LBAS logo

LVSADA ir panākusi vienošanos ar Veselības ministriju

              Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir panākusi vienošanos ar Veselības ministriju par darba samaksas paaugstināšanu veselības nozares darbiniekiem no 2023. gada 1. aprīļa. Vienošanās ir nostiprināta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sadarbības formātā.

               Pirmā tikšanās starp LVSADA vadību un veselības ministri Līgu Meņģelsoni notika š. g. 10. janvārī, piedaloties arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājam Egilam Baldzēnam. Tikšanās laikā LVSADA rosināja trīs gadus pēc kārtas būtiski paaugstināt atalgojumu nozares darbiniekiem, lai 2025. gadā beidzot izpildītu tos rādītājus, ko valdība rakstiski solīja mediķiem pirms divdesmit (!) gadiem. Atbilstoši tam, 2023. gadā valsts garantēto mēneša vidējo darba samaksu (VDS) būtu jāpaaugstina par 15% visām ārstniecības personu kvalifikācijas grupām.

             Viedokļu apmaiņa starp LVSADA un Veselības ministriju turpinājās gan Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdē 11. janvārī, gan NTSP Veselības aprūpes nozares apakšpadomes (VANA) sēdē 12. janvārī. Runājot par VDS pieaugumu šogad, sākotnējais Veselības ministrijas piedāvājums bija pieaugums ārstiem par 3,7%, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem – par 6,2% un jaunākajam personālam (māsu palīgiem, NMPD brigāžu autovadītājiem) – par 9,8%. LVSADA to noraidīja kā reālajai situācijai nederīgu.

            Turpinot diskusiju, tika panākta kompromisa vienošanās, kas nostiprināta ar VANA 07.03.2023. sēdes lēmumu. Sēdē piedalījās veselības ministre L. Meņģelsone un LBAS priekšsēdētāja vietniece Gita Oškāja. Vienošanās paredz, ka ārstniecības personu VDS no 2023. gada 1. aprīļa tiek palielināta par 120 eiro (bruto). Līdz ar to VDS ārstiem pieaugs par 6,1% (+2,4% pret sākotnējo ministrijas piedāvājumu), māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem – par 10,1% (+3,9%) un jaunākajam personālam (māsu palīgiem, NMPD brigāžu autovadītājiem) – par 16,1% (+6,3%).  Nozares darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas (atbalsta personālam), VDS tiks paaugstināta par 22,76 eiro. Turklāt vienošanās paredz, ka papildus līdzekļu piešķīruma nozarei gadījumā šī gada ietvaros tiks atjaunotas sarunas par VDS palielināšanu ārstiem un atbalsta personālam.

            Bez tam, VANA 07.03.2023. sēdē tika nolemts atbalstīt LVSADA priekšlikumu Valdības rīcības plānā paredzēt, ka VDS veselības nozares darbiniekiem tiek palielināta katru gadu, ārstniecības personu VDS palielinot par ne mazāk kā 10% pret VDS iepriekšējā gadā.

Informāciju sagatavoja LVSADA darba koordinētāja Inga Rudzīte (tel. 67847300).

Sociālie partneri vienojas par rīcību krīzes risināšanai profesionālās izglītības iestādēs

8. februārī notika Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome (PINTSA). Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) prezentēja prioritātes profesionālajā izglītībā, t.sk., pieaugušo izglītības attīstības plānu prasmju attīstīšanas veicināšanai. Viens no būtiskākajiem mērķiem ir virzīšanās uz 50/50 mērķa sasniegšanu, t.i., 50% izglītojamo mācās vispārējā izglītībā un 50% profesionālajā izglītībā. Tostarp IZM plāno piedāvāt profesionālās izglītības programmas arī svešvalodā, lai varētu paaugstināt starptautisko konkurētspēju. Pieaugušo izglītībā saistībā ar nākamo Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas periodu 2021-2027 ir gaidāmas lielas izmaiņas – būtiski palielināsies pieaugušo izglītības piedāvājums un katram būs iespēja papildināt savas zināšanas. To ņemot vērā, arodbiedrību puses pārstāvji atgādināja, ka nepieciešams arī nodrošināt strādājošajiem iespēju piedalīties mācībās, t.sk., ir nepieciešami grozījumi Darba likumā, paredzot, ka katram strādājošajam ir tiesības uz vienu apmaksātu brīvu dienu gadā tieši mācībām.

Sanāksmē IZM prezentēja profesionālās izglītības programmu finansēšanas pilnveides gaitu. Šajā jautājumā arodbiedrībām bija vairāki iebildumi, lielākoties saistīti ar to, ka būtiski ir pieauguši gan mācību materiālu izdevumi (piemēram, pārtikas produktu praktiskajiem darbiem, trauku, kosmētikas izdevumi), gan elektroenerģijas izdevumi mācību darbnīcās, piemēram, maizes un gaļas cehā. Attālinātā darba periodā ievērojami palielinājies datoru skaits, līdz ar to arī izdevumi to apkopei. IZM piešķirtais finansējums elektroenerģijas izmaksu segšanai pietiek tikai vienam mēnesim, savukārt pedagogu darba samaksas pieaugums ir tuvu nullei, kas saistīts ar izglītojamo skaita izmaiņām. PINTSA locekļi vienojās, ka tiks sagatavota vēstule Nacionālās trīspusējās sadarbības padomei, informējot par kritisko situāciju izdevumu sadaļā un aicinot palielināt finansējumu profesionālās izglītības iestāžu primāro izdevumu segšanai.