Aptauju arhīvs »Aptauja

Cik dienas gadā Jūs pavadiet uzņēmuma organizētajās apmācībās?

Parādīt rezultātus

Jaunumi RSS

LBAS: Ar Darba likuma grozījumiem jāparedz plašākas sociālo partneru iespējas regulēt darba samaksu un darba attiecības, slēdzot nozares ģenerālvienošanos

12. marts, 2019

13. martā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija turpinās izskatīt grozījumus Darba likumā saistībā ar ģenerālvienošanos nozarē noslēgšanu. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzskata, ka ar šiem grozījumiem ir jāparedz plašākas sociālo partneru iespējas regulēt darba samaksu un darba attiecības, slēdzot nozares ģenerālvienošanos.

Likuma 68. panta grozījuma mērķis ir attīstīt ģenerālvienošanās nozarē - nozares koplīgumu slēgšanas sistēmu Latvijā un nodrošināt nozares minimālās algas paaugstināšanu. Piedāvātā grozījumu redakcija ir pirmais inovatīvais solis, lai palielinātu sociālo partneru “telpu” pašiem regulēt nozares noteikumus un ieviest risinājumus. Tā paredz sociālajiem partneriem iespējas “kaulēties”, vienlaikus nodrošinot darbinieku vispārīgu interešu aizsardzību.

Veiksmīgs koplīgumu dialogs nodrošina sociālo mieru sabiedrībā, koplīgumi uzlabo darba vietu kvalitāti, pilnveido atlīdzības sistēmu, veicina darba drošību un paaugstina darbinieku ieguldījumu uzņēmumā. Tie stiprina tautsaimniecību, uzņēmumu konkurētspēju, būtiski mazina ēnu ekonomiku, palielina valsts, sociālā un pašvaldību budžeta ieņēmumus.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Koplīgumu pārrunas ne tikai veicina sociālo mieru sabiedrībā. Tās veicina godīgu balansu starp diviem galvenajiem ekonomikas spēlētājiem – darba devējiem un darba ņēmējiem – tiem, kuri dod darbu, un tiem, kuri pilda darbu. Koplīgumi var sniegt būtisku uzlabojumu tautsaimniecības, nozaru un uzņēmumu labklājībā. Tie uzlabo darba vietu kvalitāti, tie attīsta atlīdzības līmeni, veicina nodarbinātības drošību un aizsardzību un veicina darbinieku ieguldījumu uzņēmumu darbībā. Īpaša nozīme ir tieši nozares koplīgumiem. Tie novērš vienveidīga standarta piemērošanu visiem un palīdz pielāgot Latvijas Ministru kabineta noteikumos noteikto smieklīgo minimālo algu nozares realitātei.”

Nozares koplīgums var regulēt nozarē darba un atpūtas laiku, apmācības un to finansēšanu, prasmju fondus, apdrošināšanas jautājumus. Atbilstoši nozares situācijai un savdabībai var regulēt algu tarifus gluži tāpat kā Skandināvijā vai Vācijā, Austrijā, veidojot stipru vidusslāni un mazinot sociālo nevienlīdzību.

Kā piedāvātā likuma redakcija nodrošina darbinieku interešu aizsardzību? Vispirms - būtiski palielinot nozares minimālo algu salīdzinājumā ar valstī noteikto minimālo algu, veidojot arī dabisku vidējās algas pieaugumu nozarē. Tajā pašā laikā šie grozījumi paredz sociālajiem partneriem nozarē iespēju diskutēt par virsstundu piemaksas apmēru (bet ne mazāku kā 50%). Šādu vispārsaistošu nozares koplīgumu var parakstīt vienīgi reprezentatīvi, valsts puses atzīti sociālie partneri.

Jāuzsver, ka visiem darbiniekiem, uz kuriem neattiecas konkrētā ģenerālvienošanās, piemaksa par virsstundu darbu ir 100% apmērā.

Svarīgi atgādināt, ka likuma redakcija neskar Darba likuma 136. pantā noteikto principu, ka virsstundu darbs ir pieļaujams tikai tad, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā. Līdz ar to darbiniekam nerodas automātisks pienākums veikt virsstundu darbu un saņemt samazinātu piemaksu. Diemžēl Latvijā darbinieki atsevišķās nozarēs ar augstu ēnu ekonomikas īpatsvaru bieži vien piekrīt strādāt virsstundas, lai nopelnītu vairāk. Minimālās algas palielināšana samazinās nepieciešamību darbiniekam strādāt virsstundu darbu, lai tādējādi nopelnītu pienācīgu iztiku.

Šis svarīgais sociālā dialoga instruments – nozares koplīgums - Latvijā ir vāji attīstīts. Neskatoties uz to, ka ģenerālvienošanās slēgšanas process ir detalizēti atrunāts Darba likumā, nozares koplīgumu slēgšana praksē nenotiek. Latvijā ir tikai divi spēkā esošie nozares koplīgumi, no kuriem tikai viens paredz minimālās algas tarifus. Viens no iemesliem šim būtiskajam trūkumam ir pārlieku detalizēts tiesiskais regulējums. Dažos aspektos detalizēts regulējums ir pat ļoti vajadzīgs, tas, piemēram, attiecas uz veselības un drošības aizsardzības jautājumiem. Taču citos aspektos ir svarīgi nozares noteikumus pielāgot nozares vajadzībām. Nav iespējams pieņemt tādu darba tiesību aktu, kas pietiekami un veiksmīgi aptvertu visu ekonomikas nozaru vajadzības. Tāpēc ir būtiski, lai nozares sociālajiem partneriem būtu telpa “sarunām”, proti, likumdevējs atstātu vairākus jautājumus, par kuriem viņi, sociālie partneri, var vienoties savā starpā.

Eiropas Padomes Nodarbinātības komiteja (EMCO) 2018. gada 22. novembra secinājumos ir ieteikusi Latvijas valdībai veidot dinamiskāku divpusējo sociālo dialogu, nostiprināt koplīgumu slēgšanas brīvību un veicināt sociālo partneru pārrunu autonomiju Latvijā. Tāpat arī Eiropas Komisija savā Ziņojumā par Latviju, kas tika publicēts šī gada 27. februārī, ir atzinusi, ka koplīgums, atbilstoši izskatāmajai redakcijai, būtu jauninājums Latvijas industriālo attiecību sistēmā, jo līdz šim privātajā sektorā nozaru līmenī nav bijis koplīgumu.

Eiropas sociālie partneri būvniecības nozarē (EFBWW un FIEC) 2018. gada 3. decembrī nosūtīja vēstuli Latvijas Saeimai, pieprasot to atbalstīt minēto Darba likuma grozījumu. Savukārt Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC) izpildkomiteja 2018. gada 19. decembrī vienbalsīgi pieņēma lēmumu atbalstīt Latvijas arodbiedrības un aicina Latvijas likumdevēju pieņemt nepieciešamo Darba likuma grozījumu, kas praksē iedzīvinātu nozares koplīgumu slēgšanu.