LBAS logo

Arodbiedrības protestē pret 45 miljardu ES taupības plānu

Desmitiem tūkstošu cilvēku piektdien, 13. oktobrī, Parīzē piedalās plašā demonstrācijā pret ES plāniem atjaunot taupības režīmu, kas varētu likt valstīm nākamgad vien samazināt savus budžetus par 45 miljardiem eiro.

Arodbiedrību pārstāvji no visas Eiropas pievienojas akcijai, kurā astoņas Francijas arodbiedrības aicina pret taupību un par algu paaugstināšanu, pensijām un dzimumu līdztiesību.

ETUC aicina pagarināt ES fiskālo noteikumu apturēšanu vēl par gadu, lai dotu laiku pienācīgām debatēm par taupības pasākumu atkārtotas ieviešanas sekām un alternatīvām.

Tā ir viena no vairākām arodbiedrību mobilizācijām, kas notiek visā Eiropā Eiropas Arodbiedrību konfederācijas kampaņas ietvaros, lai apturētu taupību 2.0 un panāktu godīgu darījumu darbiniekiem, tostarp algu paaugstināšanu, lai atjaunotu cilvēku pirktspēju.

No janvāra saskaņā ar jauno Stabilitātes un izaugsmes paktu četrpadsmit dalībvalstīm būs jāveic milzīgi samazinājumi vai līdzvērtīga summa ar nodokļu palīdzību, ja vien netiks veiktas izmaiņas.

ES fiskālie noteikumi tika apturēti 2020. gadā, lai novērstu pandēmijas radītās ekonomiskās sekas, taču tos ir paredzēts atjaunot janvārī.

Ir priekšlikumi mainīt noteikumus. Taču arī pēc reformām noteikumi joprojām nozīmētu, ka dalībvalstīm ar deficītu virs 3% no IKP katru gadu būs jāsamazina budžeta deficīts vismaz par 0,5% no IKP.

ETUC aicina ES līderus pārdomāt taupības principu 2.0 pēc tam, kad ES atveseļošanas un noturības instrumenta līdz šim nepieredzētie ieguldījumi nozīmēja, ka ekonomika pēc pandēmijas atveseļojās ātrāk, nekā gaidīts.

Ir vajadzīgi biežāki ES aizņēmumi un valsts ieguldījumu “zelta likums”, lai nodrošinātu, ka valstis var veikt ieguldījumus, kas nepieciešami, lai pārietu uz zaļu un digitālu ekonomiku, vienlaikus saglabājot drošu pašreizējo izdevumu līmeni.

ETUC ģenerālsekretāre Estere Linča:

“Šodien šeit ir liels skaits strādājošo, lai pateiktu nē taupības pasākumiem 2.0 — jā taisnīgam atalgojumam, pensijām un dzimumu līdztiesībai.

Eiropas vadītājiem ir jāmācās pagātnes mācība: no sāpīgās pieredzes mēs jau zinām, ka taupība nozīmē mazāk darbavietu, zemākas algas un nepietiekami finansētus sabiedriskos pakalpojumus.

Cilvēki vienkārši nevar tikt galā ar kārtējo samazinājumu kārtu. Pēdējo reizi, kad tika ieviesta taupība, mēs piedzīvojām izaugsmes periodu, taču šoreiz tā nav — pandēmija un dzīves dārdzības krīze ir pilnībā iznīcinājusi daudzu cilvēku ietaupījumus.

Tas arī nozīmēs, ka valstis nevarēs veikt ieguldījumus, kas nepieciešami, lai pārietu uz zaļo ekonomiku. Taupība planētai būtu tikpat slikta kā cilvēkiem.

Un vissliktākais ir tas, ka šie plāni atjaunot taupības politiku nāk laikā, kad korporatīvā peļņa un akcionāriem izmaksātie maksājumi ir sasnieguši rekordlīmeni – pieaugot līdz pat 13 reizēm ātrāk nekā atalgojums.

Politiķi nevar likt nabadzīgākajiem atkal iztukšot savas kabatas, kamēr bagātākie izšauj šampanieša korķus.

ES ir vajadzīgi jauni ekonomiskie noteikumi, kas cilvēku labklājību un planētas nākotni izvirza augstāk par patvaļīgiem mērķiem, kuru pamatā ir 80. gadu ideoloģija.”