2023. gada 12. decembrī notika Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes (PINTSA) sēde. Sociālie partneri vienojās, ka prioritārs jautājums ir statusa ziņojuma par profesionālās izglītības programmas bāzes finansējuma palielināšanu no 2024. gada 1. septembra sagatavošana. Darba plāns paredz, ka ziņojumu varētu skatīt ārkārtas PINTSA sēdē jau 2023.gada martā, lai nodrošinātu, ka finansējums profesionālajā izglītībā tiek palielināts no nākamā gada 1 .septembra.
2024. gadā tiks skatīts arī rīcības plāns pieaugušo izglītības piedāvājuma attīstībai atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un analizēta darba devēju iesaiste pieaugušo izglītībā, atbalsta pasākumu darba devējiem nodrošināšana. Nākamgad PINTSA skatīs arī jautājumu par latviešu valodas prasmes apguves līmeņa novērtēšanas analīzi pamatizglītībā un izglītojamo attieksmi pret latviešu valodu, ņemot vērā, ka profesionālajās izglītības iestādēs tiek uzņemti audzēkņi ar dažādu latviešu valodas apguves līmeni, un tas rada problēmas apgūt mācību vielu profesionālajās izglītības iestādēs, kur mācības notiek tikai latviešu valodā.
Sēdes laikā Izglītības un zinātnes ministrija prezentēja informāciju par 2018., 2019. un 2020. gada absolventu nodarbinātību pēc mācībām profesionālās izglītības iestādēs. Diemžēl joprojām nav sasniegts mērķis, ka profesionālajā izglītībā un vispārējā vidējā izglītībā mācās 50% un 50% no visiem izglītojamiem. 2023./24. mācību gadā profesionālajā izglītībā mācās 40,76 no visiem izglītojamiem un 59,24% vispārējā vidējā izglītībā. 2020.gada absolventu nodarbinātība gadu pēc mācībām sasniedz 66,3%, 23,6% ir ekonomiski neaktīvi un bezdarbnieki, taču 11,9% turpina mācīties un strādā (2019.gada tādu absolventu īpatsvars, kuri turpināja mācīties un strādāt bija 21,4%). Vērtējot absolventu nodarbinātību tematisko jomu griezumā, tad visvairāk 2020.gada absolventi pēc gada bija nodarbināti individuālajos pakalpojumos, tam seko inženierzinātnes un tehnoloģijas, mākslas, komerczinības un administrēšana. Nozaru sadalījumā visvairāk 2020.gada absolventi pēc gada bija nodarbināti vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā (19,29%), apstrādes rūpniecībā (14,54%), veselībā un sociālajā aprūpē (10,19%), valsts pārvaldē un aizsardzībā; obligātajā sociālajā apdrošināšanā (8,59%).
Nodarbinātības valsts aģentūra prezentēja jaunāko informāciju par bezdarbu un bezdarbnieku atbalsta pasākumiem. Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2023. gada 31. oktobrī bija 5,3% jeb 47 083 reģistrēto bezdarbnieku, salīdzinājumā 2022.gada 31.oktobrī bija 50 278 bezdarbnieku, t.i., bezdarbnieku skaits gada laikā ir samazinājies par 6,4%. Savukārt brīvās darba vietas jeb vakances, reģistrētas Nodarbinātības valsts aģentūrā, bija 21 628. Bezdarba ilgums līdz 6 mēnešiem bija 63,1% bezdarbnieku, ilgāk par sešiem mēnešiem līdz pat divpadsmit mēnešiem bija 19,6% bezdarbnieku, turklāt saglabājas tendence, ka bezdarbnieki atrod darbu arvien ātrāk. Visvairāk bezdarbnieku ir ar profesionālo izglītību vai vispārējo vidējo izglītību. Lielākā bezdarbnieku grupa ir vecumā 50 un vairāk gadi (38,8% no visiem bezdarbniekiem). Jaunieši vecuma grupā 15 – 24 gadi ātrāk atrod darbu, ja jaunietis ir bezdarbnieks, 85,2% gadījumos jaunietis atradīs darbu 6 mēnešu laikā. NVA piedāvā arī veikt testu, lai noteiktu bezdarbnieka prasmes. “Testa mērķis ir novērtēt personas šī brīža vairāk un mazāk attīstītās prasmes, kā arī noskaidrot personas stiprās puses un potenciālās attīstības iespējas.”