Pirms COVID-19 pandēmijas krīzes katrs piektais cilvēks bija pakļauts nabadzības un sociālās atstumtības riskam. Tie ir gandrīz 110 miljoni cilvēku Eiropā bez pietiekamas naudas, lai varētu iztikt un dzīvot cienīgi. Tas nozīmē arī, ka netiek sasniegts stratēģijas „Eiropa 2020” mērķis un COVID-19 pandēmijas ietekmē vēl vairāk cilvēku nonāks nabadzībā. Latvijā 2018.gadā nabadzības riskam bija pakļauti 17,1% iedzīvotāju vecuma grupā 18-64 gadi, savukārt vecuma grupā 65 un vairāk gadu nabadzības riskam bija pakļauti 48,4% – gandrīz puse no pensionāriem dzīvo zem nabadzības sliekšņa.
Viens no veidiem, kā novērst cilvēku nabadzību, ir veidot individuālu un visaptverošu sociālās aizsardzības sistēmu. Šajā kontekstā adekvātai un pieejamai minimālo ienākumu shēmai ir būtiska loma kā galvenajam drošības tīklam. Eiropas Savienības Padome to atzina 2020.gada 12.oktobrī, publiskojot Padomes secinājumus “Minimālo ienākumu aizsardzības stiprināšana Covid-19 pandēmijas laikā un pēc tās”. Padome atzīst, ka minimālo ienākumu shēmas sekmē visnelabvēlīgākā situācijā esošo sabiedrības grupu sociālo aizsardzību, tostarp to cilvēku sociālo aizsardzību, kurus vissmagāk skārusi Covid-19 krīze. Tām ir arī stabilizējoša ietekme uz ekonomiku kopumā. Padome arī atzīst, ka šādas shēmas palīdz cilvēkiem integrēties darba tirgū un sabiedrībā.
Secinājumos dalībvalstis, t.sk. Latvija, un Eiropas Komisija tiek aicinātas sadarboties, lai īstenotu Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kurā uzsvērts princips, ka ikvienam, kam trūkst pietiekamu līdzekļu, ir tiesības uz adekvātu minimālo ienākumu pabalstu, kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi visos dzīves posmos.
Ņemot vērā to, ka dalībvalstu ziņā ir izstrādāt savu sociālās aizsardzības politiku, Padome aicina pielikt visas pūles, lai nodrošinātu, ka to valsts shēmas atbilst ES un Starptautiskās Darba organizācijas ieteikumiem un pienācīgi darbojas, lai novērstu Covid-19 krīzes radītās negatīvās sekas. Komisija tiek aicināta uzsākt ES regulējuma atjaunināšanu, lai efektīvi atbalstītu un papildinātu dalībvalstu politiku attiecībā uz valsts minimālo ienākumu aizsardzību.
Uzaicinājums Komisijai vienlaikus ir fakta atzīšana, ka pašreiz spēkā esošajiem ES politikas mehānismiem ir bijusi ierobežota ietekme, t.i., nav izdevies nodrošināt ienākumus atbilstošā līmenī, lai ievērotu miljonu cilvēku tiesības un cieņu. Pašlaik tikai 2 ES dalībvalstis maksā pabalstus, kas ir tuvu nabadzības slieksnim, savukārt shēmas daudzās valstīs knapi sasniedz 20% no nabadzības riska sliekšņa. Latvijā nabadzības riska slieksnis 2018.gadā bija 409 euro, savukārt garantētais minimālais ienākums (GMI) 2021.gadā būs 109 euro, t.i., minimālo ienākumu slieksnis būs 20% apmērā no ienākumu mediānas.
Arodbiedrību ieskatā Padomes secinājumi ir ilgi gaidītais atspēriena punkts, lai virzītos uz priekšu attiecībā uz juridiski saistošu direktīvu par minimālo ienākumu, kas garantētu ikviena tiesības uz atbilstošu minimālo ienākumu un ļautu viņam pilnvērtīgi iesaistīties sabiedrībā visa mūža garumā.
Eiropas arodbiedrību konfederācija kopā ar Eiropas PretNabadzības tīklu, nevalstiskajām organizācijām Caritas Europe un Eurodiaconia, lielāko Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijas tīklu Social Platform 2020.gada 12.novembrī izplatīja paziņojumu, aicinot Eiropas Komisiju sniegt priekšlikumu ES Direktīvai, kas garantētu atbilstošu, pieejamu un minimālu ienākumu nodrošināšanu.
Šis priekšlikums būtu viena no galvenajām ES iniciatīvām gaidāmajā rīcības plānā, kas jāuzsāk 2021. gada sākumā, lai īstenotu Eiropas Sociālo tiesību pīlāru. Tas ir priekšlikums, kas varētu atkal apvienot ES dalībvalstis ar kopīgu politisku un morālu apņemšanos novērst nabadzību un sociālo atstumtību. Arodbiedrību aicinājumu Eiropas Komisijai nākt klājā ar priekšlikumu ES Direktīvai par minimālo ienākumu atbalsta 28 Eiropas līmeņa nevalstiskās organizācijas, 45 Eiropas Parlamenta deputāti, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un vairāk nekā 40 akadēmiķi visā Eiropā.