Profesionālās dzīves kvalitāte, kuru mēdz dēvēt arī par darba dzīves kvalitāti attiecas uz darbinieka apmierinātību ar darba dzīvi, kas ietver darbinieka izjūtas par dažādiem ar darbu saistītiem aspektiem. Profesionālās dzīves kvalitāte ir mērāma kā darbinieku gandarījuma, apmierinātības pakāpe darbā, un var apgalvot, ka labs darbs var nodrošināt labu dzīvi. Profesionālās dzīves kvalitāte kļūst aktuāla, kad darba devējs, arodbiedrības rosināts, apsver veidus, kā sekmēt gandarījuma pakāpi darbiniekos, palielināt darba produktivitāti un darbinieku uzticību, lojalitāti uzņēmumam vai institūcijai ilgtermiņā. Arodbiedrība izvērtē profesionālās dzīves kvalitāti gan no ārējiem (atalgojums, darba vide, darba vieta u.c.), gan iekšējiem (karjeras izaugsmes iespējas, sociālā integrācija, darbinieka darba novērtējums u.c.) faktoriem.
Profesionālās dzīves kvalitātes raksturojums
Kā labās prakses piemēri ir atzīmējami Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) dalīborganizāciju – Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) un Latvijas Meža nozares arodbiedrības (LMNA) veiktie profesionālās dzīves kvalitātes pētījumi, kuros tika izmērīts darba ņēmēju gandarījuma līmenis par darbu kopumā un salīdzināts noteiktā laika periodā.
LIZDA 2021. gada februārī veica aptauju, lai noskaidrotu pedagogu viedokli par finansiālo un psihoemocionālo labklājību darba vietā un ieguva datus, kas apliecināja, ka 2021. gadā būtiski ir pazeminājusies pedagogu profesionālā dzīves kvalitāte kopumā, salīdzinot ar 2020. gadu – par 1,08 ballēm.
Pedagogu darba dzīves kvalitātes pašvērtējuma salīdzinājums
(vidējais svērtais 10 ballu skalā, n=10077)
LIZDA veiktajā pedagogu aptaujā tika secināts, ka: 1) pedagogu profesijas prestižs, apmierinātība ar savu darbu un atalgojuma apmēru arvien turpina samazināties; 2) pedagogi uzskata, ka pedagogu darba kvalitāte ir noteicošais faktors, līdztekus darba slodzes apjomam, kuriem galvenokārt ir jānosaka darba samaksa; 3) pedagogu darba slodzei ir tendence palielināties, bet tai atbilstošā darba samaksa nav adekvāta ieguldītajam darbam; 4) vairākums pedagogu ir profesionāli izdeguši un gandrīz puse vēlētos pamest savu profesiju tuvāko piecu gadu laikā.
Pamatojoties uz pētījumā balstītajiem argumentiem LIZDA pieprasa Izglītības un zinātnes ministrijai palielināt pedagogu minimālo darba algas likmi un sabalansēt slodzi, lai tiktu samaksāts par visiem paveiktajiem pedagoga darba pienākumiem.
Līdzīgi rezultāti par profesionālās dzīves kvalitātes pazemināšanos tika iegūti LMNA 2022. gada augustā veiktajā aptaujā “Valsts meža dienestā (VMD) nodarbināto profesionālās dzīves kvalitāte VMD ieplānoto strukturālo reformu kontekstā”. Aptaujāti tika 486 no aptuveni 600 VMD nodarbinātajiem, kuri savu profesionālo dzīves kvalitāti kopumā 2022. gadā novērtēja par 1,86 ballēm zemāk nekā pirms diviem gadiem – 2020. gadā. VMD nodarbinātajiem pēc iespējas labāk veikt ikdienas darbu traucē neskaidrība par VMD dienesta nākotni, atbilstoši plānotajām strukturālajām izmaiņām un nepietiekams atalgojums, lai gan tas tiek norādīts tikai kā devītais ietekmes faktors motivācijai strādāt VMD.
VMD nodarbināto viedoklis par to, kas viņus traucē pēc iespējas labāk veikt ikdienas darbu
(atbilžu skaits, n=486)
Kā nozīmīgākie motivējošie faktori VMD nodarbināto ieskatā ir: 1) iespēja strādāt savā specialitātē atbilstoši izglītībai un pieredzei; 2) darbs ģeogrāfiski tuvu mājām; 3) stabilitāte, strādājot valsts iestādē.
Arodbiedrība akcentē, ka, arī no darba devēja pozīcijas raugoties, vairs nav pietiekami nodrošināt tikai atalgojumu, lai uzturētu darba ņēmēju motivāciju, jo arvien būtiskākas kļūst arī darba nemonetārās vērtības. Lai arī VMD darbinieki šobrīd jūtas, pirmkārt, zinoši, tomēr visbiežāk aptaujā tika atzīmēts, ka ir norūpējušies un nomākti, par maz informēti, kā arī nenovērtēti. Vairāk nekā divas trešdaļas aptaujāto norāda, ka darbs VMD ir stresa pilns un intensīvs. Pamatojoties uz VMD darbinieku brīvi definētajām atbildēm par to, kas būtu primāri jādara, lai uzlabotu nodarbinātā profesionālās dzīves kvalitāti, LMNA rosina Zemkopības ministrijai: 1) VMD ģenerāldirektora amatam izvēlēties profesionālu un kompetentu vadītāju; 2) nodrošināt atalgojumu atbilstoši Atlīdzības likuma normām, kuras stājās spēkā no 2022. gada 1. jūlija; 3) pārmaiņu nepieciešamību VMD pamatot ar sociāli ekonomisko izvērtējumu. Arodbiedrības un aptaujas dalībnieku ieskatā ļoti būtiski ir ievērot noslēgto Ģenerālvienošanos starp LMNA un VMD.
LBAS tuvākajā nākotnē, rūpējoties par arodbiedrības biedru profesionālās dzīves kvalitātes paaugstināšanu, plāno veikt nodarbināto jauniešu aptauju, kas parādītu starpnozaru griezumā, kā jaunieši jūtas savās darba vietās, kādas ar darba dzīvi saistītās vērtības jauniešiem ir visbūtiskākās mainīgajos darba tirgus apstākļos.
Visa informācija par LBAS aktivitātēm: www.arodbiedribas.lv
Facebook: arodbiedribaslv
Twitter: arodbiedribas
Youtube: LBAS arodbiedribas
Dr.oec. Anda Grīnfelde,
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece