Aptauju arhīvs »Aptauja

Vai zini, ka Darba likuma 110. pants nosaka: darbinieku - arodbiedrības biedru nedrīkst atbrīvot no darba bez arodbiedrības piekrišanas?

Parādīt rezultātus

Jaunumi RSS

ETUC pauž bažas saistībā ar Eiropas Komisijas Vispārīgās datu aizsardzības regulas interpretējumu

15. maijs, 2018

Eiropas arodbiedrību konfederācija (ETUC) ir saņēmusi informāciju, ka Eiropas Komisija, iespējams, sniedz valstu datu aizsardzības iestādēm vadlīnijas, ka arodbiedrībām ir jāsaņem piekrišana, lai tām būtu tiesisks pamats apstrādāt biedru personas datus.

Līdz ar to ETUC nosūtīja dalīborganizācijām savu neoficiālu skaidrojumu par Eiropas Savienības Vispārīgas datu aizsardzības regulas (GDPR) piemērošanu:

1)    Acīmredzami GDPR nodrošina skaidru aizsardzību arodbiedrībām, lai arodbiedrības varētu izmantot savu biedru datus arodbiedrību darbā. GDPR 9. panta 2.punkta d) apakšpunktā ir noteikts, ka piekrišana nav vajadzīga, ja, “veicot leģitīmas darbības un nodrošinot atbilstošas garantijas, apstrādi veic fonds, apvienība vai jebkura cita bezpeļņas struktūra, kas to dara ar politisku, filozofisku, reliģisku vai ar arodbiedrībām saistītu mērķi un ar nosacījumu, ka apstrāde attiecas tikai uz šīs struktūras locekļiem vai bijušajiem locekļiem, vai personām, kas ar šo struktūru uztur regulārus sakarus saistībā ar tās nolūkiem, un ka bez datu subjekta piekrišanas personas datus neizpauž ārpus minētās struktūras”. Šis noteikums aptver lielāko daļu no arodbiedrības parastajām darbībām.

2)    Aizsardzība ir pieejama arodbiedrībām arī attiecībā uz noteiktām darbībām, piemēram, noteikta arodbiedrību biedru datu apstrāde var būt nepieciešama, jo arodbiedrībai ir jāpilda noteiktas juridiskas prasības, piemēram, organizēt balsošanu pirms streika pieteikšanas. Tiesiskais regulējums balsošanas organizēšanai atšķiras Eiropas Savienības dalībvalstīs, dažreiz pienākums organizēt balsošanu ir noteikts tiesību aktos. Tādā gadījumā arodbiedrības var atsaukties uz GDPR 6. panta 1.punkta c) apakšpunktu, proti, " apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu”. Vai, kā tas ir Dānijā, kur minētais pienākums ir paredzēts koplīgumā, arodbiedrības var atsaukties uz 9. panta 2.punkta b) apakšpunktu, "apstrāde ir vajadzīga, lai realizētu pārziņa pienākumus un īstenotu pārziņa vai datu subjekta konkrētas tiesības nodarbinātības […] tiesību jomā, ciktāl to pieļauj […] dalībvalsts koplīgums”. Alternatīvi, kā tas ir Vācijā un Nīderlandē, kur prasība ir paredzēta arodbiedrību statūtos, arodbiedrības var atsaukties uz iepriekšminēto 9. panta 2.punkta d) apakšpunktu vai tiesību normu kombināciju.

3)    Pastāv apstākļi, kad arodbiedrība var būt iesaistīta dažādās darbībās, kas saistītas ar sagatavošanos un dalību tiesvedībā, kura var attiekties uz arodbiedrības biedriem un ne-biedriem. Šajā gadījumā 9. panta 2.punkta f) apakšpunkts "apstrāde ir vajadzīga, lai celtu, īstenotu vai aizstāvētu likumīgas prasības […]" var sniegt noderīgu papildu pamatojumu personas datu apstrādei.

4)    Dažās dalībvalstīs arodbiedrības pilda darba inspekcijas funkcijas, un tādā gadījumā tās var atsaukties uz 6. panta 1. punkta e) apakšpunktu, proti, “apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs, vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras”. Uz minēto tiesību normu savā darbā var atsaukties, piemēram, Starptautisko arodbiedrību federācijas ostas inspektori.

5)    Līdzīgi darba vietās arodbiedrība var atsaukties uz 9. panta 2.punkta h) apakšpunktu, lai aizsargātu arodbiedrību darba drošības pārstāvju darbu. Šis noteikums aizsargā "apstrādi profilaktiskās vai arodmedicīnas nolūkos […]”. Ir vērts atgādināt, ka bez rūpīgas informācijas apkopošanas, kuru veic arodbiedrības, daudzi arodslimību un saslimšanu cēloņi netiktu atklāti.

6)    Arodbiedrības var arī atsaukties uz 6. panta 1.punkta f) apakšpunktu attiecībā uz dažiem citiem arodbiedrību darbību aspektiem, ja "apstrāde ir vajadzīga pārziņa vai trešās personas leģitīmo interešu ievērošanai”. Turklāt 6. panta 1.punkta d) apakšpunkts “apstrāde ir vajadzīga, lai aizsargātu datu subjekta vai citas fiziskas personas vitālas intereses” nodrošina kolektīvo tiesību būtisku aizsardzību, ņemot vērā, ka arodbiedrības, piemēram, dažreiz tiek aicinātas pierādīt savu reprezentativitāti, lai noslēgtu nozares koplīgumu.

7)    Arodbiedrības bieži nodrošina apmācības un kvalifikāciju un prasmju apliecināšanu biedriem, bijušajiem biedriem un ne-biedriem. Šajā gadījumā tās var atsaukties uz 6. panta 1.punkta b) apakšpunktu “apstrāde ir vajadzīga līguma, kura līgumslēdzēja puse ir datu subjekts, izpildei […]” kopā ar 6. panta 1.punkta d) apakšpunktu “apstrāde ir vajadzīga, lai aizsargātu datu subjekta vitālas intereses”, lai uzturētu kvalifikāciju reģistru un, piemēram, lai atskaitītos par dotācijām.

Šis ir tikai kopsavilkums par to, kā arodbiedrības var atsaukties uz GDPR noteikumiem. Pats par sevi saprotams, ka arodbiedrībām ir jānodrošina personas datu aizsardzība saskaņā ar GDPR noteikumiem un atbilstība jaunajiem pārredzamības, dzēšanas un citiem GDPR noteikumiem. Tāpat var gadīties, ka arodbiedrības, veicot novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību (35. pants), var secināt, ka dažos gadījumos tām būs jāsaņem piekrišana datu apstrādei noteiktos apstākļos. Tomēr ETUC nepieņem, ka arodbiedrībām ir pienākums iegūt katra biedra nepārprotamu piekrišanu, lai apstrādātu viņu personas datus, pēc GDPR spēkā stāšanās 2018. gada 25. maijā.

ETUC ir sazinājies ar Eiropas Komisiju, lai uzdotu jautājumu, vai Komisija sniedz norādījumus, ka arodbiedrībām ir nepieciešama biedru piekrišana kā tiesisks pamats biedru personas datu apstrādei, un, ja tas tā ir, tad visspēcīgāk norādītu, ka šāds uzstādījums (vadlīnijas) ir nepieņemams, tas neatbilst GDPR, ir pretrunā ES saistībām ievērot ES Pamattiesību hartu un ir pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Vēl jo vairāk, ja dalībvalstis sekos šādām vadlīnijām, tās nepildīs savas saistības, kuras tās uzņēmās atbilstoši Starptautiskās Darba organizācijas konvencijām attiecībā uz apvienošanās brīvību un koplīgumu slēgšanu, kas aizsargā arodbiedrību tiesības darboties brīvi bez valsts iejaukšanās vai sankciju draudiem.