Aptauju arhīvs »Aptauja

Vai zini, ka Darba likuma 110. pants nosaka: darbinieku - arodbiedrības biedru nedrīkst atbrīvot no darba bez arodbiedrības piekrišanas?

Parādīt rezultātus

Jaunumi RSS

Arodbiedrības izziņo brīdinājumu par ārkārtas situāciju

27. aprīlis, 2018

Eiropas Arodbiedrību konfederācija (ETUC) ir izziņojusi bezprecedenta brīdinājumu par ārkārtas situāciju, izceļot valstis un gadījumus, kur Eiropas strādājošo cilvēku iespējas sasniegt cienīgas algas un cienīgus darba apstākļus ir apdraudētas.

ETUC ģenerālsekretārs Luka Visentini uzsver, ka Eiropas centrā ir sociālais kontrakts, kas piedāvā darbiniekiem saņemt cienīgas algas un cienīgus darba apstākļus, bet pamatam, uz kura šis sociālais kontrakts ir izveidots, nepieciešami steidzami uzlabojumi un tā atjaunošana.

Eiropas arodbiedrību kustība ir izziņojusi šo brīdinājumu par ārkārtas situāciju, jo spēka līdzsvars starp darbiniekiem un darba devējiem ir nosliecies pārāk tālu uz darba devēju pusi. Grūti izcīnītās pārrunu tiesības ar darba devējiem ir apdraudētas daudzās ES dalībvalstīs.

Šis paziņojums pamatojas uz cienīgas algas indikatoru tabulu, ko sagatavojis Eiropas Arodbiedrību institūts, ņemot vērā oficiālos OECD un Eurostat datus, un tā neatspoguļo pašreizējās nopietnās problēmas attiecībā uz koplīgumu pārrunu tiesībām Dānijā un Rumānijā. Šāda veida padziļināta analīze tiks veikta šā gada beigās.

ETUC konfederālā sekretāre Estere Linča pauž viedokli, ka visām ES dalībvalstīm jābūt pārliecinātām, ka darba devēji atzīst darbinieku tiesības uz pārrunām ar arodbiedrības iesaisti. Šis trauksmes paziņojums ir aicinājums rīkoties, tas ir brīdinājums valdībām, ka tām jādiskutē ar arodbiedrībām par to, kā atgriezt koplīgumus un pārrunas darba kārtībā, kā palielināt tās bagātības daļu, kas tiek izmaksāta algās, un kā palielināt darbinieku skaitu, kurus aizsargā kolektīvie darba algu un darba apstākļu līgumi – ar ES atbalstu, kur tas ir nepieciešams.

Daudzās ES valstīs darbinieki joprojām šodien nopelna mazāk nekā pirms krīzes. Tas ir rezultāts tam, ka koplīgumu pārrunas tiek izjauktas un daudzie nedrošie darbi strauji mazina bezdarba līmeni. Tas ir saistīts arī ar to, ka pārāk bieži valdības ļauj darba devējiem ignorēt vai ļaunprātīgi izmantot darbinieku tiesības uz apvienošanos un viņu iespēju uz koplīgumu pārrunām. Koplīgumu pārrunu atdzīvināšana radīs iespēju cilvēkiem dzīvot labāk un stiprinās ekonomisko izaugsmi visiem.

Minētā tabula pat bez strīdiem parāda 35 „sarkanos brīdinājumus” 17 ES dalībvalstīs. Čehija, Igaunija, Grieķija, Ungārija, Lietuva un Apvienotā Karaliste ir starp tām valstīm, kurās ir vislielākais „sarkano brīdinājumu” skaits.

Brīdinot par ārkārtas situāciju, tabula uzrāda, ka:

  • vismaz 8 dalībvalstīs koplīgumu slēgšana galvenokārt notiek uzņēmumu līmenī, nevis sektoru vai vairāku uzņēmumu līmenī, tādējādi ļaujot pieaugt algu atšķirībām starp kompānijām vienā un tajā pašā sektorā;
  • vismaz 6 dalībvalstīs koplīgumu pārklājums aptver mazāk nekā 35% darbinieku;
  • mehānismi koplīgumu iespēju paplašināšanai lielāka darbinieku skaita aptveršanai nedarbojas, to ir maz vai tādi neeksistē vispār vismaz 12 dalībvalstīs;
  • darba algas veido mazāk nekā vidēji 45,3% no IKP desmit dalībvalstīs, kas nozīmē, ka 55% no nacionālā ienākuma šajās valstīs neienāk no darba algām.

Sarkans = trauksmes brīdinājums

Latvijai iezīmēti, kā problemātiski 1. (kritērijs izvērtēts pēc OECD Employment Outlook 2017) un 3. punkts. (OECD Employment Outlook 2017)

  1. Pārsvarā koplīgumi uzņēmumu līmenī (Avots: OECD Employment Outlook 2017)
  2. Koplīgumu pārklājums mazāks par 35% (Avots: Eurofound, Developments in collective bargaining in the European Union 2015)
  3. Reti vai neeksistējoši mehānismi koplīguma pārklājuma paplašināšanai (Avots: OECD Employment Outlook 2017)
  4. Algu daļa: zem 45,3% no 2016.g. IKP. (Avots: Eurostat)