Šodien notika pirmā Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēde pēc Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta apstiprināšanas Saeimā. Galvenais darba kārtības jautājums bija 2019. gada valsts budžets.
NTSP sēdē finanšu ministrs Jānis Reirs ar Finanšu ministrijas speciālistiem iepazīstināja sociālos partnerus ar 2019. gada valsts budžeta veidošanas procesu. Finanšu ministrs informēja, ka 2019. gada budžets ir plānots kā tehnisks budžets un tajā netiks iekļautas jaunas politikas iniciatīvas – izdevumi tiks palielināti vienīgi, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumus un Saeimas pieņemtos lēmumus, kā arī Moneyval rekomendāciju ieviešanai. Par jaunām politikas iniciatīvām varēs diskutēt 2020. gada budžeta projekta izstrādes laikā, ko paredzēts uzsākt drīz vien pēc 2019. gada valsts budžeta apstiprināšanas Saeimā – aprīlī.
NTSP sēdē LBAS pauda konceptuālu piekrišanu valdības piedāvātajam 2019. gada budžeta projektam, vienlaikus norādot uz vairākiem steidzami risināmiem jautājumiem, piemēram, sociālās aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanu.
LBAS priekšsēdētājs Egīls Baldzēns NTSP sēdē jaunajai valdībai atgādināja, ka sociālie partneri ar sociālā dialoga starpniecību veic nozīmīgu funkciju, līdzsvarojot darba ņēmēju un darba devēju intereses un mazinot nevienlīdzības plaisu sabiedrībā: “Tieši valdības oficiālie sociālie partneri – LBAS un LDDK – ir tie, kas uzņemas atbildību par sarunu procesu un to rezultātiem visos sociālā dialoga līmeņos, arī par koplīgumiem un ģenerālvienošanos. Turklāt darba tiesību un darba aizsardzības jomā arodbiedrības nodrošina reālu likuma varu Latvijā. Ir svarīgi turpināt jau labi iesākto, piemēram, darba samaksas paaugstināšanā, it sevišķi, īstenojot pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku.”
LBAS priekšsēdētājs vērsa klātesošo uzmanību arī uz nozares ģenerālvienošanās kā ēnu ekonomikas apkarošanas instrumenta lielo nozīmi.
Ministru prezidents NTSP sēdē apliecināja, ka šī valdība turpinās un stiprinās pastāvīga dialoga veidošanu ar sociālajiem partneriem: “Mums ir dažādas organizācijas, kas pārstāv visplašāko interešu spektru, bet šīs padomes sadarbības pamatā ir mērķis uzlabot darba vidi Latvijā, kas nāk par labu gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem, gan visiem iedzīvotājiem kopumā. Valdība šobrīd uzsāk darbu pie rīcības plāna sagatavošanas. Aicinu sociālos partnerus aktīvi tajā piedalīties, lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību izsvērta un pārdomāta rīcības plāna izstrādē.”
LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs uzsvēra: “Lēmumu pieņemšanas procesā, kas noris NTSP formātā, jāņem vērā „Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam” (Latvija 2030) mērķi un jāsekmē Nacionālā attīstības plānā 2014.-2020. gadam ietvertā redzējuma “ekonomiskais izrāviens” īstenošana, kā arī jāatbalsta “Nacionālo reformu programmu stratēģijas “ES2020” (NRP) mērķu sasniegšana. Lai to īstenotu – svarīgi sekot prioritātēm – konkurētspējas stiprināšana, labvēlīga investīciju klimata veicināšana un finanšu sektora stabilitāte un attīstība.”