaistīt visā Zviedrijā, tiek piedāvātas apmācību programmas, kuras organizē LO- Sweden. Runājot, piemēram, par enerģētikas nozares arodbiedrība jauniešus piesaista jau skolā –visi var reģistrēties arodbiedrībā, nemaksājot arodbiedrību biedru naudas. Tad nākamais solis ir prakse, kad ir tikšanās ar arodbiedrību. Enerģētikas nozarē 90% strādājošo ir biedri, ja neskaita Stokholmu, kur ir mazāks īpatsvars. Arodbiedrību skaits pēdējos 17 gados ir samazinājies, izņemot 2012.gadu. Tomēr ir sektori, kā tūrisms, kur tikai 35% strādājošo ir arodbiedrībās - tur ir problēmas vienoties par minimālo algu. Nozaru arodbiedrības sniedz ieskatu izveidotajā zvanu centrā. Šajā zvanu centrā operators identificē cilvēku problēmu un pāradresē zvanu konkrētajai nozares arodbiedrībai. Zvanu centru izveidoja celtniecības nozares arodbiedrība „Byggnads”. Pārstāvji informēja, ka tuvākajā laikā tam pievienosies arī arodbiedrība SEKO. Tādejādi zvanu centrs tiks paplašināts no 6 līdz 12 operātoriem. Lielākā daļa jautājumu par darba samaksu, tad seko jautājumi par biedru naudu, tad juridiskie jautājumi. Pa telefonu reģistrē jaunos biedrus, arī izreģistrē esošos, kuri nemaksā biedru naudas. Telefoncentrāle katram piešķir identifikatoru- ir iespēja sekot jautājumiem, kas biedriem ir aktuāli. „Byggnads” veic skrupulozu statistiku par zvaniem, problēmu tēmām, no kuras uzzina daudz vērtīgas informācijas par to, kādā virzienā jāmobilizē savi resursi.

Papildus informācija:

www.lo.se

ung.lo.se

www.seko.se

www.fastighets.se

www.ssu.se

LBAS Jauniešu padome: Beidzot virzās sociālais dialogs par jauniešu nodarbinātību

Šodien, 20.03.2013. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Jauniešu padomes pārstāvji Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē prezentēja trīs priekšlikumus Latvijas jauniešu nodarbinātības situācijas uzlabošanai un rosināja atbildīgās ministrijas sadarboties problēmu jēgpilnā risināšanā.

Komisiju kopsēdē nozaru pārstāvji un deputāti runāja par karjeras izglītību no pirmsskolas līdz jauniešu pirmajai darbavietai. Sēde tika rīkota, pamatojoties uz arodbiedrību jauniešu Saeimai iesniegtajām prasībām jaunatnes nodarbinātības uzlabošanai Latvijā.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Jauniešu padomes pārstāvis Edgars Grigorjevs un Ieva Freiborne akcentēja, ka jauniešu bezdarbs ir karjeras izglītības problēmu sekas. Latvijā ir visaugstākais jauniešu bezdarba līmenis starp Baltijas valstīm – 29,3%, Lietuvā – 25,9% un Igaunijā – 22,8%. Viņi arī norādīja, ka 17% jauniešu dzīvesvietā nav pieejami karjeras konsultantu pakalpojumi.

Arodbiedrību jaunieši iestājas par drošu un cienīgu darbu, tādēļ kopsēdē prezentēja savus priekšlikumus. Viens no priekšlikumiem ir izveidot darba devējiem izdevīgus fiskālos stimulus, lai veicinātu jauniešu iekļaušanos darba tirgū un darba devēju intereses kāpumu viņu nodarbinātībā. Otrs priekšlikums ir nodrošināt kvalitatīvu un visiem pieejamu informāciju par darba tirgus pieprasījumu patlaban un nākotnē. Tāpat jaunieši rosina nodrošināt karjeras atbalsta pasākumus pamatskolās un informēšanu par darba tiesībām un drošību.

Kopsēdē tika plaši runāts par karjeras konsultantu nepieciešamību skolās. Neatkarīgās grupas deputāte Elīna Siliņa sacīja, ka viņai radies iespaids, ka karjeras konsultanti ir modes tendence, bet palīdzēt jauniešiem labāk spēj tieši skolotāji, kas ikdienā ar viņiem strādā. "Nedomāju, ka karjeras konsultants skolā var kompensēt to, ko var sniegt klases audzinātājs vai pastāvīgais mācību pedagogs kādā priekšmetā. Viņi ir tie cilvēki, kas var saredzēt savos jauniešos un skolēnos potenciālu, rakstura iezīmes, talantus, spējas. Viņi ir tie cilvēki, kas var noskaņot jaunieti izvēlēties pareizo profesiju," uzsvēra deputāte.

Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve arī norādīja, ka ir iecerēts izglītot pedagogus, lai viņi varētu sniegt karjeras konsultācijas.

Siliņa arī akcentēja, ka nepieciešams ņemt vērā darba tirgus prognozes visos izglītības līmeņos budžetu vietu un stipendiju sadalē. Tikmēr, runājot par atbalsta instrumentiem jauniešu nodarbinātībai, viņa izteicās, ka diez vai mākslīga darba vietu radīšana sniedz ekonomikai būtisku pienesumu. Deputāte uzsvēra, ka būtu nepieciešami vienlīdzīgi atbalsta mehānismi darba devējiem jauniešu nodarbinātībā. Kā piemēru viņa minēja to, ka darba devējiem par jauniešiem līdz 25 gadiem nebūtu jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju fondā.

Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča sacīja, ka šo deputātes priekšlikumu detalizētāk apspriedīs komisijā.

Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis sacīja, ka tiek īstenota jauniešu garantiju programma. Viņš akcentēja, ka preventīvais darbs ar jauniešiem ir svarīgs.

IZM parlamentārā sekretāre Inga Vanaga (RP) akcentēja brīvprātīgā darba nozīmi, norādot, ka tas būtu jāstiprina un jāpopularizē. Viņasprāt, tā ir ļoti laba iespēja, kā jauniešiem izmēģināt profesijas un izlemt par to, kas patīk.

Savukārt komisijas deputāts Raivis Dzintars (VL/TB-LNNK) izteica bažas par to, ka jauniešiem trūkst praktisko zināšanu un izpratnes par profesijām un konsultantu sniegtā informācija ne vienmēr spēj palīdzēt. Deputāts satraucies arī par to, vai karjeras izglītība ir tendēta uz karjeras iespējām ārpus Latvijas. Viņaprāt, tai jābūt mērķētai uz situācijas uzlabošanos Latvijā, citādi tas nav valstiski.

Vanaga norādīja, ka IZM ir tendēta maksimāli noturēt jauniešus Latvijā. Viņa gan minēja, ka Latvija nav vienīgā valsts, kurā trūkst kvalificēta darbaspēka.

Deputāte Daina Kazāka (RP) akcentēja, ka būtu nepieciešama apkopota informācija bērnu vecākiem par interešu izglītību, jo vecāki ir tie, kas virza savus bērnus.

IZM Politisko iniciatīvu departamenta direktore Līga Lejiņa pastāstīja, ka kopš pērnā gada septembra 54 vispārizglītojošajās skolās darbu ir sākuši pedagogi karjeras konsultanti. Kā atzina Lejiņa, vērtējot pret visu vispārējās izglītības skolu skaitu, tas varētu būt nepietiekams. Tāpat ministrijā ir izveidota darba grupa koncepcijas par karjeras izglītības sistēmas pilnveidošanu izstrādei.

Koncepcijā par karjeras izglītības sistēmu mērķis ir nodrošināt karjeras vadību prasmju apguvi ikvienam izglītojamajam. Karjeras izglītībā var izmantot daudzveidīgas darba formas - klases stundas, mācību priekšmeta stundas, dažādus ārpusstundu pasākumus, konsultācijas. Lejiņa kā atbalstu karjera izglītības īstenošanai minēja Valsts izglītības aģentūras pakalpojumus, tostarp tās uzturēto Nacionālās izglītības iespēju datubāzi un interneta multimediju vietni "Profesiju pasaule".

Lejiņa atklāja, ka 2013.-2014.gadā Eiropas Komisijas atbalstītajā projektā "Eiropas mūžilgas karjeras atbalsta politikas tīkls" plānots testēt un adaptēt izstrādātos ieteikumus divos rīcības virzienos - karjeras atbalsta pieejamības nodrošināšana un sadarbības un koordinācijas mehānisms karjeras atbalsta politikas un sistēmas attīstībai.

Kā ziņots, Latvija Jauniešu garantijas programmai saņēmusi 80 miljonus eiro (55 miljonus latu), kas tiks izmantoti jauniešu bezdarba problēmu risināšanai.

Jauniešu garantijas programma paredz, ka jaunieši vecumā līdz 25 gadiem četru mēnešu laikā no brīža, kad tie kļūst par bezdarbniekiem vai beidz formālo izglītību, saņem kvalitatīvu darba, tālākizglītības vai apmācības piedāvājumu.

Eiropas Komisija iepriekš norādījusi, ka jauniešu garantijas mērķis ir cīnīties ar augsto jauniešu bezdarbu Eiropas Savienībā (ES). Krīze būtiski ietekmēja jauniešus, jo jauniešu bezdarba līmenis ES 2012.gada trešajā ceturksnī bija 22,7%, un tas ir divas reizes augstāks par bezdarba līmeni pieaugušo vidū, kas ir 9,2%.

Latvijā 10% no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita ir jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem.

Avots: LETA

Foto: Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja

NEMAINI JAUNĪBU PRET PIEREDZI - ŅEM ABAS!

Foto: Ernests Dinka, Saeimas Kanceleja
Š.g. 14.novembrī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) jauniešu padomes pārstāvji tikās ar LR Saeimas priekšsēdētāju S. Āboltiņu. Šī tikšanās tika organizēta, lai atbalstītu Eiropas arodbiedrību konfederācijas (ETUC) Eiropas Rīcības un solidaritātes dienu (Day of Action and Solidarity) un uzsvērtu cienīga darba un dzīves apstākļu nepieciešamību Latvijā.

Ar šo tikšanos tika noslēgta 1.oktobrī aizsāktā akcija “Par cienīgu darbu jauniešiem”, kuras laikā Vecrīgā LBAS Jauniešu padome savāca aptuveni 700 parakstus, izvirzot šādas prasības LR Saeimai:

    • drošu un cienīgu darbu jauniešiem Latvijā;
    • atbalstīt koplīguma slēgšanu uzņēmumos un nozarēs;
    • veicināt jauniešu profesionālo izaugsmi – darba iespējas un kvalitatīvas prakses jauniešiem Latvijā!
    • dzīves dārdzībai un ražīgumam atbilstošas algas Latvijā!

Savāktie paraksti 14.novembrī tika iesniegti LR Saeimas priekšsēdētājai S.Āboltiņai. Tikšanās laikā jaunieši aicināja LR Saeimu veikt sekojošas aktivitātes, lai mazinātu jauniešu bezdarbu:

  • Kvalitatīva un visiem jauniešiem pieejama informācija par darba tirgus pieprasījumu šobrīd un nākotnē (darba tirgus prognozēšana).
  • Karjeras atbalsta pasākumus pamatskolās, tai skaitā, informēšanu arī par darba drošību un tiesībām.
  • Izglītības programmu saskaņošana ar reālā darba tirgus prasībām.
  • Darba devējiem izdevīgu fiskālo stimulu pielietošanu jauniešu nodarbinātības uzlabošanai un jauniešu-praktikantu pieņemšanai darbā.

LBAS Jauniešu padome uzsvēra jauniešu problēmas un bezdarbu, piedāvāja vairākus risinājumus. LR Saeimas priekšsēdētāja atzina, ka Latvijā šīs problēmas ir ļoti aktuālas un ka Jauniešu padomes priekšlikumi ir vērā ņemami ministriju darbībā. Vēstule ar LBAS Jauniešu padomes priekšlikumiem tika nosūtīta arī LR izglītības un zinātnes ministram R. Ķīlim, LR ekonomikas ministram D.Pavļutam un LR labklājības ministrei I. Viņķelei.

Arodbiedrību jaunieši parādīja savas idejas un vēlmi iesaistīties trīspusējā sociālajā dialogā - sarunās starp valdību, darba devēju un arodbiedrību, lai palīdzētu mazināt jauniešu bezdarba problēmas un piedalītos izglītības sistēmas sakārtošanā. S. Āboltiņa solīja, ka ar LBAS Jauniešu padomes iesniegtajiem priekšlikumiem iepazīstinās deputātus un premjeru V. Dombrovski. LR Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa izteica vēlmi regulāri tikties ar strādājošiem nozaru arodbiedrību jauniešiem, lai diskutētu par jauniešu bezdarba problēmu risinājuma attīstību.

Tikšanās LR Saeimā piedalījās jaunieši no sekojošām arodbiedrībām:

Baiba Golubeva – Latvijas Pašvaldību darbinieku arodbiedrība;
Ieva Freiborne – LBAS;
Irēna Kalniņa – Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība;
Jānis Pumpiņš – LAKRS;
Laura Ābrāma – Latvijas arodbiedrība “Enerģija”;
Līga Norvila – Latvijas Industriālo nozaru arodbiedrība;
Mārtiņš Dunckis – Latvijas Celtnieku arodbiedrība;
Nataļja Mickeviča – LBAS;
Ruta Porniece – LBAS;
Verners Akimovs – Latvijas Ceļu darbinieku arodu apvienība.

Baltijas arodbiedrību jaunieši apzinājuši risinājumus bezdarba mazināšanai


Oktobra vidū arodbiedrību jaunieši no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tikās Rīgā starptautiskā forumā „Cienīgs darbs – jauniešu nodarbinātība un arodbiedrību līdzdalība”, kurā aktualizēja jauniešu bezdarba problēmas un izstrādāja ieteikumus jauniešu nodarbinātības veicināšanai.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības Jauniešu padome sadarbībā ar „Fridriha Eberta Fondu” rīkoja forumu, lai kopā ar arodbiedrību kolēģiem no kaimiņvalstīm apzinātu jauniešu reālo situāciju darba tirgū Baltijā, noskaidrotu kādi ir iemesli augstajam bezdarba līmenim jauniešu vidū un kādi – iespējamie arodbiedrību risinājumi, lai jauniešiem tiktu nodrošinātas cienīga darba iespējas.

Forumā dalībnieki uzklausīja Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperti profesionālās izglītības un nodarbinātības jomā Marinu Skļaru, ekspertu tautsaimniecības jautājumos Jāni Kajaku un eksperti izglītības jautājumos Rutu Pornieci, konsultantu darba tiesisko attiecību jautājumos Kasparu Rācenāju, kā arī LBAS priekšsēdētāja vietnieku Egilu Baldzēnu un citus speciālistus.

Arodbiedrību jaunieši noskaidroja nodarbinātības situāciju Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, proti, ka tiesību aktu līmenī nepastāv jauniešu diskriminācija, un jauno darbinieku tiesības ir līdzvērtīgas pārējo darbinieku tiesībām, lai arī katru dienu jauniešiem nākas saskarties ar nedrošu darba vidi, darbu bez līguma vai ar prettiesiskiem noteikumiem, aplokšņu algām, zemu atalgojumu, pārmērīgu spiedienu no darba devēja, kaitīgiem darba apstākļiem. Taču jāuzsver, ka statistika norāda uz augstu bezdarba līmeni tieši jauniešu vidū – 29% Latvijā, 25% Lietuvā un 23% Igaunijā. Jauniešu nodarbinātības un arodbiedrību risinājumu meklējumi piesaistīja arī plašu uzmanību no medijiem.

Foruma laikā dalībnieki aktīvi līdzdarbojās darba grupās un diskusijās, izstrādājot rezolūciju ar iespējamajiem arodbiedrību risinājumiem, lai jauniešiem tiktu nodrošinātas cienīga darba iespējas. Arodbiedrību jauniešu pārstāvji vienojās pievērst visu trīs Baltijas valstu nacionālo arodbiedrību vēlēto institūciju uzmanību sekojošiem risināmiem jautājumiem:

  • Likumdošanas izmaiņu veicināšana trīspusējās sadarbības padomēs, uzlabojot konkrētus jauniešu nodarbinātības nosacījumus, piemēram, atbalstīt priekšnoteikumu noteikšanu kvalitatīvām un efektīvām praksēm, iespējas samazināt finansiālo slogu darba devējiem, kuri iesaista praktikantus, pievērst valsts darba inspekciju uzmanību nepieciešamībai veikt regulārās pārbaudes, lai novērstu praktikantu darba ļaunprātīgu izmantošanu.
  • Darba koplīguma lomas veicināšana, nodrošinot jauniešiem cienīga darba iespējas, piemēram, koplīgumos jaunajiem darbiniekiem paredzot mentoringa programmas, iespējas atmaksāt mācību maksu un uzlabot profesionālās iemaņas.
  • Eiropas Savienības finansējuma izmantošana arodbiedrību iesaistei darba tirgus pētījumos, tādejādi kopā ar darba devējiem aktualizējot nepieciešamo profesiju analīzi katrā valstī un apsverot iespējas arodbiedrībām darboties ar potenciālajiem biedriem jeb kā savdabīgām „nodarbinātības aģentūrām”.

Ar visiem jauniešu piedāvātajiem arodbiedrību risinājumiem jauniešu nodarbinātības veicināšanai aicinām iepazīties Baltijas arodbiedrību jauniešu foruma rezolūcijā šeit!