Aptauju arhīvs »Aptauja

Vai zini, ka Darba likuma 110. pants nosaka: darbinieku - arodbiedrības biedru nedrīkst atbrīvot no darba bez arodbiedrības piekrišanas?

Parādīt rezultātus

Notikumi 2013.gads

14. Baltijas jauniešu arodbiedrību forums

No 13.- 15. septembrim LBAS arodbiedrību jauniešu pārstāvji (M.Dunskis, Z. Krūmiņa, I.Vaičekone, L. Erdmane, L.Bajāre, M.Mertens, H. Nežborts, V. Strautnieks), piedalījās

„14. Baltijas jauniešu arodbiedrību forumā”. Forumu organizēja “LPSK Youth” (Lietuva) ar Fridriha Eberta fonda (Friedrich Ebert Stiftung) atbalstu.

Baltijas arodbiedrību jauniešu forums ir ikgadējs pasākums arodbiedrību jauniešiem. Forums katru gadu maina savu norises vietu, kādā no Baltijas valstīm. Šogad forumā piedalījās 30 arodbiedrību jaunieši no trim valstīm – Lietuva, Latvija, Igaunija. Arodbiedrību jaunieši prezentē savas valsts pašreizējo situāciju, dalās pieredzē, diskutē par katru vai atsevišķām aktuālām problēmām un tēmām.

Forumu atklāja Goda Neverauskaite (Lietuvas Arodbiedrību konfederācijas jauniešu pārstāve), iepazīstinot klātesošos ar darba kārtību, sveicot foruma dalībniekus un novēlot produktīvu darbu. Turpinoties forumam igauņu kolēģi, informējot par igauņu arodbiedrību jauniešu darbu un aktivitātēm:

  • „1.maija akcija” tās laikā arodbiedrību jaunieši izdalīja tūkstošs skrejlapiņu ar uzaicinājumu pulcēties kādā no Tallinas laukumiem. Pulcēšanās vietā dalībniekiem bija iespēja klausīties pieaicināto viesu uzrunās un arī pašiem paust savu nostāju. Pasākumā pulcējās vairāk, kā 300 cilvēku.
  • Došanās uz izstādēm, līdzīgām kā „skola2013”, lai stāstītu jauniešiem par arodbiedrību un viņu iespējām tajā.
  • Tiek plānots veidot mājas lapu, kas atspoguļotu jauniešu aktivitātes.

Ka nākošie, izteicās delegāti no Latvijas:

  • Tika prezentēta LBAS jauniešu padomes darbība (ziņoja M. Dunskis);
  • Tika prezentēta LCA jauniešu padomes „PILONS” darbība (ziņoja M. Dunskis);
  • Tika prezentēta LIZDA jauniešu darbība (ziņoja L. Erdmane);
  • Tika prezentēta LTDA jauniešu darbība (ziņoja M.Mertens);
  • Tika prezentēta arodbiedrības- „Enerģija” jauniešu darbība (ziņoja V.Strautnieks).

Katras prezentācijas laikā tika dalīti attiecīgo arodbiedrību informatīvie materiāli.

Sociāldemokrātiskās jauniešu apvienības Nora Naudužaite, kura informēja par apvienības darbību, struktūru, aktivitātēm:

Apvienības struktūra:

    • 3000 biedru (vecumā no 14-35 gadiem);
    • Vidējais vecums: 20-25 gadi;
    • Apvienībai - 55 atzari visā valstī;
    • Visi, izņemot priekšsēdētāju, darbojas brīvprātīgi, nesaņemot atalgojumu;
    • Finansējums - dažādiem projektiem;
    • Apvienībā nav dalības maksas;
    • Strādā tikai nacionālā līmenī;
    • Piedalās sociāldemokrātiskās partijas sanāksmēs, kas skar jauniešus;
    • Liela daļa pēc dalības apvienībā iestājas sociāldemokrātiskajā partijā.

Projekti Lietuvā

„Parlamenta dzīve” ir apvienības izveidots projekts, kura ietvaros jauniešiem ir iespēja sekot līdzi parlamenta dzīvei, dodoties līdzi kādam no parlamentāriešiem, tādējādi uz kādu laiku kļūstot par viņa „labo roku”. Jāpiebilst, ka Lietuvā šobrīd pie varas ir Sociāldemokrātiskā partija, kas atvieglo šāda projekta realizēšanu dzīvē.

„Jaunais politiķis” - apvienības izveidots projekts, kura mērķis ir apmācīt topošos politiķus. Projektam mērķu īstenošanai tiek izmantoti trīs „instrumenti”:

  • Apmācības – jauniešus apmāca sarunu vešanā, komunikācijā ar medijiem, politiskajā zinātnē utt.;
  • Diskusijas – jaunieši ņem dalību semināros, kuros eksperti izsakās par dažādām tēmām, organizācijām, notikumiem;
  • Debates – to laikā tiek pārbaudītas dalībnieku spējas praktiski pielietot viņiem sniegtās zināšanas.

Par LPSK jauniešu padomes darbību un pasākumiem informēja Goda Neverauskaite:

  • Kopsavilkums par LPSK:
    • 25 arodorganizācijas;
    • Aptuveni 60 000 biedru;
    • Biedri līdz 25 gadu vecumam 15%.
  • „1.maija akcija” kuras laikā klātesošie devās gājienā izvietojoties taisnstūra formā, atstājot vidu tukšu un priekšā pūlim soļoja viens cilvēks ar plakātu „šeit iet tie tūkstoši, kas ir emigrējuši”.
  • Jaunieši palīdzēja organizēt „Enerģijas” arodbiedrības spartakiādi.
  • Ugunsdzēsēju un policistu bada streiks, kurā piedalījās tikai četri cilvēki ar plakātiem „Policisti cieš badu, valdība smejas”, bet šis pasākums piesaistīja lielu mediju uzmanību.
  • Arodbiedrību jauniešu vasaras nometne Palangā, nākošgad būs jau 10 reize!

Foruma noslēgumā darbs grupās:

  • Pirmās darba grupas apspriežamie jautājumi:
    • Kā piesaistīt jauniešus arodbiedrībām?
    • Ko arodbiedrības var dot jauniešiem?
  • Otrās darba grupas apspriežamie jautājumi:
    • Kāda ir jauniešu padomju nozīme arodbiedrībā?
    • Kādas funkcijas vajadzētu pildīt jauniešu padomēm?
    • Ko jauniešu padomes var gūt no vecākā gada gājuma kolēģiem?

Foruma noslēdzošajā diena iesākās ar pedagogu arodbiedrības (TBC) pārstāves Rasa Jasmontien, prezentāciju, kas atspoguļoja TBC darbību un problēmjautājumus:

  • Lietuvā, tā pat kā Latvijā, ir sistēma „nauda seko skolniekam”, kas rada nevienlīdzīgu situāciju lauku skolu pedagogiem.
  • TBC apvieno tika 10-15% no visiem Lietuvas pedagogiem, kas ir ļoti maz salīdzinoši ar LIZDA, kas apvieno 57%.
  • Skolu un bērnudārzu vadītāji, pret viņu pārraudzībā nodotajām iestādēm, izturas kā par sev piederošu uzņēmumu.
  • TBC šobrīd tiesājas ar bijušo izglītības ministru, kurš ieviesa lauku skolas diskriminējošu atalgojuma sistēmu pedagogiem.
  • Aktuālas problēma TBC:
    • pedagogu atalgojumam pieaugot tie mēdz izstāties no arodbiedrības, jo biedra naudas lielums pieaug;
    • Koplīgums attiecas uz visiem nodarbinātajiem, dažu pūles var izmantot visi un tas nemotivē iestāties arodbiedrībā;
    • Dēļ mazā pārstāvniecības skolās ir grūti noslēgt koplīgumus.

Turpinājumā Goda Neverauskaite informēja par Arodbiedrību jauniešu iespējām līdzdarboties starptautiskajās organizācijās, kā piemēram, ITUC un ETUC. Tika diskutēts, kādas aktivitātes Baltijas valstis visas kopā vai katra atsevišķi varētu darīt 7.oktobrī, dienā par cienīgu darbu.

Darba grupu prezentācijas:

  • Pirmā grupas darba rezultātu kopsavilkums:
    • Tapa video materiāls, kurš uzrunā jauniešus iesaistīties arodbiedrībās. Video var apskatīt YOUTUBE.
  • Otrās grupas darba rezultāts kopsavilkums:
    • Kāda ir jauniešu padomju nozīme arodbiedrībā?

Jaunu vērtību veidošana arodbiedrībā;

Atspoguļot jauniešu aktualitātes arodbiedrībā;

Platforma jauniem cilvēkiem „sevis atrašanai” arodbiedrībā;

Piesaistīt jaunus cilvēkus arodbiedrībā.

    • Kādas funkcijas vajadzētu pildīt jauniešu padomēm?

Organizēt pasākumus (forumus, apmācības, seminārus, utt.);

Piedalīšanās un Arodbiedrības tēla celšana dažādos pasākumos;

Skolnieku, studentu informēšana par arodbiedrību;

Projektu rakstīšana.

    • Ko jauniešu padomes var gūt no vecākā gada gājuma kolēģiem?

Pieredzi, tradīcijas.

Foruma noslēgumā, katrs delegāts izteicās par saviem iespaidiem un sniedza ierosinājumus igauņu kolēģiem, kuri forumu rīkos 2014.gadā.

Materiālu sagatavoja Mārtiņš Dunskis (Latvijas Celtnieku arodbiedrība) LBAS jauniešu padomes pārstāvis.


PIEREDZE

No 23.- 24. augustam LBAS Jauniešu padomes pārstāvji M. Dunskis (Latvijas celtnieku arodbiedrība) un A. Siliņš (Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība) piedalījās Igaunijas arodbiedrību konfederācijas (EAKL) rīkotajā vasaras arodbiedrību apmācību skolā.

Apmācībās piedalījās 80 dažādu arodbiedrību pārstāvji t.sk. arī no Lietuvas, Latvijas, Igaunijas.

Arodbiedrību jaunieši dalījās pieredzē par problēmām, kas saistītas ar darbu arodbiedrībā. Kā arī apkopoja labās prakses pieredzi, kā popularizēt arodbiedrību kustību, kā veicināt koplīgumu lomu.

PIRMAJĀ apmācību dienā, seminārā tika uzsvērts:

  • Darba likums nav piemērots visām nozarēm, jo katrai nozarei ir sava specifika. Lai izvairītos no situācijas, kad nodarbinātajam vai darba devējam ir jācieš no viņu sektoram nepiemērotas likumdošanas, tiek slēgti nozaru koplīgumi, kuru ietvaros sociālie partneri vienojas par nozarei viss piemērotākajiem noteikumiem, regulējumiem.
  • Slēdzot nozaru koplīgumus liela nozīme ir tam, cik labi arodbiedrība pārzina savu sektoru, lai sarunās ar darba devēju apvienībām, to nevarētu apvārdot. Šajā sakarā tika slavētas dažas no Igauņu arodbiedrībām, kuras ir pārākas par tā paša sektora darba devēju apvienībām, jo pie sarunu galda nereti labo vai informē darba devēju.

Veselības aprūpes nozares pieredze:

  • Pieaicinātie eksperti no mediķu arodorganizācijām un slimnīcu vadības klāstīja par savu pieredzi slēdzot koplīgumus medicīnas nozarē. Tika apspriesta medmāsu darba specifika: garās darba stundas dažādos diennakts periodos, kas apgrūtināja vienošanās noslēgšanu. Arodbiedrība dalījās nepatīkamajā pieredzē: kad valdība deva solījumu arodbiedrībām par finansējuma palielināšanu, ar mērķi celt mediķu atalgojumu, šiem papildus līdzekļiem nonākot līdz slimnīcu kasēm, tikai daļa no novirzītās naudas tika izlietota algu fonda palielināšanai, respektīvi, pusceļā pie medmāsām tā pazuda.

Transporta nozares pieredze:

  • Uz diskusiju pieaicināti: transporta nozares arodbiedrības priekšsēdētājs, arodorganizāciju pārstāvji un darba devējs. Diskusijas sākumā tika sniegts ieskats transporta nozares koplīguma vēsturē, kura sākums ir 1992.gadā, skaidrojot tā laika koplīguma slēgšanas īpatnības un raksturojot dialogu starp abiem partneriem un apstākļus pie kādiem koplīgums koriģēts. Kā viena no sektora problēmām tiek minēta jauno šoferu aizplūšana uz Somiju, uzreiz pēc valsts apmaksāto kursu iziešanas un sertifikāta saņemšanas. Tika pārrunāti iespējamie pasākumi jauno speciālistu noturēšanai Igaunijā.
  • Transporta un mediķu nozares pieredze koplīgumu slēgšanā ir apkopota izdales materiālā, kurš ir pieejam Krievu un Igauņu valodā. Cik noprotu, šobrīd tiek veidots jauns informatīvais materiāls, līdzīgs iepriekšējam, apkopojot citu nozaru pieredzi šajā sakarā.

Diskusija: kā novest abus partnerus pie sarunu galda:

  • Transporta nozares darba devējs uzsvēra, labo attiecību nozīmi starp darba devēju un ņēmēju organizācijām, aicinot arodbiedrībām būt saprātīgām un nenākt pie darba devēja ar „kulakiem”, jo tas tikai izraisīšot tādu pašu pretreakciju. Šiem apgalvojumiem piekrita arī Igauņu arodbiedrību konfederācijas (EAKL) priekšsēdētājs, uzsverot ka, arodbiedrībām nevajadzētu visas problēmas risināt ar streiku palīdzību, lai tādējādi tiktu pie „lielāka pīrāga gabala”, bet gan sarunu ceļā meklēt risinājumus, kā šo „pīrāgu” padarīt lielāku, lai abām pusēm tas pietiktu.

OTRAJĀ apmācību dienā norisinājās diskusiju skola:

Pieaicinātais eksperts sniedza padomus koplīguma noslēgšanai. Tika uzsvērta abu slēdzējpušu abpusējo simpātiju nozīme, respektīvi, lai gan koplīgumu slēdz divas lielas organizācijas, dzīvē to paraksta un par tā saturu, bieži vien, vienojas tikai pāris cilvēki, līdz ar to ir svarīgi piedomāt pie labu attiecību uzturēšanas ar šiem cilvēkiem.

Lai ievirzītu sarunas vēlamajā gultnē, tiek ieteikt, sarunu sākumā atkārtot abu pušu pozīcijas, pat ja tās ir nelabvēlīgas, tādējādi skaidri nospraužot diskusiju „rāmi”, kas neļauj runāt par visiem jautājumiem pēc kārtas.

Apmācības turpinās darbs grupās par arodbiedrību tēla uzlabošanu:

Darba grupas ietvaros tika spriests, kā panākt arodbiedrību atpazīstamību, jaunu biedru piesaisti un jau līdzšinējo noturēšanu. Jāpiebilst, ka šajā darba grupā strādāja pārstāvji no visām Baltijas valstīm (Andrejs, Mārtiņš (LV), Goda, Lina (LT), Andrejs, Aleksandrs, Roma, Liana (EST)).

Diskusiju laikā grupa nonāca pie šādiem risinājumiem:

  • Pirms mēs spējam piesaistīt jaunus biedrus nepieciešams stiprināt dažādu arodorganizāciju savstarpējo solidaritāti, lai katra arodbiedrība izjustu, ka nepieciešamības gadījumā viņai palīdzēs arī citu arodbiedrību biedri. Lai panāktu šādas attiecības starp dažādu nozaru arodbiedrībām tām nedz tikai piketu gadījumā ir jākomunicē vienai ar otru, bet arī ikdienišķi, cenšoties vienam otru iesaistīt dažāda rakstura pasākumos.
  • Informēšana par arodbiedrību jāuzsāk jau skolā. Profesionālajās mācību iestādēs jauniešus vajadzētu uzrunāt konkrētās nozares arodbiedrībām, bet jauniešus vispārēji izglītojošajās skolās vajadzētu izglītot viņu pasniedzējiem, kāda priekšmeta ietvaros. Nepieciešams atrast viss piemērotāko priekšmetu, kura programmā iekļaut nodarbību, kura ir veltīta iepazīstināšanai ar arodbiedrībām. Kā alternatīva šim, ņemot vērā, ka šādas izmaiņas izglītības programmā varētu būt ilgs process, tiek minēta iespēja iesaistīt izglītības nozarē strādājošos arodbiedrību biedrus – skolotājus, tos iepriekš nedaudz apmācot un lūdzot viņiem veikt aģitatora lomu skolā, protams, noteikumu robežās.
  • Ir nepieciešama tāda reklāmas kampaņa, kura uzrunātu to sabiedrības daļu, kura par arodbiedrību eksistenci nenojauš, kā piemēram, TELE2 meteorīts. Lai gan šī akcija tiek divdomīgi vērtēta, tas bija galvenais sarunu temats Latvijā vismaz nedēļu, ja ne ilgāk.

Igaunijas arodbiedrību konfederācijas (EAKL) rīkotajā vasaras apmācību skolā Pērnavā (Igaunija), LBAS jauniešu padomes pārstāvji ieguva jaunu un aktuālu informāciju par dažādām arodbiedrībām, to darbību. Uzzināja, kā rast iespējas produktīvāk risināt dažādas situācijas. Jaunieši apguva starptautisko pieredzi, kas palīdzēs turpmāk atraktīvi iesaistīt jauniešus arodorganizāciju darbībā un arodbiedrību tēla uzlabošanā.

Papildus informācija:

www.eakl.ee
www.lpsk.lt/en