LBAS

Apstiprināti
2021. gada 3. decembrī
LBAS 9. kongresā, Rīgā

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības

Statūti

(jaunā redakcijā)

1. NOSAUKUMS UN VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.1. Arodbiedrību apvienības nosaukums ir „Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība” (turpmāk tekstā – Savienība).
1.2. Savienības nosaukuma saīsinājums latviešu valodā un citās valodās ir „LBAS”.
1.3. Savienības nosaukuma tulkojums angļu valodā ir „Free Trade Union Confederation of Latvia”.
1.4. Savienība ir arodbiedrību apvienība, kas uz brīvprātības principiem apvieno Latvijas Republikas arodbiedrības un arodbiedrību apvienības un darbojas saskaņā ar Arodbiedrību likumu, Biedrību un nodibinājumu likumu, citiem likumiem un šiem Statūtiem.
1.5. Savienības galvenie darbības principi ir līdztiesība, solidaritāte, kopīgo interešu īstenošana, koleģiāla vadība, demokrātiska pārstāvība Savienības institūcijās.
1.6. Savienības darba valoda ir valsts valoda.

2. SAVIENĪBAS MĒRĶI UN UZDEVUMI

2.1. Savienības mērķi ir:
2.1.1. atbalstīt un vienot Latvijas Republikas arodbiedrības kopīgu uzdevumu veikšanai;
2.1.2. nodrošināt dalīborganizāciju un asociēto biedru interešu – arodbiedrību biedru darba, ekonomisko, sociālo un profesionālo tiesību un interešu pārstāvēšanu nacionālā un starptautiskā līmenī;
2.1.3. organizēt un sekmēt arodbiedrību kustības attīstību;
2.1.4. panākt un sekmēt tādu valsts politikas vidi, kas veicina dalīborganizāciju biedru darba un dzīves apstākļu uzlabošanos;
2.1.5. veicināt sabiedrības izpratni par arodbiedrībām un sociālo dialogu;
2.1.6. paplašināt arodbiedrību līdzdalību tiesiskas valsts un demokrātiskas sabiedrības veidošanā.
2.2. Savienības uzdevumi ir:
2.2.1. koordinēt un sekmēt dalīborganizāciju un asociēto biedru savstarpējo sadarbību;
2.2.2. pārstāvēt dalīborganizāciju un asociēto biedru intereses valsts un pašvaldību institūcijās, prokuratūrā, tiesā, darba devēju un citās organizācijās, trīspusējās darba devēju, valsts un arodbiedrību nacionālā līmeņa sadarbības padomēs, to apakšpadomēs u.c. padomēs, starptautiskajās arodbiedrībās un institūcijās;
2.2.3. informēt un izglītot dalīborganizācijas un asociētos biedrus par darba, ekonomiskās, sociālās un izglītības politikas plānošanas dokumentiem, tiesību aktiem un to projektiem, apkopot dalīborganizāciju un asociēto biedru sniegtos atzinumus;
2.2.4. sniegt atzinumus un priekšlikumus par darba, ekonomiskās, sociālās un izglītības politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu un to projektu uzlabošanu vai izstrādi valsts un pašvaldību institūcijām, darba devēju organizācijām;
2.2.5. sniegt konsultācijas dalīborganizācijām un asociētajiem biedriem par darba, ekonomiskās, sociālās un izglītības politikas jautājumiem;
2.2.6. slēgt sadarbības līgumus, ģenerālvienošanās ar valsts un pašvaldību institūcijām, darba devēju organizācijām, ar Pašvaldību savienību un atsevišķām pašvaldībām par arodbiedrības biedru darba, ekonomisko, sociālo un profesionālo tiesību garantijām, arodbiedrību darbībai aktuāliem jautājumiem;
2.2.7. veidot un attīstīt vienotu arodbiedrību informācijas sistēmu;
2.2.8. organizēt dalīborganizāciju un asociēto biedru vadītāju un speciālistu izglītošanu;
2.2.9. organizēt un vadīt kopējas dalīborganizāciju akceptētās akcijas arodbiedrību mērķu sasniegšanai (mītiņus, demonstrācijas, piketus, streikus u.c.);
2.2.10. veicināt vienlīdzīgu tiesību principu īstenošanu arodbiedrībās, darba vietās, sabiedrībā;
2.2.11. veicināt visu strādājošo iesaistīšanos arodbiedrībā;
2.2.12. veicināt arodbiedrību un to apvienību izveidi un iekļaušanos Savienības vai dalīborganizāciju sastāvā;
2.2.13. rosināt radniecīgu dalīborganizāciju un asociēto biedru apvienošanos, risināt to starpā radušos strīdus, kā arī veicināt asociēto biedru pievienošanos dalīborganizācijām.

3. PIEDERĪBA SAVIENĪBAI

3.1. Savienības dalīborganizācija var būt Latvijas Republikas arodbiedrība vai arodbiedrību apvienība, kura:
3.1.1. apvieno ne mazāk kā 250 arodbiedrības biedrus ne mazāk kā divos uzņēmumos (iestādēs);
3.1.2. darbojas saskaņā ar Arodbiedrību likumu, Biedrību un nodibinājumu likumu un citiem likumiem;
3.1.3. atzīst Savienības Statūtus un stratēģiskos darba virzienus;
3.1.4. maksā Savienības Statūtos noteikto dalībmaksu;
3.1.5. savos Statūtos ir iekļāvusi normas, kas nav pretrunā ar Savienības Statūtiem;
3.1.6. nav bijusi Savienības dalīborganizācijas sastāvā pēdējo divu gadu laikā.
3.2. Savienības asociētais biedrs var būt Latvijas Republikas arodbiedrība, kura:
3.2.1. apvieno ne mazāk kā 100 arodbiedrības biedrus ne mazāk kā divos uzņēmumos (iestādēs);
3.2.2. darbojas saskaņā ar Arodbiedrību likumu, Biedrību un nodibinājumu likumu un citiem likumiem;
3.2.3. atzīst Savienības Statūtus un stratēģiskos darba virzienus;
3.2.4. maksā Savienības Statūtos noteikto dalībmaksu;
3.2.5. savos Statūtos ir iekļāvusi normas, kas nav pretrunā ar Savienības Statūtiem;
3.2.6. nav bijusi Savienības dalīborganizācijas sastāvā pēdējo divu gadu laikā.
3.3. Arodbiedrība var iestāties Savienībā, Savienības Valdei iesniedzot vēlētās institūcijas iesniegumu, kuram pievienots uzņēmumu (iestāžu) saraksts, biedru skaits, arodbiedrības reģistrācijas apliecinājums, Statūti u.c. Valdes pieprasīta informācija.
3.4. Iesniegumu par uzņemšanu Savienības Valde izskata kārtējā sēdē, pieaicinot iesniedzējas arodbiedrības vai arodbiedrību apvienības pārstāvi.
3.5. Lēmumu par dalīborganizācijas vai asociētā biedra uzņemšanu pieņem Savienības Valde.
3.6. Atteikuma gadījumā arodbiedrība vai arodbiedrību apvienība var iesniegt pieprasījumu Savienībai pārskatīt šo jautājumu kārtējā Padomes sēdē.
3.7. Ja arī Padome noraida iesniedzējas arodbiedrības vai arodbiedrību apvienības lūgumu, iesniedzējs nav uzņemts Savienībā, un tas var iesniegt atkārtotu iesniegumu Valdei ne ātrāk kā pēc gada no Padomes lēmuma pieņemšanas brīža.
3.8. Piederība Savienībai izbeidzas, dalīborganizācijai vai asociētajam biedram izstājoties vai to izslēdzot.
3.9. Par izstāšanos no Savienības dalīborganizācija vai asociētais biedrs rakstveidā paziņo Valdei trīs mēnešus iepriekš. Tās finanšu saistības izbeidzas tikai šī perioda beigās.
3.10. Savienības priekšsēdētājam un viņa vietniekiem, dalīborganizācijām ir tiesības ierosināt Valdei izskatīt jautājumu par dalīborganizācijas vai asociētā biedra izslēgšanu no Savienības un sagatavot to izskatīšanai un galīgā lēmuma pieņemšanai Padomes sēdē.
3.11. Lēmumu par izslēgšanu pieņem Padome, ja dalīborganizācija vai asociētais biedrs:
3.11.1. neatbilst Savienības Statūtiem;
3.11.2. neievēro Savienības Statūtus;
3.11.3. neievēro Savienības lēmumus, kas pieņemti atbilstoši Statūtu 4.3.punktam;
3.11.4. vairāk nekā trīs mēnešus neveic dalībmaksas, atbilstoši Savienības Statūtu 5.1. vai 5.2. punktam;
3.11.5. darbojas pretēji Savienības interesēm.
3.12. Padomes lēmumu par dalīborganizācijas izslēgšanu no Savienības var pieprasīt pārskatīt kārtējā Kongresa vai Ārkārtas kongresa sēdē, kura lēmums ir galīgs.
3.13. Ja dalīborganizācija vai asociētais biedrs izstājas, tiek izslēgts no Savienības vai izbeidz savu darbību, iemaksātās dalībmaksas tai atpakaļ neizmaksā, un tā zaudē tiesības uz kopīpašuma daļu.

4. DALĪBORGANIZĀCIJU UN ASOCIĒTO BIEDRU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

4.1. Savienības dalīborganizācijām ir tiesības:
4.1.1. deleģēt pārstāvjus Savienības pārvaldes institūcijās, piedalīties to darbā un lēmumu pieņemšanā, īpašuma pārvaldīšanā un izmantošanā;
4.1.2. izvirzīt pārstāvjus Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē un tās apakšpadomēs.
4.1.3. Savienības dalīborganizācijām un asociētajiem biedriem ir tiesības:
4.1.4. iesniegt jautājumus izskatīšanai Valdē, Padomē un Kongresā;
4.1.5. saņemt metodisko, konsultatīvo un juridisko palīdzību darba, ekonomiskās, sociālās un izglītības politikas jomās;
4.1.6. saņemt informāciju par Savienības darbību;
4.1.7. līdzdarboties Savienības izstrādātajos un realizētajos projektos, ja samaksāta 5.1. vai 5.2. punktā noteiktā biedru nauda;
4.2. Dalīborganizāciju un asociēto biedru pienākumi:
4.2.1. atbalstīt Savienības mērķu un uzdevumu īstenošanu;
4.2.2. savlaicīgi maksāt biedru naudu, atbilstoši Savienības Statūtu 5.1.vai 5.2. punktam;
4.2.3. ievērot Savienības Statūtus, pildīt Savienības Kongresa, Padomes un Valdes lēmumus;
4.2.4. katru gadu līdz 25. februārim iesniegt ziņas Savienībai par dalīborganizāciju biedru un organizāciju skaitu, biedru naudu maksājumiem un dalīborganizācijas struktūru, kā arī citu Savienības darbībai nepieciešamo statistisko un cita veida informāciju;
4.2.5. darboties saskaņā ar Savienības noslēgtajiem līgumiem, ģenerālvienošanos ar valsts un pašvaldību institūcijām un darba devēju organizācijām;
4.2.6. iesniegt Valdei tās pieprasīto informāciju un atzinumus;
4.2.7. izvirzīt pārstāvjus nozaru ekspertu padomēs u.c. padomēs;
4.2.8. piedalīties Savienības organizētās un atbalstītās sapulcēs, piketos, gājienos, streikos u.c. pasākumos;
4.2.9. nodrošināt Savienības Revīzijas komisijai iespēju pārbaudīt Savienības statūtu, Kongresa, Padomes un Valdes lēmumu izpildi;
4.3. Ja Savienības dalīborganizācija vai asociētais biedrs pārkāpj vai neievēro Savienības statūtus, tad Padome pēc Valdes ierosinājuma var:
4.3.1. liegt balsstiesības uz noteiktu laiku Valdē;
4.3.2. liegt balsstiesības uz noteiktu laiku Padomē;
4.3.3. izteikt brīdinājumu par izslēgšanu no Savienības;
4.3.4. izslēgt no Savienības;
4.3.5. ierobežot darbību Savienības institūcijās un citās aktivitātēs, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē un tās apakšpadomēs, Valdē un Padomē uz noteiktu laiku.

5. DALĪBMAKSA

5.1. Līdz katra mēneša pēdējai darba dienai Savienības darbības nodrošināšanai dalīborganizācija maksā dalībmaksu 3 % apmērā no visu arodbiedrības biedru maksu ienākumu kopsummas.
5.2. Līdz katra mēneša pēdējai darba dienai Savienības darbības nodrošināšanai asociētais biedrs ik mēnesi maksā Savienībai dalībmaksu 30% apmērā no visu arodbiedrības biedru maksu ienākumu kopsummas.
5.3. Arodbiedrības biedra naudas aprēķināšanas pamatbāze nedrīkst būt mazāka par valstī noteikto minimālo (bruto) algu.
5.4. Dalīborganizācija, kura ilgāk par 3 mēnešiem bez attaisnojoša iemesla nav izpildījusi 5.1.punkta prasības, zaudē lēmējtiesības visās Savienības institūcijās līdz lēmuma pieņemšanai Padomes sēdē par tās turpmāko statusu.

6. KONGRESS

6.1. Savienības augstākā lēmējinstitūcija ir Kongress.
6.2. Kongresu sasauc ne retāk kā reizi piecos gados, un tas ir lemttiesīgs, ja tajā piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas dalīborganizāciju un ne mazāk kā divas trešdaļas delegātu. Kongresu organizē klātienē vai attālināti, izmantojot videokonferences, kā arī citus informācijas tehnoloģijas rīkus saskaņā ar Valdes noteikto kārtību.
6.3. Kongresa lēmumus pieņem ar klātesošo delegātu vienkāršu balsu vairākumu, bet Statūtus un grozījumus tajos, ja par to nobalsojušas divas trešdaļas klātesošo delegātu.
6.4. Ja Kongress nav lemttiesīgs kvoruma trūkuma dēļ, piecu nedēļu laikā tiek sasaukts atkārtots Kongress ar tādu pašu darba kārtību, kas ir lemttiesīgs pieņemt lēmumus neatkarīgi no esošās dalīborganizāciju pārstāvniecības un ievēlēto delegātu skaita, ar nosacījumu, ka tajā piedalās vismaz viens delegāts no vismaz trīs dalīborganizācijām.
6.5. Kongresa kompetencē ir:
6.5.1. pieņemt lēmumu par Savienības darbības izbeigšanu, turpināšanu vai reorganizāciju;
6.5.2. izskatīt un apstiprināt Savienības Padomes un Revīzijas komisijas pārskatus;
6.5.3. apstiprināt Savienības statūtus un darbības programmu, izdarīt tajos grozījumus,
6.5.4. noteikt Savienības stratēģiskās darbības virzienus un mērķus;
6.5.5. apstiprināt rezolūcijas un paziņojumus;
6.5.6. ievēlēt Savienības priekšsēdētāju, Revīzijas komisiju un tās priekšsēdētāju;
6.5.7. ievēlēt pēc Savienības priekšsēdētāja ieteikuma ne vairāk kā divus viņa vietniekus;
6.5.8. izskatīt citus ar Savienības darbību saistītus jautājumus.
6.6. Kongresa delegātus ne vēlāk kā 3 mēnešus pirms Kongresa vai 20 dienas pirms ārkārtas Kongresa ievēl dalīborganizācijas saskaņā ar Valdes noteikto pārstāvniecības normu un kārtību, pamatojoties uz biedru skaitu, par kuriem nomaksāta dalībmaksa.
6.7. Par Kongresa balsstiesīgiem delegātiem tiek atzīti Savienības priekšsēdētājs, viņa vietnieki, Revīzijas komisijas priekšsēdētājs, Savienības Dzimumu līdztiesības un Jauniešu padomju priekšsēdētāji.
6.8. Kongress pēc Padomes ieteikuma apstiprina Kongresa darba kārtību un reglamentu.
6.9. Ievēlēto delegātu pilnvaras pirms Kongresa izskata Savienības Valde un sniedz Kongresam atbilstošas rekomendācijas par delegātu gatavību darbam.
6.10. Asociētie biedri uz Kongresu ir tiesīgi deleģēt savus pārstāvjus (viens pārstāvis no asociētā biedra statusā esošās arodbiedrības) ar padomdevēja tiesībām.
6.11. Dalīborganizācijas un asociētie biedri Valdei iesniedz Kongresam izstrādātos un Kongresā izskatāmos priekšlikumus ne vēlāk kā 2 mēnešus pirms Savienības Kongresa sākuma. Valde priekšlikumus apkopo, izvērtē un dara zināmus dalīborganizācijām un asociētajiem biedriem sešas nedēļas pirms Kongresa sākuma.
6.12. Nākošā Kongresa sasaukšanas laiku nosaka kārtējais Kongress. Vietu, darba un delegātu ievēlēšanas kārtību nosaka un izziņo Valde ne vēlāk kā 6 mēnešus pirms Kongresa sākuma.

7. ĀRKĀRTAS KONGRESS

7.1. Savienības ārkārtas Kongresu sasauc 3 mēnešu laikā pēc Padomes iniciatīvas vai arī, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa balsstiesīgo dalīborganizāciju.
7.2. Apspriežamajos jautājumos ārkārtas Kongresam ir tās pašas pilnvaras kā kārtējam Kongresam.
7.3. Ārkārtas Kongresa delegātus ievēl saskaņā ar statūtu 6.6. punktu.
7.4. Par ārkārtas Kongresa sasaukšanas laiku, vietu un tā darba kārtību paziņo dalīborganizācijām ne vēlāk kā 30 dienas pirms tā sākuma.
7.5. Ārkārtas Kongresu organizē klātienē vai attālināti, izmantojot videokonferences, kā arī citus informācijas tehnoloģijas rīkus saskaņā ar Valdes noteikto kārtību.

8. PADOME

8.1. Kongresu starplaikā Savienības augstākā lēmējinstitūcija ir Padome.
8.2. Padomi izveido divu nedēļu laikā pēc kārtējā Kongresa, visām dalīborganizācijām deleģējot darbam tajā pārstāvjus proporcionāli gada sākumā deklarētajam biedru skaitam – viens pārstāvis no 2000 arodbiedrības biedriem, bet ne mazāk kā viens pārstāvis no dalīborganizācijas. Ja dalīborganizācijas biedru skaits nedalās ar 2000, tad papildus Padomes loceklis tiek deleģēts tikai tajos gadījumos, ja atlikums lielāks par 1500. Pārstāvju ievēlēšanas kārtību nosaka pašas dalīborganizācijas.
8.3. Padomē ar balsstiesībām ietilpst Savienības priekšsēdētājs un viņa vietnieki. Ja Padomes loceklis nevar piedalīties Padomes sēdē, tad viņa vietā ar balsstiesībām piedalās cits dalīborganizācijas vēlētas institūcijas pilnvarots pārstāvis.
8.4. Savienības priekšsēdētājs vienlaikus ir arī Padomes priekšsēdētājs. Savienības priekšsēdētāja prombūtnes laikā Padomes sēdes vada viens no vietniekiem.
8.5. Padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām ir tiesīgs piedalīties Savienības Revīzijas komisijas priekšsēdētājs.
8.6. Padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām piedalās Savienības Dzimumu līdztiesības un Jauniešu padomes priekšsēdētāji.
8.7. Padomes kompetencē ir:
8.7.1. realizēt Savienības Kongresa vai ārkārtas Kongresa lēmumus;
8.7.2. izdarīt grozījumus, precizējumus, papildinājumus statūtos, lai pēc Uzņēmumu Reģistra norādījuma novērstu statūtu neatbilstību likuma prasībām;
8.7.3. ievēlēt Savienības Valdi;
8.7.4. apstiprināt grozījumus Revīzijas komisijas sastāvā Kongresu starplaikos;
8.7.5. pēc Valdes ierosinājuma apstiprināt Savienības Padomes sekretāru;
8.7.6. izskatīt un apstiprināt Savienības gada pārskatu un budžetu;
8.7.7. ievēlēt Savienības priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka amata pienākumu izpildītāju, ja priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka amats ir kļuvis vakants Kongresu starplaikā;
8.7.8. atsaukt no amata Savienības priekšsēdētaju, priekšsēdētāja vietniekus, revīzijas komisiju un tās priekšsēdētāju, ja par to nobalso vairāk kā divas trešdaļas Padomes locekļu.
8.7.9. pagarināt kārtējā Kongresa sasaukšanas, priekšsēdētāja un viņa vietnieka, revīzijas komisijas un tās priekšsēdētāja pilnvaru termiņu, bet ne ilgāk kā par 12 mēnešiem.
8.7.10. izstrādāt un lemt par Savienības rīcības plānu;
8.7.11. apstiprināt Valdes pārskatus par Savienības darbību;
8.7.12. izskatīt Valdes sagatavoto informāciju par gadījumiem, kad kāda dalīborganizācija vai asociētais biedrs ir pārkāpis Savienības statūtus, un noteikt sodus;
8.7.13. lemt par sodu noteikšanu, tai skaitā izslēgšanu, dalīborganizācijai vai asociētajam biedram.
8.8. Padomes sēdes sasauc priekšsēdētājs vai ne mazāk kā pēc vienas trešdaļas Padomes locekļu pieprasījuma, ne retāk kā divas reizes gadā, un tās ir tiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas Padomes locekļu.
8.9. Padomes lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošo skaita.
8.10. Padomes sēdes organizē klātienē, attālināti vai aptaujas kārtībā, izmantojot videokonferences, konferences zvanu, kā arī citus informācijas tehnoloģijas rīkus saskaņā ar Padomes noteikto kārtību.

9. VALDE

9.1. Savienības izpildinstitūcija ir Valde, kas sastāv no 9 (deviņiem) Valdes locekļiem.
9.2. Valdes sastāvā ietilpst Savienības priekšsēdētājs un Savienības priekšsēdētāja vietnieki. Pārējo valdes personālsastāvu veido dalīborganizāciju pārvaldes institūciju pārstāvji, kurus ievēl Padome. No vienas dalīborganizācijas pārējā valdes personālsastāvā var ievēlēt tikai vienu valdes locekli.
9.3. Savienības priekšsēdētājs vienlaicīgi ir Valdes priekšsēdētājs.
9.4. Savienības priekšsēdētājs un vietnieki ir tiesīgi pārstāvēt Savienību katrs atsevišķi.
9.5. Savienības priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa amata pienākumus pilda viņa pilnvarots vai Valdes pilnvarots vietnieks.
9.6. Pārējie valdes locekļi tiesīgi pārstāvēt Savienības intereses kopīgi.
9.7. Valdes locekļi ir solidāri atbildīgi par zaudējumiem, kas nodarīti Savienībai viņu vainas dēļ.
9.8. Valdi ievēl ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc kārtējā Kongresa.
9.9. Valdes locekļiem pilnvaru laikā jāaptur sava darbība politiskās partijās.
9.10. Valdē neievēlētie dalīborganizāciju priekšsēdētāji ir tiesīgi piedalīties Valdes sēdēs padomdevēju statusā.
9.11. Valdes kompetencē ir:
9.11.1. īstenot Savienības Kongresa un Padomes lēmumus;
9.11.2. lemt par vienošanās un ģenerālvienošanās slēgšanu ar valsts un pašvaldību institūcijām, darba devēju un citām organizācijām;
9.11.3. izskatīt un nodot apstiprināšanai Padomei Savienības gada budžetu un tā grozījumus;
9.11.4. izveidot Savienības pastāvīgās komisijas, darba un ekspertu grupas;
9.11.5. sekmēt dalīborganizāciju, asociēto biedru, Savienības struktūrvienību savstarpējo sadarbību;
9.11.6. izskatīt arodbiedrību, kas izteikušas vēlēšanos iestāties Savienībā, iesniegtos dokumentus, ja nepieciešams, sagatavot Padomes lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju, kā arī sniegt priekšlikumus Padomei par dalīborganizāciju vai asociēto biedru izslēgšanu;
9.11.7. izskatīt dalīborganizāciju un asociēto biedru iesniegumus;
9.11.8. izskatīt strīdus starp dalīborganizācijām un asociētiem biedriem un pieņemt lēmumus, kas saistoši abām pusēm;
9.11.9. aizstāvēt Savienības dalīborganizāciju un asociēto biedru tiesības un intereses likumdošanas jautājumos;
9.11.10. apstiprināt Savienības simboliku;
9.11.11. veikt citas darbības, kas sekmē Savienības mērķu sasniegšanu un uzdevumu izpildi;
9.11.12. noteikt kārtējā Savienības Kongresa norises laiku un vietu, kā arī delegātu pārstāvniecības normu no dalīborganizācijām, Kongresa reglamenta un darba kārtības projektus;
9.11.13. izskatīt arodbiedrību iesniegumus un lemt par Savienības dalīborganizācijas vai asociētā biedra statusa piešķiršanu arodbiedrībām;
9.11.14. ierosināt jautājumu par atsevišķu dalīborganizāciju izslēgšanu no Savienības un nodot lemšanai Padomei;
9.11.15. rosināt jautājumu par atsevišķu asociēto biedru izslēgšanu no Savienības, to darbības ierobežošanu Savienības institūcijās un citās aktivitātēs, trīspusējās sadarbības padomēs, Valdē un Padomē uz noteiktu laiku;
9.11.16. apstiprināt Savienības priekšsēdētāja un vietnieku pienākumus, darba samaksu;
9.11.17. izskatīt Savienības saimnieciskās darbības jautājumus;
9.11.18. izņēmuma gadījumā noteikt dalībmaksas atvieglojumus, kā arī papildus finansējumu Savienības darbības nodrošināšanai;
9.11.19. izskatīt un apstiprināt Savienības struktūrvienību nolikumus, izskatīt to atskaites par paveikto darbu;
9.11.20. apstiprināt dalīborganizāciju izvirzītos pārstāvjus trīspusējās partnerības institūcijām u.c. padomēm, lemt par izmaiņām to sastāvos;
9.11.21. saņemt un apkopot dalīborganizāciju un asociēto biedru priekšlikumus kārtējam vai ārkārtas Kongresam;
9.11.22. izskatīt un apstiprināt uz kārtējo vai ārkārtas Kongresu ievēlēto delegātu sarakstu;
9.11.23. informēt Padomi par Savienības statūtu pārkāpumiem.
9.12. Valdes sēdes sasauc priekšsēdētājs, bet viņa prombūtnes laikā – kāds no vietniekiem, vai ne mazāk kā pēc divu Valdes locekļu pieprasījuma, ne retāk kā reizi divos mēnešos un tās ir tiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas Valdes locekļu. Valdes lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošo skaita.
9.13. Par savu darbību Valde atskaitās Savienības Padomei.
9.14. Valdes sēdēs var tikt uzaicināti piedalīties eksperti, dažādu institūciju un organizāciju pārstāvji, Savienības struktūrvienību un Padomes, Valdes veidoto komisiju, darba un ekspertu grupu vadītāji vai pilnvaroti pārstāvji, asociētie biedri, kā arī citas personas atsevišķu jautājumu izskatīšanā.
9.15. Revīzijas komisijas priekšsēdētājs ir tiesīgs piedalīties Valdes sēdēs padomdevēja statusā.
9.16. Savienības Valdei ir tiesības atsevišķas Valdes sēdes pasludināt par slēgtām, kā arī atsevišķās Valdes sēdēs par slēgtu pasludināt atsevišķu jautājumu izskatīšanu.
9.17. Slēgto jautājumu izskatīšanā piedalās tikai Savienības Valdes locekļi, dalīborganizāciju priekšsēdētāji, Revīzijas komisijas priekšsēdētājs un Valdes uzaicinātās personas.
9.18. Valdes sēdes organizē klātienē, attālināti vai aptaujas kārtībā, izmantojot videokonferences, konferences zvanu, kā arī citus informācijas tehnoloģijas rīkus saskaņā ar Valdes noteikto kārtību.

10. PRIEKŠSĒDĒTĀJS UN VIŅA VIETNIEKI

10.1. Par Priekšsēdētāju un vietnieku var ievēlēt personu, kura pēdējo 10 gadu laikā ir vai ir bijusi kādas LBAS dalīborganizācijas arodbiedrības biedrs ne mazāk kā 5 gadus.
10.2. Priekšsēdētājs un viņa vietnieki ir atbildīgi par Savienības darbību Padomes un Valdes sēžu starplaikā, saskaņā ar statūtiem pārstāv Savienību un pauž tās viedokli valsts, pašvaldību, sabiedriskajās, starptautiskajās iestādēs un organizācijās, to institūcijās, prokuratūrā un tiesā.
10.3. Priekšsēdētājs izveido Savienības biroju, pieņem darbā un atlaiž darbiniekus Darba likumā noteiktajā kārtībā.
10.4. Priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda priekšsēdētāja vai Valdes pilnvarots vietnieks.
10.5. Priekšsēdētājs un viņa vietnieki savu pilnvaru laikā var strādāt citu darbu tikai ar Valdes atļauju.

11. REVĪZIJAS KOMISIJA

11.1. Savienības Revīzijas komisija ir patstāvīga institūcija, kuru ievēl Kongresā 5 locekļu sastāvā uz 5 gadiem. No vienas dalīborganizācijas var ievēlēt tikai vienu Revīzijas komisijas locekli.
11.2. Kongresu starplaikos izmaiņas Revīzijas komisijas sastāvā apstiprina Padome.
11.3. Revīzijas komisija savā darbībā ir neatkarīga un atskaitās tikai Kongresam, bet ik gadu sniedz pārskatu Valdei un Padomei par Savienības darbību.
11.4. Revīzijas izdevumus sedz Savienība. Revīzijas komisijas locekļu darba samaksas apmēru nosaka Savienības Valde.
11.5. Revīzijas komisijas sēdes notiek pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā vienu reizi gadā. Revīzijas komisijas sēde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk kā puse komisijas locekļu. Lēmumus pieņem ar klātesošo komisijas locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Sēdes sasauc un vada Revīzijas komisijas priekšsēdētājs, sēdes tiek protokolētas.
11.6. Revīzijas komisijas priekšsēdētājs vai viņa pilnvarots komisijas loceklis ir tiesīgs piedalīties visās Savienības vēlēto institūciju sēdēs ar padomdevēja tiesībām.
11.7. Revīzijas komisijas priekšlikumi un ierosinājumi ir jāizskata Savienības vadībai un institūcijām. Savienības vadībai ir jānodrošina konstatēto trūkumu un nepilnību novēršana.
11.8. Revīzijas komisijas kompetencē ir:
11.8.1. pārbaudīt Savienības statūtu un lēmumu izpildi, Padomes un Valdes lēmumu atbilstību statūtiem un Kongresa lēmumiem;
11.8.2. pārbaudīt Savienības budžeta un tāmju veidošanas kārtību, līdzekļu saņemšanu un šo līdzekļu izlietošanas atbilstību Savienības mērķiem un uzdevumiem, apstiprinātajam budžetam un tāmēm;
11.8.3. veikt Savienības finanšu un saimnieciskās darbības revīziju, pārbaudīt īpašuma apsaimniekošanas efektivitāti, grāmatvedības uzskaites, finanšu un statistikas pārskatu ticamību;
11.8.4. pārbaudīt dalīborganizāciju biedru naudas Savienībai pārskaitīšanas pareizību;
11.8.5. pieprasīt no kredīta un citām organizācijām, kā arī no dalīborganizāciju un asociēto biedru institūcijām informāciju, kas skar Savienības finanšu un saimniecisko darbību, saņemt pārbaudāmās organizācijas darbinieku paskaidrojumus par trūkumiem un nepilnībām;
11.8.6. pārbaudīt lietvedību, izskatīt saņemtos iesniegumus, sūdzības un priekšlikumus;
11.8.7. sastādīt aktus, izziņas par veikto revīziju un pārbaužu rezultātiem un kopā ar priekšlikumiem un ierosinājumiem iesniegt tos Savienības Valdei un Padomei;
11.8.8. sniegt priekšlikumus Valdei un Padomei par Savienības saimnieciskā un finansiālā darbībā konstatēto trūkumu novēršanu;
11.8.9. sniegt ziņojumu (novērtējumu) Padomei par Savienības gada saimnieciskās un finansiālās darbības rezultātiem.
11.8.10. Revīzijas komisijas un savienības institūciju domstarpības izskata Savienības Padome vai Kongress.

12. SAVIENĪBAS STRUKTŪRVIENĪBAS

12.1. Savienības struktūrvienības (turpmāk – Struktūrvienības) veic Savienības dalīborganizāciju un asociēto biedru kopīgos uzdevumus attiecīgajā reģionā saskaņā ar Kongresa, Padomes un Valdes lēmumiem. Savienības struktūrvienībās darbojas Savienības dalīborganizāciju un asociēto biedru arodorganizācijas un to apvienības.
12.2. Struktūrvienības darbojas, ievērojot Latvijas Republikas likumus, Savienības un attiecīgo dalīborganizāciju un asociēto biedru statūtus.
12.3. Struktūrvienības kompetenci, darbības organizatorisko struktūru nosaka Savienības Valde, apstiprinot vienotu Nolikumu par Savienības struktūrvienības darbību.
12.4. Struktūrvienības darbības pārtraukšana vai likvidācija notiek atbilstoši Nolikumā apstiprinātajai kārtībai.

13. SAVIENĪBAS SARUNAS, VIENOŠANĀS UN AKCIJAS

13.1. Savienība slēdz līgumus, vienošanās un ģenerālvienošanās (turpmāk – līgumi) ar valsts un pašvaldību institūcijām, darba devēju organizācijām par darba, ekonomiskās, sociālās aizsardzības un izglītības jautājumiem.
13.2. Savienības noslēgtie līgumi ir saistoši dalīborganizācijām un asociētajiem biedriem.
13.3. Savienības pienākums ir informēt dalīborganizācijas un asociētos biedrus par sarunu norisi un domstarpībām, slēdzot līgumus, un to izpildes gaitu.
13.4. Savienības pasākumu organizēšanas noteikumus nosaka Savienības Valde un Padome.

14. SAVIENĪBAS ĪPAŠUMS, SAIMNIECISKĀ UN FINANSIĀLĀ DARBĪBA

14.1. Savienības īpašumu veido dalībmaksas, saimnieciskās darbības ienākumi, ziedojumi, dāvinājumi, cita veida īpašumi un ienākumi.
14.2. Savienības īpašums ir dalīborganizāciju kopīpašums. Savienībai ir tiesības kā papilddarbību veikt ar tās īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu saistītu saimniecisko darbību, kā arī citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu savus mērķus.
14.3. Savienība ir tiesīga veidot solidaritātes, labdarības un citus fondus arodbiedrības biedru sociālajai aizstāvībai.

15. SAVIENĪBAS TIESISKAIS STATUSS

15.1. Savienība ir juridiska persona.
15.2. Savienība ir Latvijas arodbiedrību centrālbiroja un Latvijas republikāniskās arodbiedrību padomes (LRAP) tiesību pārmantotāja.
15.3. Savienībai ir sava simbolika.

16. SAVIENĪBAS DARBĪBAS IZBEIGŠANA

16.1. Savienības darbību izbeidz, ja tas paredzēts Kongresa darba kārtībā, un par to balso vairāk nekā ¾ klātesošo delegātu.
16.2. Savienības darbības izbeigšanas gadījumā tās īpašuma un naudas līdzekļu izmantošanas kārtību nosaka Kongress.

Priekšsēdētājs: Egils Baldzēns
Priekšsēdētāja vietniece: Anda Grīnfelde
Priekšsēdētāja vietniece: Gita Oškāja