Saeima vakar ir apstiprinājusi atvieglotākus nodarbinātības nosacījumus ārkārtējās situācijas laikā. Darba devēji, kuri atbilst Padziļinātās sadarbības programmas dalībniekiem noteiktajiem kritērijiem – kuri godprātīgi maksā nodokļus un kuros nav ēnu ekonomikas, varēs samazināt darbiniekam Darba likumā noteikto atlīdzību par dīkstāvi no 100 līdz 70 procentiem no darbiniekam izmaksājamās algas. Šī norma būs spēkā līdz šī gada 31.decembrim.
LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns norāda: “Ja dīkstāve ir ilgstoša, mēnešiem ilga, nebūtu pareizi, ka tie, kas reāli strādā un tie, kas nestrādā, saņem vienādi – samaksu 100% apjomā. Šī, atšķirībā no valsts naudas dīkstāves pabalstiem, ir darba devēju nauda. Dīkstāves pabalsts ir kā neatliekamā palīdzība, kas bija ļoti nepieciešama krīzes sākumā, bet tagad ir jāmeklē citi ekonomikas atveseļošanas, dzīvotspējas mehānismi, jaunas formas – nevis no aizņemtiem, bet pašu radītiem līdzekļiem. Galvenais ir uzturēt zināmu ekonomikas apjomu, ar valsts un pašvaldību līdzekļiem stimulēt publisko pieprasījumu un uzturēt patēriņa līmeni sabiedrībā.”
“Padziļinātā sadarbības programma” jeb “uzņēmumu baltais saraksts”, kurā ietilpst 4375 uzņēmumi no 190 tūkstošiem, ir speciāla Valsts ieņēmumu dienesta īstenota sadarbības forma ar nodokļu maksātājiem, kuri sevi pierādījuši kā godprātīgus. Līdz ar to šiem uzņēmumiem atkarībā no programmas līmeņa tiek paredzētas dažādas priekšrocības un atvieglojumi attiecībā uz valsts institūciju sniegtajiem pakalpojumiem.
Tā kā šādos uzņēmumos ir augstākas darba algas nekā vidēji Latvijā, – šeit mērķtiecīgi nav noteikti šo dīkstāves izmaksu “griesti”, kā tas ir dīkstāves pabalstu gadījumā (tikai 700 eiro), taču tās nevar būt zemākas par minimālo algu (kā tas savukārt var būt dīkstāves pabalsta gadījumā), un vēl papildus pienākas līdzekļi par katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.
Turklāt, ja darbinieks nepiekrīt atlīdzības samazinājumam, viņam ir tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likumā noteikto termiņu – mēnesi pirms darba attiecību pārtraukšanas. Šajā gadījumā darba devējam būs pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu, ko neparedz Darba likums.
Turklāt likumā ir paredzēts, ka darba koplīgumā, kas noslēgts ar arodbiedrību, nesamazinot darbinieku kopējo aizsardzības līmeni, varēs vienoties, ka pie īslaicīga ražošanas apmēra krituma darbiniekam tiks noteikts nepilns darba laiks. Arī šādā gadījumā darbiniekam saglabājama darba samaksa vismaz minimālās mēneša darba algas apmērā un par katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Arī izmaiņas darba koplīgumā var būt spēkā uz laiku ne ilgāk kā līdz šā gada 31.decembrim.
Darbiniekam, kurš nepiekritīs piedāvātajam nepilnajam darba laikam, būs tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likuma pantu par termiņu, kādā iesniedzams atlūgums. Arī šajā gadījumā darba devējam būs pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu.
Daudzās ES valstīs šajā Covid-19 laikā ir noteikta šī daļējā dīkstāve, būs nepieciešami arī risinājumi daļēji subsidētām darba vietām, darbinieku veiksmīgai pārkvalifikācijai, izmantojot arī ES atbalsta programmas, kā arī atbalsta programmas konkrētām nozarēm, neaizmirstot veselības aprūpes, izglītības, kultūras darbiniekus un viņu darba samaksu.
Šāds atbalsts uzņēmumiem bija AS “Latvijas Finieris” arodbiedrības iniciatīva, jo, lai gan uzņēmuma ražošanas apjomi bija mazinājušies par 14%, uzņēmums tobrīd nekvalificējās valsts dīkstāves pabalstiem. Šāds risinājums, pirmām kārtām, būs iespēja saglabāt darba devēja saikni ar darbinieku, kas nozīmē, ka tiks saglabātas darbavietas. Pandēmijas krīzes laikā uzņēmums nevar noturēt trīs maiņu darbu, divas maiņas šobrīd ir maksimums, bet, pārvarot krīzi, būs atkal nepieciešami visi darbinieki.
LBAS priekšsēdētājs E. Baldzēns norāda, ka LBAS ir panākusi kompromisu, kas nodrošinās labāku situāciju sociāli atbildīgo uzņēmumu darbiniekiem un vairākas priekšrocības. Jānorāda, ka sākotnēji darba devēji izteica priekšlikumu to ieviest visos uzņēmumos.
Diemžēl Saeima noraidīja arodbiedrību atbalstītu nostāju uzskatīt par nelaimes gadījumu darbā vai arodsaslimšanu un paredzēt tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību medicīnas darbiniekam, ja saslimšana ar Covid-19 notikusi darba pienākumu pildīšanas dēļ.