LBAS

1990.g. 4.V	Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem Latvijas neatkarības deklarāciju. Tiek ratificēta Starptautiskās darba organizācijas konvencija Nr.87 ” Par asociāciju brīvību un tiesību aizsardzību, apvienojoties organizācijās” un Nr. 98 ” Par tiesībām uz apvienošanos organizācijās un kolektīvo līgumu slēgšanu”.
1990.g. 25.–26.V	Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) 1. kongress. Kongresā 24 Latvijas nozaru arodbiedrības lemj par to, kāds ceļš ejams jauna veida – neatkarīgu un demokrātisku – arodbiedrību veidošanā. Šajā kongresā tiek sarautas Latvijas arodbiedrību centra un nozaru saites ar bijušās Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) arodbiedrību institūcijām. Kongress pasludina, ka (LBAS Statūtu 8. pants): Latvijas arodbiedrības ir brīvas no valsts, administrācijas, partiju un jebkuras citas ietekmes. Kongresā par LBAS priekšsēdētāju tiek ievēlēts Andris Siliņš. Vietnieki – Andris Zorgevics un Brigita Ābiķe.
1990.g. 13. XII	Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem likumu “Par arodbiedrībām”.
1991.g. 27. XI	Cēsīs tiek nodibināts pirmais arodbiedrību koordinācijas centrs.
1991.g. VIII	Vissavienības puča laikā (19. – 23.VIII) LBAS telpās Bruņinieku ielā atradās Vislatvijas Streika komitejas štābs. Komitejā darbojās sabiedrisko organizāciju pārstāvji, komitejas priekšsēdētājs Andris Siliņš.
1991.g. XII	Latvija atjauno savu līdzdalību Starptautiskajā darba organizācijā.
1992.g. 28.–29.XI	Latvijas brīvo arodbiedrību savienības 2. ārkārtas kongress. LBAS priekšsēdētāja pienākumus turpina pildīt Andris Siliņš un vietnieki Andris Zorgevics un Brigita Ābiķe.
1993.g. 26 VIII	Darbu uzsāk Trīspusējā darba aizsardzības padome.
1993.g. 28.XII	Darbu uzsāk Trīspusējā darba devēju, valsts un arodbiedrību konsultatīvā padome.
1994.g. 17.V	Darbu uzsāk Trīspusējā darba devēju, valsts un arodbiedrību sociālās apdrošināšanas padome.
1994.g. 22.XI	Viļņā (Lietuva) tiek nodibināta Baltijas valstu arodbiedrību padome (Baltic Trade Union Council – BTUC).
1994.g. XII	Rīgā notiek Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības rīkotais izglītības darbinieku streiks un ielu gājiens ar prasību sākt izglītības darbinieku algu reformu.
1995.g. 25. XI	Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības 3. kongress, tiek pieņemta LBAS darbības programma un jauni Savienības Statūti. Par LBAS priekšsēdētāju tiek ievēlēts Agris Olmanis, vietnieks – Andris Kravalis.
1996.g. 22.VII	Starp Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Darba devēju konfederāciju tiek noslēgta “Ģenerālvienošanās par sociālās partnerības pamatprincipiem”.
1996.g. X	Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība uzsāk izglītības darbinieku protesta akcijas ar prasību palielināt budžeta finansējumu darba samaksai darbiniekiem no budžeta finansējamās iestādēs (izglītībā, veselības aizsardzībā, sociālajā aprūpē, kultūrā, mākslā).
1997.g. 19.II	Pēc Eiropas arodbiedrību konfederācijas (European Trade Union Confederation – ETUC) iniciatīvas tiek izveidota LBAS Nacionālā Integrācijas Padome, kuras uzdevums ir koordinēt un virzīt arodbiedrību darbību Eiropas Savienības kontekstā.
1997.g. 11.IV	Darbu sāk LBAS Mācību Centrs.
1997.g. 27.XI	Ar LBAS Valdes lēmumu tiek izveidota LBAS Jauniešu padome.
1997.g. 19.XII	LBAS tiek uzņemta Starptautiskajā Brīvo arodbiedrību konfederācijā (International Confederation of Free Trade Unions – ICFTU).
1998.g.	Darbību uzsāk Baltijas valstu arodbiedrību jauniešu Forums. Tajā piedalās 10 pārstāvji no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas. Pirmais Jauniešu forums notiek Igaunijā, tālāk – pēc rotācijas principa.
1998.g. 6.III	LBAS tiek piešķirts novērotājas statuss Eiropas arodbiedrību konfederācijā (European Trade Union Confederation – ETUC).
1998.g. 28.XI	Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības 4. kongress. Par LBAS priekšsēdētāju tiek ievēlēts Juris Radzevičs. Vietnieki – Andris Kravalis, Pēteris Krīgers un Egils Baldzēns.
1998.g. XII	LBAS iesaistās darba likuma projekta sagatavošanas procesā.
1999.g.	Tiek izveidota Baltijas jūras un Ziemeļvalstu arodbiedrību savienība (Baltic Sea Trade Union Network – BASTUN).
1999.g.	Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība uzsāk kampaņu par pedagogu darba algu paaugstināšanu (vēstuļu un telefona akcijas, 4 piketi, 2 streiki).
1999.g. I	Darbu sāk Nacionālā Trīspusējās sadarbības padome.
1999.g. 1.I	Valstī tiek paaugstināta minimālā darba alga no Ls 42 uz Ls 50 (par 19%).
1999.g. 29.III	Darbu sāk LBAS Sieviešu Padome.
1999.g. IV	Jūrmalā notiek otrais Baltijas valstu arodbiedrību Jauniešu forums.
1999.g. 1.V	Darba svētkiem veltīta konference “Par nodarbinātību un sakārtotu darba tirgu”
1999.g. 5.V	Noslēgta Ģenerālvienošanās starp Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Darba devēju konfederāciju, iesakot arodbiedrībām un darba devējiem, slēdzot vai grozot darba koplīgumus un nozaru vienošanās, noteikt minimālo darba samaksu ne mazāku par Ls 65
1999.g. 1.X	LBAS sadarbībā ar dažām nevalstiskajām organizācijām un Saeimas opozīcijas partijām organizē ielu gājienu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību arodbiedrību attieksmei par Saeimas pieņemto grozījumu likumā “Par valsts pensijām” un tautas nobalsošanas nepieciešamību. Ielu gājienā piedalījās aptuveni 7000 cilvēki. Ielu gājiens un tajā paustās prasības pamudināja daļu Latvijas iedzīvotāju izšķirties par parakstīšanos tautas nobalsošanas ierosināšanai, kā rezultātā tika savākts nepieciešamais parakstu skaits referenduma sasaukšanai. Referendums notika, bet tajā nepiedalījās nepieciešamais balstiesīgo pilsoņu skaits.
1999.g. 1.XII	Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība rīko izglītības darbinieku streiku, kas bija pirmais streiks Latvijā, kurš norisinājās saskaņā ar Streiku likumu.
2000.g.	Tiek uzsākts darbs pie likuma “Par Eiropas Sociālo hartu”.
2000.g. II	Tiek izveidota LBAS Darba aizsardzības komisija.
2000.g. 7.III	LBAS valde atbalstīja Arodu savienības “Enerģija” uzsākto parakstu vākšanu par grozījumu izdarīšanu Enerģētikas likuma 20.pantā, lai nepieļautu VAS “Latvenergo” privatizāciju. Parakstu vākšanā tika savākti vairāk nekā 12 000 notariāli apstiprinātu parakstu, kas bija pietiekoši, lai Centrālā vēlēšanu komisija izsludinātu parakstu vākšanu par arodbiedrību sagatavotā likumprojekta izskatīšanu Saeimā. Minētā parakstu vākšana tika izsludināta un tajā tika savākts nepieciešamais parakstu skaits. Rezultātā Saeima pieņēma arodbiedrības ierosinātos grozījumus Enerģētikas likumā, lai uzņēmums netiktu privatizēts, tādējādi izvairoties no referenduma. LBAS, tās dalīborganizācijas un reģionālie centri aktīvi darbojās parakstu vākšanas kampaņas organizēšanā, tiekoties ar arodbiedrības biedriem un iedzīvotājiem, skaidrojot minēto grozījumu veikšanas nepieciešamību un savu pārliecību par privatizācijas nelietderību.
2000.g 25.–26.V	LBAS svin 10-to gadadienu.
2000.g. X	Arodbiedrību kustības 95. gadadiena.
2001.g. 1.II	Arodbiedrību aktivitāšu rezultātā minimālā alga valstī tika paaugstināta no 50 Ls uz 60 Ls (par 20 %).
2001.g. 8.III	Notiek medmāsu pikets pie Ministru kabineta.
2001.g.12.I	Pēc Starptautiskās arodbiedrību konfederācijas (International Confederation of Free Trade Unions – ICFTU) pieprasījuma LBAS iesniedz ziņojumu par arodbiedrību tiesību ievērošanas stāvokli Latvijā.
2001.g. 20.VI	Saeima pieņēma Darba likumu un Darba aizsardzības likumu. LBAS aktīvi piedalījās šo likumu izstrādāšanas darba grupās, kā arī projekta apspriešanā kopīgi ar darba devēju un valsts institūciju pārstāvjiem.
2001.g. IX	LBAS Sieviešu padome sadarbībā ar ASV un Islandes organizācijām rīko starptautisku konferenci “Kvalitatīvu darba vietu radīšana visiem”.
2001.g. 19.XI	Tiek izveidota LBAS apdrošināšanas aģentūra SIA “SAKS”.
2001.g. 28.XII	Saeima pieņem likumu “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”, kurš stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.
2002.g. V	Ar Ministru kabineta lēmumu tiek izveidota Latvijas Dzimumu līdztiesības padome, kuras sastāvā iekļauts LBAS pārstāvis.
2002.g. 1.I	Stājas spēkā Darba aizsardzības likums.
2002.g. 1.VI	Stājas spēkā Darba likums.
2002.g. 6.VI	Notiek LBAS pikets pie Saeimas. Prasība – lai ar 2003.gada 1.janvāri darbiniekam sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes daļa paliktu nemainīga (9 %). Arodbiedrību prasība tiek apmierināta.
2002.g. 20.VI	Notiek Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības organizētais 1.streiks.
2002.g. 18.VII	Notiek Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības organizētais 2.streiks.
2002.g. 18.IX	Notiek Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības organizētais 3.streiks un gājiens no LBAS ēkas Bruņinieku ielā 29/31 uz Esplanādi, kur notika mītiņš un koncerts.
2002.g. 17.X	Tiek noslēgta vienošanās par sadarbību starp LBAS un Valsts darba inspekciju.
2002.g. 18.XI	Ilggadējam LBAS juriskonsultam Alfrēdam Katlapam tiek pasniegta Triju Zvaigžņu ordeņa 1.pakāpes goda zīme.
2002.g. 22.XI	Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības 5. kongress. Par LBAS priekšsēdētāju tiek ievēlēts Pēteris Krīgers. Vietnieki – Līvija Marcinkēviča un Egils Baldzēns.
2002.g. 20.XII	Notiek Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes sēde, kurā tiek pieņemts lēmums paaugstināt minimālo algu no Ls 60 uz Ls 70
2003.g. 1.I	Stājas spēkā Darba strīdu likums.
2003.g. 11.II	Pie Ministru kabineta notiek SIA “Rojas konservi” Sabiles filiāles darbinieku pikets, kura mērķis bija pievērst valdības uzmanību samilzušajām problēmām zivju pārstrādes uzņēmumos Latvijā.
2003.g. III	LBAS tiek uzņemta Eiropas arodbiedrību konfederācijā (European Trade Union Confederation – ETUC).
2003.g. 1.V	LBAS rīko Darba svētku akciju Rīgā, Vērmanes dārzā. Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības sportistu komanda piedalās Rīgas Domes organizētajā 1.maija stafetes skrējienā un darba kolektīvu grupā iegūst 1.vietu.
2003.g. 8.V	LBAS ierosina tiesvedību pret Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju par pārkāpumiem jauno gāzes tarifu apstiprināšanā.
2003.g. 26.–29.V	LBAS piedalās Eiropas arodbiedrību konfederācijas 10.kongresā (Prāga, Čehija) kā pilntiesīga tās dalīborganizācija.
2003.g. 17.VI	LBAS tiekas ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi – Freibergu.
2003.g. 4.–6.VII	Liepājā notiek piektais Baltijas valstu arodbiedrību Jauniešu forums.
2003.g. VIII – IX	LBAS piedalās Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmā.