Aptauju arhīvs »Aptauja

Cik dienas gadā Jūs pavadiet uzņēmuma organizētajās apmācībās?

Parādīt rezultātus

Notikumi 2015.gads

Ievēlēta jaunā 4. PERC arodbiedrību jauniešu komiteja.

Pamatojoties uz Eiropas reģionālā arodbiedrību padomes (ITUC_PERC) un ILO-ACTRAV uzaicinājumu LBAS Jauniešu padomes pārstāvis Kārlis Bērziņš piedalījās no š.g. 18. – 19. novembrim, PERC arodbiedrību jauniešu ceturtajā sanāksmē, seminārā Atēnās, Grieķijā.

Sanāksmes dalībnieki tiek iepazīstināti ar dienas kārtību un programmu. Iepriekšējā PERC arodbiedrību jauniešu sanāksme notika divus gadus atpakaļ 2013. gadā Vīnē, Austrijā.

Šogad sanāksmē tiks pieņemta PERC Jauniešu komitejas stratēģiskie virzieni un darbības mērķi nākamajiem diviem gadiem. Kā arī notika PERC jauniešu komitejas aktīva vēlēšanas.

Konference ievēlēja jauno ceturto reģionālo PERC Jaunatnes komiteju:

Tatjana Marian, CNSM, Moldova, priekšsēdētāja
Jacopo Raddusa, UIL, Itālija, priekšsēdētājas vietnieks
Olesya Bryazgunova, KVPU, Ukraina, priekšsēdētājas vietnieks
Nuray Sul, Turk-Is, Turcija, priekšsēdētājas vietniece
Tural Suleymanov, AHIK, Azerbaidžānas, komitejas loceklis
Svetlana Esaulova, FNPR, Krievija, komitejas loceklis
Todor Kapitanov, KNSB, Bulgārija, komitejas loceklis
Raisa Liparteliani, GTUC, Gruzija, komitejas loceklis
Roman Zaytsev, EAKL, Igaunija, komitejas loceklis

Arodbiedrību loma un stiprināšana jauniešiem, jaunajiem darba ņēmējiem.

Iepriekšējās aktivitātes, PERC jauniešu komitejā tika veiktas dažādas aktivitātes, piemēram, organizēšanās platforma, sanāksmes nacionālā līmenī, kā arī globālā organizēšanās akadēmija.

Ziņojums par šīm aktivitātēm nav pilnīgs, un nav datu cik daudz jaunu cilvēku tika aptverti ar informāciju par arodbiedrībām. Labā prakse, ka divu gadu laikā tika izveidota informatīvā brošūra, kurā tika apkopota informācija par arodbiedrību jauniešu padomju organizēšanos Eiropas valstīs nacionālā līmenī. Viena no labajām praksēm tika minēti arī Latvijas Celtnieku arodbiedrības jauniešu padomes PILONS vasaras nometne arodbiedrību jauniešiem un projektu organizēšana.

AKCIJAS, MOBILITĀTE

Daudzi jaunieši neizprot akciju nozīmi, un līdz ar to vēlme līdzdarboties ir ļoti maza. Tāpēc arodbiedrību jauniešu kustībām ir liela loma šajā virzienā – stiprināt jauniešu līdzdalību, būt sociāli aktīvākiem. PERC jauniešu konferencē darba grupās dažādu valstu arodbiedrību jaunieši meklēja atbildes uz jautājumu – kā veicināt jauniešu iesaistīšanos arodbiedrībās? Kā padarīt vairāk pievilcīgas arodbiedrības? Ko arodbiedrības dara nepareizi? Kas būtu jāmaina?

Atzinums, ka problēmas mēs nevaram risināt vienā, laikā ir jādefinē iemesli, kāpēc jauniešiem nav svarīgas arodbiedrības un ir jādefinē kā rīkoties.

Viens no risinājumiem būtu organizēšanās akadēmija, kurā tiktu izglītoti jaunieši. Jāņem vērā, ka jauniešiem ir svarīgi justies īpašiem un vajadzīgiem, līdz ar to informācijai jābūt personīgai. Jaunieti ir būtiski organizēt arodbiedrībās, viņa darba vietā esot. Daudzi darba ņēmēji nav informēti par savām darba tiesībām darba vietās, kā arī darba drošību. Tāpēc jo vairāk arodbiedrībām ir liela nozīme tieši darba vietās.

Plānojot apmācības, būtu svarīgi tās plānot kopā gan esošajiem arodbiedrību līderiem ar jaunajiem arodbiedrību biedriem, kas veicinātu arodbiedrību tēlu un kustības attīstību.

Šodien arodbiedrībām daudz jādomā par pakalpojumu klāstu, ko piedāvāt jaunajiem darba ņēmējiem.

PERC arodbiedrību jauniešu komiteja noslēdzās ar nākamās darbības izvirzītajiem mērķiem: Solidaritātes un Starptautiskās sadarbības veicināšana, jauniešu bezdarba mazināšana, organizēšana, komunikāciju tīkla izveide, kvalitatīva izglītību jauniešiem, veselība un drošība, kā arī klimata pārmaiņas tā ietekme.

Vairāk informācijas šeit.

16. Baltijas arodbiedrību jauniešu forums “Izglītība un kvalitatīvas darba vietas Baltijas valstīs”

No 11. līdz 13.septembrim Rīgā notika 16. Baltijas arodbiedrību jauniešu forums, kurā piedalījās arodbiedrību jaunieši no Lietuvas, Latvijas un Igaunijas. Forumā mērķis bija apzināt Baltijas valstu arodbiedrību līdzšinējo pieredzi efektīvākai jauniešu pārejai no darba tirgus veicināšanai un kvalitatīvu darbavietu nodrošināšanā, meklēt risinājumus jauniešu nodarbinātības uzlabošanai Baltijas valstīs.

PĀREJA NO SKOLAS UZ DARBA TIRGU

Lai nodrošinātu efektīvāku pāreju no skolas uz darbu, Baltijas valstu arodbiedrību jaunieši uzskata, ka galvenā problēma, ir informācijas trūkums par darba tirgu, pieredzes un motivācijas trūkums, augstas algas pieprasījums no jauniešu puses, zināšanu trūkums par CV rakstīšanu un nepietiekams līdzsvars starp darba un ģimenes dzīvi. Baltijas arodbiedrību jaunieši jauniešu bezdarba mazināšanai kā būtiskus redz sekojošus risinājumus: palīdzēt jauniešiem veikt pareizo mācību un studiju izvēli, Baltijas valstīs attīstīt darba vidē balstītu izglītību, nodrošināt lielāku daļu praktisko apmācību jeb praksi izglītības programmās, paaugstināt prestižu profesionālajai izglītībai, lai vairāk jaunieši izvēlētos mācīties konkrētas profesijas, iesaistīt vairāk jauniešu arodbiedrībās, slēgt vairāk un labākus darba koplīgumus.

Lai uzlabotu jauniešu nodarbinātības situāciju Baltijas valstīs, Baltijas valstu arodbiedrībām arodbiedrību jaunieši iesaka:

NACIONĀLĀ LĪMENĪ

  1. Ietekmēt izglītības politiku un tiesību aktus, kas nosaka izglītības, prakses kvalitātes normatīvo regulējumu valsts līmenī. Likumdošana ir ļoti svarīga, tai ir jāatbalsta efektīva un sociāli droša jauniešu pāreja no skolas uz darbu, uzlabojot mācību apstākļus praktikantiem;
  2. Sadarboties ar citām institūcijām darba tirgū, lai palielinātu kontroli par likumdošanas ievērošanu darba vietās;
  3. Veidot savu – arodbiedrību izglītības programmu par darba likumdošanu, tai skaitā, arodbiedrību lomu darba vietās;
  4. Aktīvi iesaistīties izglītības, apmācību un mūžizglītības programmu un noteikumu izstrādē, īstenošanā un izvērtēšanā;
  5. Sadarboties ar valsts, izglītības un apmācību iestādēm, nodrošinot jauniešus ar mērķtiecīgu informāciju par pieejamajām karjeras iespējām un nepieciešamajām prasmēm darba tirgū, kā arī par praktikantu, stažieru, mācekļu un darbinieku tiesībām un pienākumiem.

NOZARU LĪMENĪ

  1. Palielināt nozaru un uzņēmumu arodbiedrību vadītāju zināšanu līmeni par izglītības lomu un nepieciešamību biedriem (jāmainās koplīgumu sarunām);
  2. Turpināt izglītības projektu realizēšanu un aktivitātes;
  3. Veikt aktivitātes, lai izglītotu jauniešus un sabiedrību par arodbiedrībām un to lomu, piemēram, organizējot konkursus profesionālo skolu audzēkņiem, veidojot izglītojošu kursu "Sociālā dialoga piektdiena" (vienu reizi mēnesī) – apmācību par sociālo dialogu un arodbiedrību;
  4. Paaugstināt arodbiedrību kapacitāti – meklēt veidus, kā nodrošināt vairāk speciālistus, pakalpojumus;
  5. Apmainīties ar informāciju par Baltijas valstu arodbiedrību aktivitātēm, dalīties ar labo pieredzi.

UZŅĒMUMA LĪMENĪ

  1. Arodbiedrību līderiem ir jārunā ar praktikantu / studentu / stažieri par arodbiedrību lomu uzņēmumā, darba drošību, darba slodzi.
  2. Arodbiedrībām ir jābūt vairāk informētām par izglītību, lai runātu ar arodbiedrību biedriem un darba devējiem;
  3. koplīgumā jāizveido atsevišķa sadaļa par situācijas uzlabošanu praktikantiem / studentiem / stažieriem.

Kvalitatīvs darbs

Baltijas valstu arodbiedrību jaunieši uzskata, ka galvenie kvalitatīva darba kritēriji ir – pietiekoša un cilvēka cienīga darba alga, labi darba apstākļi un ievērota darba drošība, sociālās garantijas un sociālā aizsardzība, kolektīvo interešu pārstāvniecība vai arodbiedrība, darba līgums, drošības politika / instrukcijas, apmaksāts ikgadējais atvaļinājums, no diskriminācijas brīva darba vide, sociālās aktivitātes, darba devēja reputācija, darbinieka profesionālie attīstība un pašrealizācija, prasmju pielietošana un karjeras iespējas, darba intensitāte, darba laiks, darba un ģimenes dzīves līdzsvars.

Kā galvenās kvalitatīva darba problēmas Baltijas valstīs tika identificētas – zema nodarbinātības kultūra un zems algu līmenis, dažāda veida līgumi ar darbiniekiem, darbinieku novecošanās, inovāciju trūkums, pasīvi darbinieki, zems arodbiedrību blīvums un pievilcība, informācijas trūkums par darba tiesībām, sociālām tiesībām un darba drošību, nepietiekama arodbiedrību cilvēkresursu kapacitāte. Arodbiedrībām Baltijas valstīs ir jācīnās par nosacījumiem, kas ir noteikti likumā.

Baltijas valstu arodbiedrību jaunieši norāda uz galvenajām veicamajām aktivitātēm, lai uzlabotu arodbiedrību darba kvalitāti Baltijas valstīs: izveidot baltos un melnos darba devēju sarakstus, sniedzot vairāk informācijas par sociālo dialogu, mazinot stereotipus par arodbiedrībām, nodrošinot abpusēji izdevīgas stratēģijas uzņēmumiem, palielinot arodbiedrību reputāciju, veidojot sociālās informācijas kampaņas sabiedrībai, strādājot ar jaunatni, sniegt redzamāku informāciju par darba tiesām, darba konfliktu komisiju un veidiem, kā aizsargāt darbaspēku, palielinot arodbiedrību blīvumu un koplīgumu skaitu. Informēšanas darbam jānotiek arodbiedrību iekšienē un sabiedrībā kopumā.

Lai uzlabotu darba kvalitāti, arodbiedrību jaunieši iesaka arodbiedrībām:

  1. Uzlabot likumdošanu nacionālā līmenī, slēgt kvalitatīvus koplīgumus;
  2. Organizēt kampaņas uzņēmumu līmenī un izglītot darbiniekus par viņu tiesībām;
  3. Uzlabot komunikāciju ar biedriem, izglītot un informēt tos, organizējot tikšanās starp nacionālo un nozaru arodbiedrībām;
  4. Veikt darbinieku aptaujas, lai noskaidroti, ko viņi sagaida no arodbiedrībām;
  5. Veikt aptaujas, lai monitorētu arodbiedrību biedru vajadzības;
  6. Veidot Baltijas arodbiedrību datu bāzi, lai dalītos pieredzē par kvalitatīvu darbavietu veidošanu;
  7. Sniegt vairāk un kvalitatīvus pakalpojumus arodbiedrību biedriem (arodbiedrībām nepieciešams vairāk speciālistu);
  8. Nodrošināt arodbiedrību speciālistus, kuri var runāt “vienā valodā” ar viena vecuma cilvēkiem;
  9. Uzlabot arodbiedrību tēlu (padarīt arodbiedrības pievilcīgas).

„Kvalitatīvs darbs, darbaspēka vajadzības un arodbiedrību loma”

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība sadarbībā ar Frīdriha Eberta fondu 28.oktobrī Rīgā un 4.novembrī Jelgavā organizēja diskusiju ciklu par kvalitatīvu darbu, darbaspēka vajadzībām un arodbiedrību lomu.

Diskusijā piedalījās arodbiedrību, darba devēju, Valsts darba inspekcijas pārstāvji, studenti un arodskolu audzēkņi un diskutēja par kvalitatīva darba nozīmi, rādītājiem un izaicinājumiem Latvijā, Latvijas darbinieku vajadzībām, kā arī arodbiedrību iespējām pielāgoties darba tirgus izaicinājumiem un atbildēt uz biedru vajadzībām.

Lai sasniegtu stratēģijas Eiropa 2020 mērķi - 75% nodarbinātības līmeni darbspējas vecuma populācijai (20-64 gadi), Eiropas Savienības dalībvalstīs ir jāizveido miljoniem jaunas darbavietas. Arodbiedrības iestājas par to, lai nodarbinātības mērķa sasniegšanā, uzmanība tiktu pievērsta ne tikai darbavietu skaitam, bet arī esošo un jauno darbavietu kvalitātei. Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija un Starptautiskā darba organizācija ir pētījuši kvalitatīva darba konceptu un tā rādītājus, taču joprojām Eiropas Savienībā kvalitatīva darba indikatori nav apstiprināti.

Arodbiedrībām kā darbinieku pārstāvjiem ir nozīmīga loma kvalitatīva darba veicināšanā. Taču mūsdienu darba tirgus tendenču un izmaiņu ietekmē arodbiedrības sastopas ar izaicinājumiem darbavietu kvalitātes uzlabošanā. Šie izaicinājumi ir saistīti ar lielu skaitu mazo un mikrouzņēmumu veidošanos, pašnodarbinātību, tostarp viltus pašnodarbinātību, jaunajām nedrošajām nodarbinātības formām (pūļa nodarbinātība, uzņēmuma līgumi, kas pēc būtības ir darba attiecības, nulles stundu līgumi u.c.) un lielāku elastību darba attiecībās. Tie kavē arodbiedrībām veicināt pareizu balansu starp uzņēmējdarbības konkurētspēju un darba kvalitāti un drošību.

Arodbiedrības norāda, ka Latvijā darba ņēmēji nezina, kas ir arodbiedrības, nepārzina, kādas ir atšķirības starp mikrouzņēmuma nodokļu maksātāju un parastu darba ņēmēju. Ir darbinieki lepojas, ka saņem algu aploksnē, kas liecina, zināšanu līmenis par darba un sociālām tiesībām ir zems. Mūsdienu darba tirgus tendences neveicina darba vietu kvalitātes uzlabošanos. Pašnodarbinātība ir viena no lielākajām nodarbinātības problēmām. Speciālisti stāsta, ka pēdējā laikā darba tirgū ienāk daudz pašnodarbināto, tostarp viltus pašnodarbinātie: tas nozīmē, ka cilvēks ir darba attiecībās, pilda darba devēja rīkojumus, bet vienlaikus pats maksā visus nodokļus, neviens viņam negarantē atmaksātu atvaļinājumu, darba aizsardzību, pilnvērtīgu iespēju atpūsties – visus riskus darbinieks uzņemas pats. Viltus pašnodarbinātie visbiežāk sastopami celtniecībā, transporta nozarē un intelektuālā darba nozarēs. Darbiniekiem trūkst izpratnes, kas notiks tad, ja ar viņiem, piemēram, darbā notiks nelaimes gadījums. Skolās nestāsta par sociālo dialogu un darba drošību, līdz ar to nodarbinātības kvalitāte ir ļoti zema un sabiedrība nezina, kāpēc ir nepieciešams stāties arodbiedrībā. Tika diskutēts, ka arodbiedrības var vairāk iesaistīties sabiedrības izglītošanā par nodarbinātības formām.

Diskusiju dalībnieki tika informēti, ka galvenie kvalitatīva darba elementi ir: atalgojums, darba ilgtermiņa perspektīvas, darba vide: sociālā un fiziskā vide, darba intensitāte, kā arī darba laika nosacījumi. Šie elementi atšķiras dažādās nozarēs, kas attiecīgi ietekmē darba kvalitāti šajās nozarēs. Inovācijas darbavietā veicina augstāku produktivitāti un uzņēmuma labklājību un rezultātā nodarbinātības kvalitāti. Darbinieku iesaistīšana uzņēmumā stratēģisku lēmumu pieņemšanā, inovatīvu pieeju meklēšanā un ieviešanā uzņēmumā, kā arī darba vides uzlabošanā, padara procesu ātrāku un efektīvāku un uzlabo darba kvalitāti kopumā. Arodbiedrības uzdevums un loma ir prast kompromisa mākslu, risināt strīdīgas situācijas. Domāt soli uz priekšu, savlaicīgi gatavoties izaicinājumiem, darba tiesiska regulējuma pārmaiņām

Diskusijas dalībnieku novērojumi par Latvijas darba tirgu liecina, ka līdz kvalitatīva darba koncepta iedzīvināšanai mums vēl patālu. Kā pēdējā laikā aktuālākie pārkāpumi pret darbiniekiem ir - darba laika neuzskaitīšana, kas laupa darbiniekiem sociālo aizsardzību. Tā notiek gan privātajā, gan publiskajā sektorā, trešo valstu personu nodarbinātība bez darba līguma un darba atļaujas. Pašnodarbinātība un mikrouzņēmumi. Mikrouzņēmumu sliktā ietekme izpaužas gadījumos, kad darbiniekus noformē kā mikrouzņēmumu, faktiski turpinot darba attiecības, 0 stundu līgumi: darbinieki rezervisti (apsardze), radās no publiskajiem iepirkumiem – uzņēmumi, slēdz darba līgumus, lai pierādītu, ka tiem ir nepieciešamais darbinieku skaits. Nekontrolēts darba laiks, pagaidu darba aģentūru izmantošanu (darbinieku īrēšana), Darbinieku nosūtīšana, nemaksājot minimālo atlīdzību, darba attiecību noformēšana kā sezonālo darbu, taču darba intensitāte nemainās, atvaļinājumu nepiešķiršana. Darba kvalitātes izaicinājumi ietver: valodas barjera, kreativitātes ierobežošana – iespēju piemērot savas prasmes, vadības un līderības iemaņu trūkums vadībai.

Valsts darba inspekcija norādīja, ka arodbiedrībām ir vairāk jāiesaista uzticības personas, kas varētu identificēt darba tiesību un darba drošības pārkāpumus un ziņot par tiem Valsts darba inspekcijai.

Arodbiedrības norādīja, ka pamata instruments ir koplīgums. Tas ir instruments darba kvalitātes uzlabošanai uzņēmumā. Tika minēts, ja uzņēmumā ir zems atalgojums, tas veicina to, ka apmācītus darbiniekus pārvilina citi uzņēmumi vai arī cilvēki brauc prom uz valstīm, kur par savu darbu var nopelnīt vairāk, kas liek darba devējiem aizdomāties par darba atlīdzības palielināšanu.

Kvalitatīvs darbs nav abstrakts jēdziens, tā ir konkrēta mūsu izveidota vide. Ir uzņēmumi, kur darba vide nav darba devēja veidota vide, tā ir darbinieku izveidota vide. Bet līdz tam darbinieku, kas ir centrālais darba vides elements, ir jānoved līdz atbilstošajam apziņas līmenim.

Diskusijas dalībnieki norādīja, ka arī valsts neatbalsta uzņēmējus, kas nodrošina kvalitatīvas darbavietas. Nav normāli, ka valsts publiskajos iepirkumos veicina zemākās cenas principa īstenošanu. Caur zemākās cenas principa īstenošanu iepirkumu konkursos uzvar darba devēji, kuri var piedāvāt zemāku cenu, kas būtībā tiek taupīta uz atlīdzības un nodokļu nomaksas rēķina. Attiecīgi iepirkumos uzvar uzņēmumi, kuri aktīvi īsteno ēnu ekonomiku, kas grauj godīgu konkurenci nozarē. Darba ņēmēji vēlas stabilitāti, un viena no lielākais risks ir nedrošība darba attiecībās, kas rodas dēļ tā, ka tirgū ienāk spēlētāji, kas var piedāvāt lētāku cenu.

Tika secināts, ka kvalitatīva darba pamatelementi Latvijā ir darba atlīdzība, darba vide, izglītība un izaugsme.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kā nacionālā līmeņa arodbiedrība, atbilstoši savai stratēģija aizstāv darbinieku intereses trīspusējā sadarbībā. Taču, ja trūkst atbalsta no nozarēm, ja nozarēs nav speciālistu, tad tas ietekmē arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības kapacitāti. Kā būtisks instruments darbavietu kvalitātes uzlabošanai tika atzīts nozaru ģenerālvienošanās.

Nozaru arodbiedrībām ir jāslēdz nozares koplīgumi, nosakot augstāku samaksu kā minimālā darba alga, lai darbinieki nebūtu spiesti meklēt papildus darbu citās darbavietās. Arī kvalifikācijas paaugstināšana ir aktīvāk jāiekļauj koplīgumos. Tomēr arodbiedrībām ir grūtības slēgt nozaru koplīgumus, jo nozaru darba devēju asociācijas nevēlas vienoties un uzņemties atbildību par nozares darbaspēku. Arodbiedrības secināja, ka, kamēr nemainīsies apziņa, ka ir jābūt uzticībai visu trīs pušu starpā, tikmēr nekas neuzlabosies. Kamēr darba devēji cīnās ar darba devējiem un pret valsti, tikmēr tirgū ienāk ārvalstu uzņēmums un pārņem tirgu. Lai darba vidi un sabiedrību uzlabotu, ir nepieciešama esošo spēlētāju solidaritāte.

Pilons Eirāzijas jauniešu labajā praksē

Starptautiskās Arodbiedrību konfederācijas (ITUC) jauniešu komitejas PERC ir izstrādājusi bukletu, kurš apkopo reģiona arodbiedrību labāko praksi jauniešu iniciatīvās. Latvijas Celtnieku arodbiedrības jauniešu padomes Pilons praksi lasiet bukleta 7.lpp.

Buklets ir pieejams:

http://perc.ituc-csi.org/Introducing-unions-to-young-people

Materiāls ir paredzēts, kā atbalsts un iedvesmas avots uz jauniešiem orientētu aktivitāšu organizēšanā.








Eiropas arodbiedrību jaunieši diskutēs forumā Rīgā

No 5. līdz 7. jūnijam notiks Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) organizēts starptautisks arodbiedrību jauniešu forums „Arodbiedrību jauniešu līdzdalības stiprināšana lēmumu pieņemšanā Eiropas un nacionālajā līmenī”.

Jaunie arodbiedrību līderi no Spānijas, Beļģijas, Itālijas, Somijas, Zviedrijas, Polijas, Ungārijas, Francijas, Lietuvas, Igaunijas un Latvijas dalīsies labajā praksē un diskutēs par jauniešu līdzdalības iespējām arodbiedrību kustībā, nodarbinātību un starptautiskās sadarbības uzlabošanu problēmu risināšanā.

LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers: „Starptautiskā pieredze ir pierādījusi, ka organizācijas var kvalitatīvi darboties, ja tajās ir pietiekami pārstāvēti jaunieši, jo viņi ir aktīvākā un izglītotākā darba tirgus daļa. Tādēļ jauniešu dalīšanās pieredzē šajā forumā ir ļoti svarīga, jo tas noteikti paaugstinās viņu veiktspēju gan līdzdalībā arodbiedrību kustībā, gan profesionālajā jomā.”

Foruma pirmajā sesijā paredzēta arodbiedrību jauniešu diskusija par pašreizējo līdzdalību Eiropas un nacionālajos politiskajos procesos. Tiks prezentēti labās prakses piemēri un izstrādātas rekomendācijas par arodbiedrību jauniešu līdzdalības stiprināšanu lēmumu pieņemšanā.

Otrajā foruma sesijā arodbiedrību jaunieši diskutēs par jauniešu profesionālās attīstības mūsdienu izaicinājumiem, jauniešu bezdarba problēmām. Dalībnieki definēs galvenos profesionālās attīstības instrumentus, kā arī sniegs priekšlikumus par arodbiedrību lomu un praktiskajām iespējām jauniešu profesionālo iemaņu attīstībā - karjeras atbalsta iespējām un neformālās izglītības lomu. Kā liecina statistika, ES dalībvalstīs jauniešu no 15 līdz 24 gadiem bezdarba līmenis 2014.gada decembrī bija 21,4%, un tādās valstīs kā Spānija, Grieķija pārsniedza 50% robežu, tikmēr kopējais bezdarba līmenis ES ir 9,7%. Neskatoties uz ES atbalstu, ko sniedz Jauniešu Garantijas programma, jauniešu bezdarba līmenis joprojām ir augsts.

Foruma dalībnieki dalīsies ar labās prakses piemēriem jauniešu nodarbinātības veicināšanas aktivitātēs, kā arī Eiropas arodbiedrību konfederācijas (ETUC) Jauniešu padomes pārstāvji uzstāsies ar prezentāciju par jauniešu nodarbinātības situāciju ES un Eiropas sociālo partneru vienošanos par Jauniešu nodarbinātības un arodbiedrību jauniešu nodarbinātības veicināšanu.

Trešā foruma sesija būs veltīta arodbiedrību organizāciju sadarbībai un rīkiem jauniešu problēmu risināšanā. Arodbiedrību jaunieši atbildēs uz tādiem jautājumiem kā - Baltijas arodbiedrību, Starptautiskās arodbiedrību konfederācijas (ITUC) un ETUC jauniešu komiteju nepieciešamība un pievienotā vērtība.

Starptautiskais arodbiedrību jauniešu forums „Arodbiedrību jauniešu līdzdalības stiprināšana lēmumu pieņemšanā Eiropas un nacionālajā līmenī” notiks Rīgā, Kaļķu ielā 12, „TechHub” telpās.

Starptautiskais arodbiedrību jauniešu forums notiek ar ESF projekta „Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības administratīvās kapacitātes stiprināšana 2009. - 2015.gads” atbalstu (Projekta nr. 1DP/1.5.2.2.1./08/IPIA/SIF/001/01).