LBAS logo

15 Eiropas Arodbiedrību konfederācijas (ETUC) prioritātes ES iestādēm jaunajam pilnvaru periodam

Apstiprinātas ETUC ārpuskārtas Izpildkomitejas sanāksmē 2019. gada 20. septembrī.

Eiropas Arodbiedrību konfederācija (ETUC) pārstāv 45 miljonus strādājošo no 90 nacionālajām arodbiedrībām 38 Eiropas valstīs un 10 Eiropas nozaru arodbiedrību federācijām. Dokumentā izklāstītas ES iestāžu jauno pilnvaru prioritātes, īpaši attiecībā uz jauno Eiropas Komisijas darba programmu un stratēģisko plānu nākamajiem pieciem gadiem.

Tās attiecas uz Eiropas un valstu iestādēm, sociālajiem partneriem un ieinteresētajām personām, lai veidotu sadarbību taisnīgākai Eiropas nākotnei, pamatojoties uz demokrātiju un sociālo taisnīgumu, taisnīgu pāreju, kvalitatīvām darba vietām, labākiem darba apstākļiem un augstākām algām.

1. Eiropas nākotne un demokrātija

Izveidot Eiropas sadarbības apvienības demokrātijai, iesaistot sociālos partnerus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kā arī politiskos un institucionālos pārstāvjus.

Nodrošināt sociālo partneru pilnīgu līdzdalību izsludinātajā konferencē par Eiropas nākotni un jebkurās citās saistītās konsultācijās un priekšlikumos attiecībā uz Eiropas nākotni, tiesiskumu un iespējamām konstitucionālām reformām un izmaiņām Līgumā, tostarp paredzēt lielāku lomu Eiropas Parlamentam un kvalificētā vairākuma balsojuma paplašināšanu, pilnībā ievērojot sociālo partneru autonomās sarunas un nolīgumus.

Visām šīm iniciatīvām vajadzētu būt vērstām uz to, lai panāktu atjaunotu Eiropas Sociālo līgumu, Sociālā progresa protokolu un pastiprinātu sociālo dialogu un demokrātiju visos līmeņos, vienlaikus nodrošinot, ka visās ES politikas jomās tiek ievērota sociālā un vides ilgtspējība.

2. Ekonomikas pārvaldība

Izstrādāt ārkārtas plānu publiskiem un privātiem ieguldījumiem kvalitatīvu darba vietu radīšanā, īstenojot fiskālās spējas, kas ļautu veikt valsts ieguldījumus un ieguldījumus sabiedriskajos pakalpojumos.

Reformēt Eiropas ekonomikas politikas satvaru, lai veicinātu lielākus valsts un privātos ieguldījumus, panāktu augšupvērstu ekonomisko konverģenci starp dalībvalstīm un palielinātu ekonomisko un sociālo kohēziju, vienlaikus īstenojot mērķus klimata jomā.

Uzlabot Eiropas Stabilitātes un izaugsmes paktu, EMS pārvaldību, Eiropas pusgada procesu un ES budžetu, lai padarītu tos pievilcīgākus sociāliem ieguldījumiem un draudzīgākus videi, un īstenot “zelta likumu”, nosakot jaunus valsts ieguldījumu parādus, kas tiek finansēti un atskaitīti no budžeta deficīta aprēķiniem Stabilitātes un izaugsmes pakta mērķos.

Apsvērt Eiropas bezdarba pārapdrošināšanas shēmas ieviešanu, lai novērstu makroekonomiskos satricinājumus darba tirgos.

Apsvērt sociālo un vides nosacījumu ieviešanu Eiropas fondu izmantošanā. Jo īpaši ESF + sociālajiem nosacījumiem būtu jāietver Eiropas Sociālo tiesību pīlāra principu ievērošana, kā arī sociālais dialogs, koplīgumu slēgšana un darba ņēmēju līdzdalības tiesības.

3. Nodokļu politika

Apkarot izvairīšanos no nodokļu krāpniecības un nodokļu nemaksāšanas, tostarp izmantojot apvienības ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

Pilnībā ievērojot to, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa politika joprojām ir valsts kompetencē, palielināt progresivitāti attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmēm, kā arī maksimālās nodokļu robežlikmes.

Ieviest kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi visiem ES uzņēmumiem. Ieviest vienotu minimālo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi un novērst uzņēmumu ienākuma nodokļa likmju pazemināšanos. Novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas digitālās uzņēmējdarbības modeļos.

4. Algas un darba koplīgumi

Panākt algu pieaugumu un augšupēju algu konverģenci Eiropā, lai novērstu algu atšķirības starp valstīm un to iekšienē (jo īpaši starp Austrumiem un Rietumiem), uzlabotu algu daļu ekonomikā, mazinātu nevienlīdzību un palielinātu iekšējo pieprasījumu un produktivitāti, iekļaujot:

  • visus pieejamos ekonomikas un sociālās pārvaldības instrumentus, piemēram, Eiropas pusgadu, nodarbinātības pamatnostādnes, Eiropas sociālo tiesību pīlāru, sociālo rezultātu apkopojumu un jebkādus citus likumdošanas un politikas pasākumus;
  • trīspusējas partnerības uzsākšana attiecībā uz algām un darba koplīgumu slēgšanu, iesaistot Eiropas un valstu sociālos partnerus un iestādes.

Šajā sakarā stiprināt valstu nozaru koplīgumus kā pamattiesības un būtisku instrumentu vienlīdzībai un labklājībai visiem, tostarp izmantojot Eiropas pamatdirektīvu, lai:

  • veicinātu tiesības uz koplīguma slēgšanu, tostarp tiesības uz organizēšanos, kas padara iespējamu koplīgumu slēgšanu un stiprina/izveido nozaru koplīgumus katrā valstī un starp valstīm;
  • noteiktu tiesisko regulējumu, minimālās algas standartus un pasākumus konverģences palielināšanai;
  • grozītu publiskā iepirkuma noteikumus, lai nodrošinātu, ka piedāvājumus iesniedz uzņēmumi, kas ievēro tiesības slēgt koplīgumus un nozaru ģenerālvienošanās;
  • nodrošinātu to, ka tiek pilnībā īstenots princips par vienādu atalgojumu par vienādu darbu; novērst jebkāda veida algu un sociālo dempingu un atšķirības starp valstīm un to iekšienē, kā arī starptautiskajos uzņēmumos visā Eiropā.

Papildus tam ieviest ES direktīvu, lai risinātu jautājumu par darba samaksas atšķirībām starp dzimumiem un saistošiem obligātiem atalgojuma pārredzamības pasākumiem.

5. Sociālais dialogs

Uzlabot atbalstu Eiropas starpnozaru, nozaru un valstu sociālā dialoga atsākšanai, tostarp:

  • atbalstīt sociālos partnerus viņu Sociālā dialoga darba programmas 2019. –2021. gadam īstenošanu — vissvarīgākais ir noslēgt autonomo nolīgumu par digitalizāciju;
  • atbalstīt esošo autonomo nolīgumu pilnīgu īstenošanu valsts un nozaru līmenī;
  • izveidot/pastiprināt rīkus un finansējumu veiktspējas veidošanai valsts līmenī.

Nodrošināt, ka sociālo partneru nolīgumi var kļūt juridiski saistoši, pamatojoties uz Līguma noteikumiem un saistošu īstenošanas procesu, kas jāapspriež ar Eiropas Komisiju.

6. Demokrātija darbā

Pārveidot ES tiesisko regulējumu attiecībā uz darba ņēmēju līdzdalību un Eiropas Uzņēmumu padomi (EWC), lai panāktu iekļaujošāku un stabilāku pieeju darba ņēmēju tiesībām uz informāciju, konsultācijām un līdzdalību. Darbības ietver: tiesisko regulējumu attiecībā uz informēšanu, apspriešanos un līdzdalību; juridiski saistošus minimālos standartus attiecībā uz darbinieku pārstāvību valdes līmenī; dzimumu līdztiesību un daudzveidību uzņēmumu valdēs; un EWC direktīvas pārskatīšanu.

Eiropas direktīvai par atbilstošu rūpību, kas vērsta uz cilvēktiesībām un atbildīgu uzņēmējdarbību, būtu jāietver darba ņēmēju un arodbiedrību tiesības, atspoguļojot ES līgumu un ES Pamattiesību hartas pamatvērtības. Direktīvā jāparedz juridiski saistoši pasākumi starptautiskiem uzņēmumiem, tostarp piegādes ķēdēm. Tai būtu arī jāstiprina preventīva pieeja atbildībai un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem attiecībā uz cilvēktiesību pārkāpumiem un kaitējumu videi.

7. Eiropas Sociālo tiesību pīlārs un ANO2030 Dienaskārtība

Izstrādāt Rīcības plānu ESTP īstenošanai, pilnībā iesaistot sociālos partnerus un dažāda veida rīkus, tostarp tiesību aktus, politikas pasākumus, mērķus un standartus, Eiropas pusgadu, sociālo rezultātu pārskatu un daudzgadu finanšu shēmu.

Rīcības plānā būtu jāīsteno visi pīlārā ietvertie principi un attiecīgie apsvērumi. Tas būtu jādara, pamatojoties uz padziļinātu analīzi par to, kas jau ir sasniegts saistībā ar Eiropas un valstu tiesību aktiem un rīcību, un cita starpā jārisina īpašas iniciatīvas tādās jomās kā darba ņēmēju un arodbiedrību tiesības, izglītība un apmācība, jauniešu nediskriminācija un dzimumu līdztiesība, sabiedriskie pakalpojumi, sociālā aizsardzība un pensiju sistēmas, minimālā ienākuma shēmas, bērnu aizsardzība, cīņa pret nabadzību, nedeklarēts darbs, sociālais un algu dempings.

ANO2030 Ilgtspējīgas attīstības mērķi jāīsteno Eiropā, iekļaujot tos Eiropas Ekonomikas pārvaldībā un pusgadā, īstenojot ESTP un ES stratēģiju laikposmam pēc 2020. gada.

8. Rūpniecības politika un digitalizācija

Izstrādāt un īstenot “Rūpniecības politika Eiropā 2030”, galveno uzmanību pievēršot sociālajai dimensijai un dekarbonizācijai. Es konkurences tiesību akti ir jāpārskata un jāpielāgo Eiropas rūpniecības īpatnībām un rūpniecības reģionu vajadzībām.

Nodrošināt iekļaujošāku, sociāli taisnīgu pāreju darba ņēmējiem, tostarp digitalizāciju un automatizāciju, kurā digitālās tehnoloģijas uzlabo darba apstākļus un kvalitatīvu nodarbinātību.

Izveidot ES ieguldījumu rīkus un aktīvu darba tirgus politiku, lai atbalstītu darba ņēmējus nozarēs, kurās notiek tehnoloģiskas pārmaiņas, un mazinātu to graujošo ietekmi. Tam būtu jāietver iniciatīvas, kas vērstas uz digitālo vienoto tirgu, kurā tiek ņemti vērā darba ņēmēji, viņu tiesības (uz datu aizsardzību, atvienošanos un uz informēšanu, uzklausīšanu un līdzdalību) un viņu darba vide un apstākļi.

9. Nestandarta darbs

Nodrošināt vienādu atalgojumu par vienādu darbu, panākt taisnīgus un vienlīdzīgus darba apstākļus un sociālo un darba tiesību pieejamību nestandarta darba ņēmējiem, tostarp platformas darbiniekiem, un reformēt/interpretēt konkurences tiesību aktus, lai pašnodarbinātām personām un ārštata darba ņēmējiem dotu tiesības kopīgi organizēt un slēgt līgumus.

10. Veselība un drošība

Iekļaut redzējumu par nulles letāliem negadījumiem darbā un nulles vēža saslimšanām saistībā ar darbu nākotnes ES stratēģijā par darba drošību un veselības aizsardzību, arī turpmāk pārskatot ES Karcinogēnu direktīvu.

Izstrādāt ES Psihosociālo apdraudējumu direktīvu un ES direktīvu par skeleta-muskuļu slimībām.

11. Ilgtspējīga attīstība, klimata pārmaiņas, enerģētikas politika

Padarīt rīcību klimata jomā par vienu no pirmajām prioritātēm ES politikā un palielināt 2030. gada mērķi sasniegt nulles neto emisiju līmeni līdz 2050. gadam, tostarp konsultējoties ar arodbiedrībām un iesaistot tās “Eiropas Zaļajā darījumā”. Tam būtu jābalstās uz proaktīvu un iekļaujošu ES pārvaldību, kas atbilst vides un ekonomiskajiem un sociālajiem aspektiem.

Izveidot taisnīgas pārejas plānus, lai neatstātu nevienu neiesaistītu, izmantojot valsts un privātos ieguldījumus kvalitatīvu darba vietu radīšanai, pārejai uz jaunām darba vietām un to prognozēšanai, rast atbilstošu finansējumu (tostarp Taisnīgas pārejas fondu) sociālai aizsardzībai, kvalifikācijas paaugstināšanai un pārkvalificēšanai, kaitējošu darba apstākļu samazināšanai un veselības un drošības darbā aizsardzībai.

12. Taisnīga mobilitāte, brīva pārvietošanās un darba ņēmēju norīkošana darbā

Panākt taisnīgu darbaspēka mobilitāti, pamatojoties uz vienlīdzīgu attieksmi pret darba ņēmējiem, un cīnīties pret ļaunprātīgu izmantošanu, izmantojot:

  • Eiropas Darba iestādes izveidi, kurā aktīvi darbojas sociālie partneri;
  • pārskatītās Darba ņēmēju norīkošanas direktīvas transponēšanu, pilnībā ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu un Izpildes direktīvas piemērošanu;
  • Mobilitātes pakotnes secinājumus, lai paplašinātu vienlīdzīgu attieksmi un vienlīdzīgas tiesības un aizsardzību uz visām mobilo darba ņēmēju kategorijām;
  • Regulas Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu pārskatīšanu tādā veidā, kas nodrošina sociālās aizsardzības vienlīdzību, atbilstību un pārnesamību visām mobilo darba ņēmēju kategorijām, bez diskriminācijas un indeksācijas mehānismiem.

13. Migrācija

Visaptveroša Eiropas migrācijas un patvēruma programma, kas uzliek saistības visām dalībvalstīm, pamatojoties uz solidaritāti, atbildību un cilvēktiesību pilnīgu ievērošanu, tostarp Dublinas regulu pārskatīšanu un atbalstu meklēšanas un glābšanas darbiem jūrā.

Izveidot drošus un likumīgus ekonomiskās migrācijas kanālus un integrācijas un iekļaušanas politiku, kuras pamatā ir vienlīdzīga attieksme pret migrantiem darba tirgū, tostarp pilnībā īstenojot Integrācijas partnerību, ko 2017. gadā parakstīja Eiropas Komisija un sociālie partneri.

14. Starptautiskā tirdzniecība

Nodrošināt izpildāmus darba noteikumus un sankcijas par darba tiesību pārkāpumiem tirdzniecības nolīgumos.

Pilnīga arodbiedrību iesaistīšanās apspriedēs ar Komisiju par tirdzniecības sarunu pilnvarām, virzību, noslēgšanu, īstenošanu un izpildi.

15. Ārējās attiecības

Nodrošināt Eiropas sociālo tiesību un vērtību pilnīgu ievērošanu, sociālo dialogu un sociālo partneru iesaistīšanos Eiropas Kaimiņattiecību politikā, paplašināšanās politikā un Eiropas un Vidusjūras reģionā.

Stiprināt un reformēt daudzpusību un aizstāvēt Eiropas ekonomiskās, sociālās un vides vērtības un politiku daudzpusējās iestādēs un forumos, tostarp G7 un G20.

Pilnībā aizsargāt darbavietas un darba ņēmēju tiesības un aizsardzību šodien un nākotnē saskaņā ar Brexit sarunām un turpmākajiem nolīgumiem.