Aptauju arhīvs »Aptauja

Vai zini, ka Darba likuma 110. pants nosaka: darbinieku - arodbiedrības biedru nedrīkst atbrīvot no darba bez arodbiedrības piekrišanas?

Parādīt rezultātus

Jaunumi RSS

Digitalizācija – straujas ekonomiskas pārmaiņas un nepieciešamība attīstīt jaunas prasmes

30. oktobris, 2018

26. oktobrī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) sadarbībā ar F. Eberta fonda pārstāvniecību Baltijas valstīs organizēja augsta līmeņa ekspertu diskusiju par digitalizācijas ietekmi uz nodarbinātību: darba tiesisko attiecību izmaiņām, jaunu nodarbinātības formu rašanos, darbu platformās, robotizāciju, automatizāciju un mākslīgā intelekta ietekmi uz uzņēmējdarbības un ražošanas procesiem.

Diskusiju atklāja LBAS priekšsēdētāja vietniece Dr.iur. Irēna Liepiņa, uzstājoties par tēmu “Sociālais dialogs mainīgajā darba pasaulē”. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība iestājas par cienīgu darbu šodien un nākotnē. I. Liepiņa uzsvēra, ka šobrīd notiek straujas ekonomiskas pārmaiņas, kas paātrina pieprasījumu pēc jaunām iemaņām. Darbinieki saskaras ar ievērojamu darba pārstrukturēšanu un vajadzību attīstīt jaunas iemaņas īsā laika posmā. Digitalizēta ekonomika pieprasa darbiniekus ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iemaņām, valodu zināšanām, sociālajām un komunikācijas iemaņām un jaunām iemaņu kombinācijām. I. Liepiņa akcentēja, ka ir sagaidāms, ka bieža iemaņu atjaunināšana un mūžizglītība iegūs pienākuma raksturu. Vairākās valstīs jau darbojas dažādi prasmju fondi, kas palīdz darbiniekiem attīstīt jaunas iemaņas. 2018. gada 4. oktobrī ir parakstīts pirmais memorands starp VARAM un LBAS dalīborganizāciju – Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrību (LSAB) - par prasmju fondu veidošanu digitālo prasmju pilnveidei.Ir vērojama lielāka nodarbinātības elastība caur izmaiņām darba laikā un vietās: pieaugošs darbinieku skaits strādā pusslodzes darbu, vai tiem ir elastīgs darba laiks, piemērojoties darbinieka vai darba devēja vajadzībām. Turklāt teledarbs, kas veikts ārpus darba devēja nodrošinātajām telpām, parasti no mājām vai ceļojot, kļūst arvien biežāks. Jaunās nodarbinātības formas sagādā gan izaicinājumus, gan iespējas darba devējiem un arodbiedrībām. Tas, ko uzsver arodbiedrības, ir – drošība, jo svarīgs ir balanss elastībā un drošībā arī algoritmu laikmetā. Līdz šim kapitāla intereses ņem virsroku un darbaspēks paliek otrajā plānā. Arī Eiropas arodbiedrību konfederācija (ETUC) ir uzsvērusi taisnīgas pārejas nepieciešamību uz digitālo ekonomiku. LBAS priekšsēdētāja vietniece atgādināja, ka sociālais dialogs, proti, dialogs starp arodbiedrībām un darba devējiem nozīmē augstāku dzīves kvalitāti, kas savukārt nozīmē lielākus ienākumus, produktivitātes pieaugumu, lielākus uzkrājumus un arī lielākas investīcijas. Arodbiedrība vienmēr iestājas par taisnīgu darba samaksu un sociālajām garantijām strādājošajiem, un tieši šobrīd LBAS strādā pie vairāku ģenerālvienošanos nozarēs attīstības, - ir svarīgi, lai nozare pati varētu vienoties par pamata noteikumiem nodarbinātības attiecībās, ņemot vērā nozares specifiku. Pastāvīgs pilna laika darbs var kļūt mazāk svarīgs nākotnē, tomēr - nestandarta darbs var samazināt apmierinātību ar darbu un būt kritisks darbinieka finansiālajam stāvoklim. Turklāt šodienas sociālās apdrošināšanas dizains ir joprojām piemērots standarta nodarbinātībai. Šī pieaugošā daudzveidība padara grūtāku darbinieku un darba devēju interešu aizstāvību sociālajiem partneriem, un darbinieku organizēšana ir īpaši sarežģīta nestandarta nodarbinātības situācijās. Tomēr pieaugoša sabiedrības uzticība arodbiedrībām ir novērojama dažās Centrālās un Austrumeiropas dalībvalstīs un arī Latvijā.

Par darbu tiešsaistes platformās: kopdarba veidiem digitālajās platformās pastāstīja Mārtiņš Svirskis, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības eksperts tautsaimniecības jautājumos.

Šobrīd nav vienotas platformu darba definīcijas, taču, izmantojot terminu platformu darbs, mēs atsaucamies uz apmaksātu darbu, ko organizē tiešsaistes platforma. Tiek izdalīti divi tiešsaistes platformu darba tipi: darbs, kas tiek pārvaldīts un tiek veikts tiešsaistē, un tādējādi tiek sniegts pakalpojums klientiem visā pasaulē; darbs, ko pārvalda tiešsaistē, bet kas tiek veikts bezsaistē, un tādējādi tiek ierobežots līdz darba tirgum, kas darba ņēmējam ir telpā pieejams. Tā kā nav regulējuma, kas noteiktu platformu darbinieku nodarbinātības statusu, līdz ar to praksē darba ņēmēju statusu nosaka platformu statūti un noteikumi. Tādējādi šim darba veidam ir gan sava motivācija, gan savi riski, kā motivācija varētu kalpot – elastīgums, plašāka pieeja darba iespējām, tiešsaistes darbinieki, papildu ienākumi, iespēja dibināt jaunus kontaktus. Savukārt riski ir darba garantijas trūkums, darba drošības standartu trūkums, darba attiecību neskaidrība, ienākumu stabilitātes trūkums, regulējuma un sociālo garantiju riski.

2018. gada Eurofond ziņojumā “Employment and working conditions of selected types of platform work” darba ņēmēji ziņoja, ka viņi platformu darbā tiek klasificēti dažādos statusos, tostarp - darbinieks, pašnodarbināta persona un gadījuma darbu veicējs. Turklāt darba apstākļi ir izteikti atkarīgi no darba platformas tipa un pat no darba organizācijas konkrētā platformā.

Lielākoties platformu darbiniekiem, gan tiešsaistes darbā, gan lokālos platformu darba apstākļos jāuzņemas atbildība par darbam nepieciešamā ekipējuma nodrošināšanu, kā arī jāuzņemas atbildība par ekipējuma bojājumiem. Uzdevumu sadali veicot algoritmiem, lokālais platformu darbs var ietekmēt darba ņēmēju darba un privātās dzīves līdzsvaru. Pasūtījumu laika ierobežojumi lokālajās platformās, jo īpaši piegādes platformās, paaugstina darba drošības un veselības riskus. Neraugoties uz to, ka debates par platformas darbu ir aktuāla tēma digitalizācijas kontekstā, platformas darbinieku nodarbinātības statuss kopumā joprojām ir neskaidrs un netiek regulēts. 2018. gada 1. martā, Latvijā stājās spēkā grozījumi Autopārvadājumu likumā. Grozījumi neregulē darba attiecības starp platformu un šoferi, taču definē pasažieru pārvadātājus kā saimnieciskās darbības veicējus.

Iesaiste platformu darbā

Samērā pozitīvs ir uzņēmuma Foodora piemērs Vācijā, kur iedibināta sadarbība ar arodbiedrību, izveidots darbinieku manifests, notiek regulāra komunikācija darbinieku vidū arī ar informatīvo izdevumu starpniecību, notiek arodbiedrību tīkla paplašināšanās, citu nozares darbinieku un starptautisku kolēģu iesaiste, inventāra apdrošināšana, iespēja izvēlēties nodarbinātības formu – darbinieks, vai pašnodarbinātais, pieeja personas datiem, par platformas veikto uzraudzību (GPS, personas dati un to pielietojums, utt.).

Darba platformas Latvijā eksistē, un tās noteikti ir izaicinājumi arodbiedrībām, jo tiešsaistes platformu darbinieki ir pakļauti augstam nedrošas nodarbinātības riskam.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) jurists, darba tiesību eksperts Andris Alksnis analizēja elastīgās darba formas un to regulējumu Latvijā, atzīstot, ka tas ir nepietiekams. Darba likumā ir atrunāts attālinātais darbs, darbs uz nepilnu darba laiku (slodzi), darbs uz noteiktu laiku un dežūrlaiks. LDDK jurists uzsvēra, ka daļai elastīgā darba formu trūkst konkrēta regulējuma Darba likumā, un arī darba aizsardzības aspektā.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktora vietniece Aiga Balode informēja, ka bezdarbs Latvijā šobrīd ir 6,1%. Latvijā joprojām darbs ir, un vasarā, piemēram, ir bijušas pieejamas 24 000 vakances. Pieprasītās vakances joprojām ir saistītas ar manuālu darbu, bet, ja papēta sīkāk, tad tomēr parādās digitalizācijas aspekts, piemēram, pārdevēja profesijā. Mainās ne tikai darba vide, bet arī nodarbinātības formas – laika un ģeogrāfiskais aspekts kļūst maznozīmīgāks. Tā kā nav skaidru atbilžu par to, kāda tad būs šī digitālā nākotne, ļoti svarīgs ir sociālais dialogs. Esam sapratuši, ka NVA darbā iespējas digitalizēt procesus ir ļoti daudz, bet ko atstāt tiešajai komunikācijai? A. Balode izvirzīja jautājumu – vai komunikācija indivīdam ar indivīdu vispār nekļūs par cilvēktiesību?

NVA speciālistiem nākas saskarties ar dažādām paaudzēm darba tirgū, kurām ir atšķirīga uztvere, prasības un fleksibilitāte. Ir skaidrs, ka 90% no profesijām pieprasa digitālas iemaņas. Ir būtiski palīdzēt tām sabiedrības grupām, kuras ir tālāk no digitalizācijas. Rīgā NVA klientu lokā aizvien biežāk nonāk menedžeri, kas nozīmē, ka šī profesija izzūd straujāk nekā gaidīts. Bet kas tad būs nākotnes pieprasītās profesijas? Provizoriski pētījumi rāda, ka pirmā varētu būt datu zinātnieks, otrā – plaša profila interneta pakalpojumu izstrādātājs. Latviešu valodā pat nav terminu, kas varētu iztulkot nākotnes profesiju nosaukumus. NVA ir veikusi pētījumu, kuras darbinieka prasmes darba devējam ir vissvarīgākās, un – tās joprojām ir komunikācijas prasmes.

Labklājības ministrijas (LM) Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis diskusijā uzsvēra, ka darba vietu izmaiņas jāskata kompleksi – tās ietekmē gan tehnoloģiskais progress, gan arī demogrāfiskās tendences, tradicionālās darba formas aizstāj un aizstās jaunas. Digitalizācija ietekmē gan darbavietu skaitu, algas, arī nevienlīdzību. Digitalizācija rada darba vietu polarizāciju - mazinās pieprasījums pēc vidējas kvalifikācijas darba vietām, t.sk. rutīnas prasmēm, palielinās pieprasījums pēc augstas un zemas kvalifikācijas darba vietām. Sagaidāms, ka vidēji 4 no 5 jaunizveidotām darbavietām Eiropā būs augsti kvalificētās profesijās. Samazināsies darba vietu skaits lauksaimniecībā, valsts pārvaldē, ražošanā, kam sekos jaunu speciālistu pieprasījums atbalsta nozarēs (piemēram, lai monitorētu robotus).

5-9% darbu Eiropā tiks pilnībā automatizēti (skars ap 60%) darbavietu. Eiropas Darbaspēka un prasmju apsekojums liecina, ka vidējā termiņā tiks ietekmētas 1/3 darbavietu. Daudzas lielas kompānijas jau šodien maina tehnoloģijas, izglīto darbiniekus, un 80% no nākotnes darbavietām vēl nav izgudrotas. OECD valstīs jau šobrīd 9-14% darbavietu ir pilnībā automatizētas. Nozaru automatizācijas riski (%) vidēji ir 12%. Vislielākais risks ir: apkopēji, tīrīšanas darbi - 48%, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā - 45%, ielu un citas tirdzniecības pārdošana un pakalpojumi - 36%, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde – 29%, transporta vadītāji, mobilu ierīču operatori – 22%, konveijeru, pakošanas darbinieki – 21%.

Kā pielāgoties digitalizācijas radītajām pārmaiņām? Jābūt atbildīgai karjeras izvēlei un investīcijām profesionālajā izglītībā. Universitāšu absolventiem jārēķinās, ka tiem būs sarežģītāk sevi pierādīt darba tirgū uzreiz pēc izglītības programmu absolvēšanas. I. Lipskis uzsvēra, ka jaunajām tehnoloģijām jākļūst par iespējām nevis draudu. Turklāt, LM pārstāvis norādīja, ka sociālais dialogs kļūst arvien svarīgāks.

Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Valters Bajārs diskusijā uzsvēra, ka Latvijā e-pakalpojumi ir krietni virs vidējā, bet nemākam tos izmantot. Somija, Dānija un Zviedrija ir pirmās digitālo procesu attīstībā. Ir jāstrādā pie digitālās plaisas samazināšanas, digitālās iekļaušanās (pilsēta, lauki, prasmes). Taču Latvijai ir labs potenciāls mobilajā savienojamībā ar citām ES valstīm. Ceturtajā industriālajā revolūcijā Latvija ir 10.vietā – ir uzlabojies 4G pārklājums, pieslēgumi kļuvuši pieejamāki.

Inese Zariņa, Lattelecom Pakalpojuma vadītāja, pastāstīja par robotizācijas ietekmi uz nodarbinātības attiecībām. Viņa atgādināja, cik ļoti pasaule ir mainījusies pēdējo 20 gadu laikā - mākslīgais intelekts, mašīnmācīšanās, nanotehnoloģijas, lietu internets, Start Up…

LV portāla infografika; Avots: LU Ekonomikas un vadības fakultātes dekāns asoc. prof. Gundars Bērziņš

I.Zariņa runāja par šodienas darbinieku rītdien un nepieciešamajām prasmēm, kā arī par nepieciešamību lietot citas darba metodes.

Lattelecom Valdes locekle Ingrīda Rone diskusijā pasvītroja, ka mūžizglītībai jābūt ikdienas sastāvdaļai, jābūt paradumam mācīties. Lattelecom veiksmīgi darbojas mācību platforma, kurā sadarbībā ar LU mācībspēkiem varēs apgūt nepieciešamās zināšanas (mašīnzinības un jaunās tehnoloģijas). Ar spēļu un interešu testiem tiek saprasts, kur virzīt darbiniekus, jo ir skaidrs, ka, piemēram, zvanu centrā drīz nevajadzēs tik daudz darbinieku. Jābūt elastīgiem un ātri jāapgūst jaunas lietas.

Kā tehnoloģijas mainīs mūsu ikdienu? Par Swedbank š.g. septembrī veikto pētījumu par tehnoloģiju attīstības un automatizācijas radītiem izaicinājumiem darba tirgū pastāstīja Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.

70% aptaujāto piekrīt tam, ka jaunu tehnoloģiju ieviešana pilnībā aizstās cilvēkus vairākās profesijās un cilvēkiem nāksies meklēt citu darbu. Tam, ka tehnoloģijas lielākam riskam pakļauj manuāla, mazāk kvalificēta darba darītājus, rutīnas darbu darītājus, piekrīt 75% aptaujāto. Un tikai piektā daļa bažījas par savām pozīcijām darba tirgū tuvākā vai tālākā nākotnē.

Vai tas ir nepamatots optimisms vai informācijas trūkums? 56% aptaujāto tomēr pauž gatavību mainīt nodarbošanos uz tādu, kurā vajadzīgas pilnīgi jaunas prasmes, ja apstākļi spiedīs.

SIA “VMF LATVIA”, kokmateriālu uzmērīšanas uzņēmuma, tehniskais vadītājs Gatis Juhņēvičs diskusijā atzina, ka uzņēmumā trūkst cilvēku un tie kļūst dārgāki. 2018. gadā no uzņēmuma ir aizgājuši trīs reizes vairāk darbinieku nekā pēdējo 3 gada laikā. Savukārt šogad jauno darbinieku apmācībās uzņēmums ir iztērējis divas reizes vairāk nekā bija ieplānots. Starp aiziešanas iemesliem alga nav minēta, bet gan - dinamiskais darbs, darba apstākļi un attālums līdz darba vietai. Izeja slēpjas darba organizācijā un efektivitātes palielināšanā. Risinājums – ar tehnoloģiju palīdzību uzmērīt vairāk ar to pašu vai pat mazāku cilvēkresursu daudzumu.

Biznesa tehnoloģiju platformas “BiSMART” vadītājs Juris Kabakovs diskusijā pavēra nākotnes vīziju. Viņš vēstīja, ka nākotne - digitālā transformācija jau ir šodien, un ir grūti apjēgt gan darbiniekam, gan darba devējam – uz kurieni procesi virzās. Robotika, procesu automatizācija, paplašinātā realitāte, lietu internets, 3D druka – tā jau ir šodienas realitāte. J. Kabakovs aicināja – ievies tehnoloģijas un esi soli priekšā!

Diskusijas fotogrāfijas skatiet šeit.