2024. gada 14. februārī notika Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes (PINTSA) kārtējā sēde. LDDK prezentēja pārskatu par nozares ekspertu padomju darbu. Atsaucoties uz prezentāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzdeva jautājumus par nozaru eksaminācijas centru (NEC) darba grupas darbu. NEC izveide ir jauninājums profesionālajā izglītībā, kuram ir gatavas dažas nozares un nākotnē profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi varētu kārtot eksāmenus uzņēmumos jeb NEC konkrētās nozarēs.
Viena no interesantākajām debatēm bija Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojums par rīcības plānu pieaugušo izglītības piedāvājuma attīstībai atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un darba devēju iesaiste pieaugušo izglītībā. Kā zināms EM ir uzņēmusies vadošo lomu cilvēkkapitāla attīstībā Latvijā. Tomēr sadarbība ir neskaidra, jo EM vadīs Apvienotā pieaugušo izglītības koordinācijas komisiju, kura koordinēs trīs ministriju sadarbību, bet apmācību ieviešana saglabāsies katras ministrijas pārziņā.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) prezentēja 4.2.2.9.pasākumu “Izglītības procesa individualizācija un starpnozaru sadarbība profesionālās izglītības izcilībai”. Projekts paredz izstrādāt profesionālās kvalifikācijas prasības trīs prioritārās nozarēs, taču neskaidrs jautājums ir par to, kuras nozares tās būs. IZM ir sagatavojis savu priekšlikumu, kurš tiks iesniegts Cilvēkkapitāla attīstības padomē izvērtēšanai.
Vēl atskatoties uz aizgājušo Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu 2014. – 2020.gada plānošanas periodu, tika prezentēti vairāki IZM projekti, starp kuriem jāizceļ 8.5.1. specifiskā atbalsta mērķa „Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu dalība darba vidē balstītās mācībās un mācību praksēs uzņēmumos” Eiropas Sociālā fonda projekts, jo esošajā ES struktūrfondu 2021. – 2027.gada plānošanas periodā projekts par darba vidē balstītām mācībām nav plānots. Nožēlu par šādu lēmumu ir izteikušas gan profesionālās izglītības iestādes, gan uzņēmumi. IZM sanāksmes laikā apstiprināja, ka risinājums tiks rasts un iespējams nākamajos gados darba vidē balstītām mācībām finansējums tiks novirzīts no valsts budžeta.
Būtiski, ka LBAS izdevās panākt ārkārtas PINTSA sēdes sasaukšanu 2024. gada 4. martā, iekļaujot tādu būtisku jautājumu kā profesionālās izglītības programmas bāzes finansējuma palielināšana no 2024. gada 1. septembra. Sanāksmē arodbiedrība lūdza IZM sniegt informāciju par LIZDA rosinātās darba grupas izveidi profesionālās izglītības programmu finansējuma pārskatīšanai (termiņu un sastāvu). Pilnveidojot profesionālās izglītības profesiju standartus arvien pieaug prasības izglītības procesa ietvaros un rodas arī jaunas izmaksu pozīcijas. Neraugoties uz inflāciju kopš 2007.gada izmaksas nav pārskatītas, bet 2030.gadā pēc Ekonomikas ministrijas prognozēm darba tirgus jāpapildina ar 69 tūkst. profesionālās izglītības absolventiem. Profesionālajā izglītībā izglītības iestāžu optimizācija ir notikusi, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) izglītības kvalitāti novērtē pozitīvi un mēs virzāmies uz mērķi – proporciju 50/50 (profesionālā/vidējo), tātad būtu jāpiešķir papildus valsts finansētu vietu skaits. Bet diemžēl profesionālās izglītības iestāžu vadībai jādomā kā izdzīvot, dažkārt balansējot uz likuma robežas, bez tam jāveic arī “sociālās funkcijas”.
Tāpat ir panākts, ka ārkārtas PINTSA sēdē tiks skatīti jautājumi: 1) Par pamatizglītības posma valsts pārbaudes darbu rezultātiem, latviešu valodas prasmes apguves līmeņa novērtēšanas analīzi pamatizglītībā un izglītojamo attieksmi pret latviešu valodu; 2) Pamatizglītības posma valsts pārbaudes darbu nenokārtojušo izglītojamo turpmākās izglītības iespējām; 3) Mācību priekšmeta “Sociālās zinātnes I” vispārējās vidējās izglītības posmā satura papildināšanu ar tematu par sociālo dialogu kā pilsoniskās līdzdalības formu.