Aptauju arhīvs »Aptauja

Vai zini, ka Darba likuma 110. pants nosaka: darbinieku - arodbiedrības biedru nedrīkst atbrīvot no darba bez arodbiedrības piekrišanas?

Parādīt rezultātus

Notikumi 2014.gads

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu arodbiedrību jaunieši diskutē par migrāciju

Pēc Zviedrijas studentu arodbiedrības SACO aicinājuma LBAS Jauniešu padomes pārstāvji piedalījās diskusijā „Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbības iespējas migrācijas jautājumos” Tallinā, Igaunijā.

Sanāksmē piedalījās Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas, Dānijas, Lietuvas un Igaunijas arodbiedrību jaunieši un studentu apvienību pārstāvji. No Latvijas piedalījās LBAS Jauniešu padomes pārstāvji - I.Freiborne (LBAS), M. Dunskis (LCA), P. Kaļva (LIZDA).

Diskusiju atklāja Zviedrijas Studentu arodbiedrības SACO pārstāvis, kurš īsi pastāstīja, ar ko nodarbojas studentu arodbiedrība. Zviedru studentu arodbiedrība apvieno vairāku akadēmisko virzienu studentus. Arodbiedrību, padomes aktīvisti pašreiz strādā pie šobrīd studējošo jauniešu problēmu risināšanas, kā arī pie studijas jau pabeigušajiem jauniešiem, piemēram, bezdarbs, prakses vietas utt.

Šāda studentu arodbiedrība ir arī Dānijā. Kopējais biedru skaits Dānijas studentu arodbiedrībā ir 50 000. Pašreiz aktuālais jautājums, kurš tiek apspriests Dānijas parlamentā, ir par izglītības sistēmas kvalitāti, tās uzlabošanu. Studentu arodbiedrības aktīvi darbojas arī jautājumos, piemēram, par pensijas sistēmas uzlabošanu, citiem sociālajiem jautājumiem, politikas ietekmi uz darba tirgu.

Dānijas studentu arodbiedrības pārstāve informēja dalībniekus par veikto pētījumu „Migrācija, tās ietekme uz darba tirgu”. Pētījumā tika apkopota informācija: imigrantu skaits Dānijā, kādu valstu pārstāvji, kādas kvalifikācijas strādājošajiem imigrantiem piemīt. 8% no visa darbaspēka ir migranti, un, piemēram, 32% no imigrējušajiem Polijas strādniekiem strādā mazkvalificētu darbu, lai gan ir augsti kvalificēti speciālisti. 60% no poļu strādniekiem ir arodbiedrības biedri. 2011. gadā 60% darbaspēka bija pārkvalificēti. Šobrīd noris diskusija un cīņa, lai pašvaldību valsts iepirkumos varētu uzvarēt tikai uzņēmumi, kuros noslēgts koplīgums. Dānijā imigranti pārsvarā iebrauc darba meklējumos no Indijas, Ķīnas, Pakistānas. Sezonas darbos, kafejnīcās, pārsvarā strādā jaunieši no Zviedrijas. Sociālā dialoga ietvaros Dānijā arodbiedrības daudz strādā, lai uzlabotu imigrantiem darba apstākļus, jo ir gadījumi, kad strādājošie darbinieki sastopas ar darba tiesību pārkāpumiem.

Diskusijā starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm nonācām pie secinājumiem, ka lielākā problēma ir ar uzņēmumiem, kuri Skandināvu valstīs izmanto darbiniekus no citām valstīm: tiek slēgti terminētie darba līgumi, maksa par paveikto darbu ir zemāka nekā valstu iedzīvotājiem. Notiek sociālais dempings, kuru, savstarpēji sadarbojoties, būtu arodbiedrībām jārisina. Ir jāsāk strādāt kopā, lai uzlabotu darbinieku darba vidi.

Norvēģijas arodbiedrību pārstāvis prezentēja statistikas datus par situāciju Norvēģijas darba tirgū. Norvēģijā migrācija strauji palielinājās 2004. gadā. Kopējais bezdarbs patlaban ir virs 4%, jauniešu bezdarbs - ap 10%. Lielākais migrantu strādnieku pieplūdums ir no Polijas – 8 tūkstoši darbinieku, aptuveni 4 tūkstoši - Lietuvas pilsoņu. Aptuveni 14% imigrantu nāk no Centrāleiropas valstīm. Lielākā problēma, kuru pašreiz risina arodbiedrības sociālā dialoga ietvaros, ir Darba likums. Arodbiedrības uzskata, ka likums ir novecojis un ir nepieciešamas izmaiņas. Norvēģu arodbiedrības uzskata, ka ir jāizstrādā jauna virzība koplīgumiem, jo tie pašreiz aptver visus strādājošos, tajā skaitā, ne-arodbiedrības biedrus. Arodbiedrības bieži vien sastopas ar sociālo dempingu, jo valstī nav noteiktas minimālās darba algas. Līdz ar to bieži vien imigranti vai norīkotie darbinieki Norvēģijā saņem mazas darba algas un strādā sliktos darba apstākļos. Izteiktākās nozares, kurās strādā citu valstu pārstāvji, ir – celtniecība, lauksaimniecība, transporta nozare utt.

Somijas arodbiedrību pārstāvji sarunā atzīmēja, ka migrācija valstī notiek jau kopš 1999. gada. Vairāk izteiktas bažas ir par to, ka notiek „smadzeņu aizplūšana” (brain drain). Pārsvarā imigranti ir no Taizemes, Indijas, Igaunijas (14 tūkstoši), Krievija (9 tūkstoši). Imigranti strādā šādās nozarēs: IT, būvniecība, transports un publiskais sektors.

Zviedrijas arodbiedrības pārstāvis minēja, ka pirms vairākiem gadiem Zviedrijas darba tirgus nebija tik atvērts, taču, gadiem ejot un redzot problēmas, ka darba tirgū trūkst speciālistu, bija nepieciešams atvērt darba tirgu. Zviedrijā, ja neesi Zviedrijas iedzīvotājs, augsti kvalificētiem darbiniekiem ir grūti strādāt atbilstošu darbu, jo ir jāmācās valoda un jāpierāda savas spējas, kas, piemēram, ārstam var prasīt vairākus gadus, kuru laikā viņš zaudē savas spējas kā ārsts un iznieko savu potenciālu mazkvalificētā darbā. Būtisks jautājums šobrīd ir - kā organizēt migrāciju? Kā organizēt sadarbību, lai mazinātu sociālo dempingu un norīkotie darbinieki no Baltijas valstīm varētu justies droši darbavietās un mazinātos negodīga attieksme pret darbiniekiem.

Zviedru arodbiedrība minēja gadījumu, ka arodbiedrības iesūdzēja tiesā vietējās pašvaldības par to, ka viņi neievēro pagaidu laika direktīvu, jo pašvaldības ik pēc pusgada ar vieniem un tiem paši darbiniekiem noslēdz terminētos līgumus. Zviedrijā ārpus ES migranti iedalās vairākās kategorijās, piemēram, migranti no Indijas ir augsti kvalificēti, pārsvarā strādā IT nozarē. Nekvalificētais darbaspēks nāk no Taizemes, kuri strādā restorānos un vācot ogas.

Arodbiedrības uzsver, ka pašreiz aktuālākie jautājumi ir: uzlabot darba vidi, mazināt nelegālo nodarbinātību.

Lietuvas, Igaunijas un Latvijas arodbiedrību pārstāvji diskusijā stāstīja par situāciju Baltijas reģionā. Statistikas rādītāji gan kopējā bezdarbā, gan jauniešu bezdarbā ir visai līdzīgi. Aptuveni 11% ir kopējais bezdarbs katrā valstī un aptuveni līdz 27% ir jauniešu bezdarbs. Ir ļoti izteikta Baltijas darbinieku emigrācija, līdz ar to, ir ļoti būtiski sadarboties ar Skandināvu valstu arodbiedrībām.

Būtisks jautājums ir par norīkotajiem darbiniekiem Skandināvijas valstīs, jo bieži vien šie darbinieki, piemēram, kuri norīkoti darbam no Latvijas uz Norvēģiju, sastopas ar darba drošības un darba tiesību pārkāpumiem. Kā labās prakses piemēru sadarbībai ar Norvēģijas arodbiedrību minēja Latvijas Celtnieku arodbiedrības (LCA) pārstāvis M. Dunskis. Celtniecības nozaru arodbiedrībām noslēgta vienošanās, ka tiem norīkotajiem darbiniekiem, kuri ir LCA biedri, tiks sniegtas konsultācijas un aizsardzība darba tiesībās Norvēģijā. Šīs vienošanās ietvaros jau ticis veiksmīgi palīdzēts aptuveni 300 strādājošajiem Latvijas pilsoņiem Norvēģijā.

Baltijas valstu pārstāvji diskusijā minēja, ka valstīs pašreiz liela daļa investīciju nāk no Skandināvu valstīm. Bieži vien Skandināvu valstu uzņēmumi, organizējot uzņēmējdarbību kādā no Baltijas valstīm, nevēlas runāt par arodbiedrību dibināšanu uzņēmumā un pat aizliedz darbiniekiem iestāties arodbiedrībās.

Diskusijas noslēgumā Skandināvu valstu un Baltijas valstu pārstāvji vienojās, ka turpinās organizēt informācijas apmaiņu par situācijām valstīs un arodbiedrību kustībā organizējot gan komunikāciju „online”, gan organizējot dažādas diskusijas.

Ieva Freiborne,
LBAS arodbiedrību darba koordinatore

Mārtiņš Dunskis,
LBAS Jauniešu padomes pārstāvis, Latvijas Celtnieku arodbiedrība

15. Baltijas arodbiedrību jauniešu forums

Jau piecpadsmito reizi norisinājās Baltijas valstu arodbiedrību jauniešu forums, kurš šogad notika 11. un 12. oktobrī Igaunijā, Pērnavā.

LBAS pārstāvēja Linda Erdmane (LIZDA), Inga Paegle (LIZDA), Anita Pacare-Padane (LIZDA), Mārtiņš Mertens (Tirdzniecības darbinieku arodbiedrības) un Marina Freija (LAB „ Enerģija”).

Forumā piedalījās ap trīsdesmit arodbiedrību jauniešu no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas arodbiedrību konfederācijām.

Forumu atklāja Igaunijas arodbiedrību konfederācijas (EAKL) Jauniešu arodbiedrības komitejas priekšsēdētājs Andrej Vossoven, kas ir liels entuziasts un mērķtiecīgs arodbiedrību jaunais līderis.

Dalībniekus uzrunāja arī pārstāve no Fridriha Eberta fonda (Friedrich Ebert Stiftung) Ūlle Keskūla, kas pastāstīja vairāk par fonda darbību. Fridriha Eberta Fonds ļoti daudz atbalsta un veiksmīgi sadarbojas ar arodbiedrībām.

Turpinoties 15.Baltijas arodbiedrību jauniešu forumam, katra dalībvalsts prezentēja savu mājas darbu, kurā iepazīstināja ar savas valsts arodbiedrību konfederācijas darbības mērķiem, struktūru, paveiktajiem darbiem un interesantākajiem notikumiem arodbiedrību jauniešu darbībā.

Foruma gaitā arodbiedrību jaunieši ieguva daudz jaunas informācijas par arodbiedrību lomu un darbības veicināšanu. Foruma dalībniekiem tika uzdots uzdevums katram pateikt frāzi, kas sastāv no viena līdz trīs vārdiem saistībā ar jauniešu darbu arodbiedrībā. Informācija tika apkopota, un rezultātā šīs frāzes sagrupēja trijās lielās grupās: informācija, finanses un pašizglītošanās - sevis realizēšana. Balstoties uz šo rezultātu, foruma dalībnieki tika sadalīti trijās darba grupās. Darba grupu mērķis - kā realizēt dotās tēmas un ar kādiem līdzekļiem. Visas grupas aizrautīgi strādāja, diskutēja un noslēgumā prezentēja savu rezultātu. Tā bija laba pieredzes apmaiņa un jaunu ideju iegūšana.

Otrajā 15. Baltijas arodbiedrību jauniešu foruma dienā tika sagatavotas nākamās tēmas, ko vajadzētu apspriest nākamā gada Baltijas arodbiedrību jauniešu forumā, kurš notiks Latvijā un kuru organizēs LBAS.

Informāciju sagatavoja Marina Freija (LAB „Enerģija”)

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības arodbiedrību biedri aicina piedalies 12.Saeimas vēlēšanās 4. oktobrī. BALSO ATBILDĪGI:

  • PAR darbu Latvijā;
  • PAR cienīgu darba algu;
  • PAR attīstību Latvijas reģionos;
  • PAR kvalitatīvu izglītību un izaugsmi zinātnē;
  • PAR sociālo drošību;
  • PAR konstruktīvu darbinieku un darba devēju sadarbību.

Partiju viedokļi priekšvēlēšanu diskusijā ar LBAS

Informatīvā kampaņa „Šodien Tu. Rīt Tevi. Stop diskriminācijai”.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) Sabiedrības integrācijas fonda diskriminācijas novēršanas kampaņai projekta ietvaros "Dažādi cilvēki, atšķirīga pieredze, viena Latvija" kā vēstnieku bija izvēlējusies Matiju Babri – 20 gadus jaunu Rīgas Tehniskās universitātes studentu.

Pieci labas gribas vēstnieki š.g. 12. martā, parakstīja memorandu, apņemoties kopīgiem spēkiem strādāt pie sabiedrības izglītošanas, lai izskaustu diskrimināciju Latvijas sabiedrībā. Ar šo pasākumu tika aizsākta Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sadarbībā ar Latvijas Cilvēktiesību centru un Latvijas Tiesnešu mācību centru organizētā informatīvā kampaņa «Šodien Tu. Rīt Tevi. Stop diskriminācijai». Informatīvās kampaņas ietvaros pirmo reizi Latvijas vēsturē tiek veidots valsts pārvaldes institūciju un NVO sadarbības tīkls, lai izstrādātu un ieviestu uzraudzības sistēmu – instrumentu regulārai datu apkopošanai un diskriminācijas novēršanas politikas izvērtēšanai.

Lasi vairāk: http://goo.gl/JN5R4k

SIF PROGRESS projekta "Dažādi cilvēki, atšķirīga pieredze, viena Latvija" Labās gribas vēstnieks Matijs Babris pēc koncerta "Nāc līdzās!" viesojas Valmieras 5. vidusskolā, lai ar bērniem pārrunātu koncerta laikā gūtos iespaidus.

Skatīties VIDEO :

https://www.youtube.com/watch?v=H3tpg9sSvGw&feature=youtu.be

https://www.youtube.com/watch?v=kuMTMDvRpF4&feature=youtu.be

Kultūru dažādības diena

Sestdien, 10.maijā, no plkst. 10.00 līdz 16.00 Berga Bazārā notiks „Kultūru dažādības diena”. Pasākuma vadītājs visu dienu būs Matijs Babris - LBAS Jauniešu padomes pārstāvis no Celtnieku arodbiedrības.

Pasākums notiek informatīvās kampaņas «Šodien Tu. Rīt Tevi. Stop diskriminācijai» ietvaros, un Matijs tajā ir iesaistīts kā jauniešu tiesību vēstnieks.

Pasākuma ietvaros notiks tirdziņš, kurā varēs iegādāties spāņu, turku, ungāru, Āzijas valstu nacionālos ēdienus, kā arī iegādāties dažādus suvenīrus. Visu dienu darbosies komiksu krāsošanas darbnīca mazajiem, un no plkst.11.00 līdz 14.00 apmeklētāji varēs baudīt dažādu tautu priekšnesumus. Dienas kulminācija būs plkst.13.00, kad ikviens interesents aicināts piedalīties jogas prakses zibakcijā „Stāvi blakus saticībā” pasniedzējas un „Joga Pa Saulei” radītājas Ilzes Dzenovskas vadībā. Lai sagatavotos zibakcijai, klātesošie tiks aicināti pievienoties jogas meistardarbnīcai jau no plkst.12.15.

„Kultūru dažādības diena” tiek rīkota, godinot tuvojošos starptautisko dienu “Kultūras daudzveidība dialogam un attīstībai”. Pasākumu organizē Sabiedrības integrācijas fonds PROGRESS projekta “Dažādi cilvēki, atšķirīga pieredze viena Latvija” informatīvās kampaņas «Šodien Tu. Rīt Tevi. Stop diskriminācijai» ietvaros. “Kultūru dažādības dienas” mērķis ir aicināt sabiedrību iepazīt kultūras daudzveidību un tās sniegtās iespējas.

Jaunie būvnieki sarosās!

Latvijas Celtnieku arodbiedrības (LCA) jauniešu padome “Pilons”, izjūtot kvalificēta un motivēta darbaspēka trūkumu būvniecībā, augusta sākumā uzsāka projektu “Jauno Būvnieku tīkls” ar mērķi celt šīs nozares prestižu jauniešu vidū. Tādejādi piesaistot aizvien vairāk jauniešus būvniecībai, samazinot bezdarbnieku rindas un no skolas aizgājušo jauniešu skaitu.

Projekta ietvaros “Pilons” apmeklēs sešas dažādas ar būvniecību saistītas profesionālās izglītības iestādes. Pilons jaunieši lielākoties ir vel studējoši Latvijas Celtnieku arodbiedrības (LCA) biedri, kas dod viņiem priekšrocības komunikācijā ar citiem studentiem. Skolas atradīsies dažādos Latvijas nostūros, lai projektā iesaistītu pēc iespējas atšķirīgākas jauniešu grupas. Šo apmeklējumu laikā jaunieši ar neformālās izglītības metodēm centīsies uzlabot savas komunikācijas spējas un radošumu, kā arī atrast veidus, kā uzlabot būvniecības zemo prestižu. Trīs aktīvākie studenti no katras izglītības iestādes tiks aicināti piedalīties reģionālajā nometnē, kuras laikā jaunieši izveidos reklāmas materiālu, kas tiks prezentēts Izglītības un Zinātnes ministrijai, profesionālajām un vispārējās izglītības iestādēm, darba devēju un ņēmēju organizācijām, kas iesaistītas būvniecības nozarē un citām interesējošām organizācijām.

Būvniecības nozare ir strauji augoša un tai vienmēr būs nepieciešami zinoši un strādāt griboši speciālisti, tādēļ cerēsim, ka jaunizveidotā reklāma būs aicinājums jaunajiem cilvēkiem iesaistīties un uzsākt savas darba gaitas tieši šajā nozarē.

Aizpildi arī tu anketu un palīdzi Mums sasniegt projekta mērķus:

Skaties video, kā uz anketas jautājumiem ir atbildējuši eksperti:

Projektam iespējams sekot sociālajos tīklos:

www.draugiem.lv/pilons

www.facebook.com/PILONS.LCA

Projekta kontaktpersona:

Mārtiņš Dunskis
e-pasts: martins.dunskis@lca.lv