Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) sastāvā esošo arodbiedrību biedriem ir lieliska iespēja– izmantot arodbiedrību krājaizdevu sabiedrību pakalpojumus. Vairākām LBAS dalīborganizācijām ir savas krājaizdevu sabiedrības: Latvijas tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrības KKS “Jūrnieku forums”, Kooperatīvā sabiedrība “Skolu krājaizdevu sabiedrība”, Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība, Kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība “LAKRS KS”. Turklāt Latvijas lielākā un vecākā krājaizdevu sabiedrība “Dzelzceļnieks KS” ir mainījusi nosaukumu un kļuvusi par Latvijas arodbiedrību krājaizdevu sabiedrību (LAKS). Tādēļ “LBAS Vēstis” aicināja uz sarunu LAKS valdes locekli Silviju Koraskovu.
– Kādēļ bija nepieciešama krājaizdevu sabiedrības nosaukuma maiņa?
2009. gadā mainījās Krājaizdevu sabiedrību likums, un šie grozījumi atļāva apvienoties krājaizdevu sabiedrībā ne tikai vienas arodbiedrības biedriem, bet ļāva klientu loku paplašināt ar biedriem no vienas arodbiedrību apvienības. Jau tad tika pieņemti arī attiecīgie grozījumi krājaizdevu sabiedrības statūtos un uzsākta sadarbība ar citām LBAS dalīborganizācijām. Pēdējo gadu laikā biedru skaits no citām LBAS dalīborganizācijām pieauga, dzelzceļnieku īpatsvars biedru vidū samazinājās, un līdz ar to krājaizdevu sabiedrības nosaukums “Dzelzceļnieks KS” vairs neatbilda īstenībai – kļuva mums “pa šauru”. Krājaizdevu sabiedrība ir kooperatīvs – jo vairāk cilvēku tajā iesaistās, jo tās pakalpojumi ir izdevīgāki. Ir pieaudzis gan pašu kapitāls, jo katrs jauns biedrs iegādājas pajas, gan ir pieaudzis noguldījumu apjoms. Pēdējo piecu gadu laikā krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāls ir pieaudzis par 41% un sasniedzis 2,4 miljonus eiro, noguldījumi – par 11%, līdz 7,1 miljoniem eiro. Aug arī krājaizdevu sabiedrības kredītportfelis, kas šobrīd ir 7,7 miljoni eiro.
– Kādus pakalpojumus un kam sniedz LAKS? Un kā var kļūt par LAKS biedru?
Mēs sniedzam privātpersonām visus pamatpakalpojumus, kādus sniedz arī bankas. Tie ir – noguldījumi, kredīti, maksājumi, kases operācijas. Klienti lieto arī attālināto pieeju – internetbanku. Mēs strādājam kā apdrošināšanas sabiedrības aģents, līdz ar to piedāvājam arī apdrošināšanas sabiedrības pakalpojumus. Apdrošināšanas starpnieka komisiju mēs atdodam saviem biedriem atlaides veidā. Krājaizdevu sabiedrības licencē un uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), tie ir noguldījumu garantijas fonda dalībnieki, kas nozīmē, ka noguldījumi līdz 100 000 eiro ir apdrošināti. Lai kļūtu par LAKS biedru, ir jānāk uz mūsu birojiem Rīgā un Daugavpilī vai arī pie mūsu 13 aģentiem, kas strādā dažādos Latvijas reģionos. Jābūt līdzi personu apliecinošam dokumentam, un mūsu darbinieka klātbūtnē ir jāraksta iesniegums. Tā kā mēs varam uzņemt tikai arodbiedrības biedrus, tad mums ir jāpārliecinās, ka cilvēks ir kādas LBAS sastāvā esošas arodbiedrības biedrs. Tādēļ potenciālajam LAKS biedram ir jāvēršas savā arodbiedrībā, lai apliecinātu piederību. LAKS var iestāties arī jau uzņemtā biedra laulātie un pilngadīgie bērni.
– Kāpēc arodbiedrības biedram ir nozīmīgi šie finanšu pakalpojumi un kuri ir populārākie?
Vienmēr uzsveru, ka krājaizdevu sabiedrība ir alternatīva. Ir jāizpēta tirgū esošie piedāvājumi, un jāizvēlas gan ērtākais, gan izdevīgākais no tiem.
LAKS biedru vidū populāri ir noguldījumi un dažādu veidu kredīti – gan nelieli patēriņam, gan, piemēram, tagad pavasarī, automašīnu iegādei. Izsniedzam gan nelielus kredītus, gan arī aizdevumus lielākiem pirkumiem un remontiem, gan hipotekāros kredītus namīpašuma iegādei. Diemžēl vēl joprojām glābjam cilvēkus no ātro kredītu jūga, neskatoties uz to, ka pēdējo gadu laikā ir bijušas dažādas kampaņas par atbildīgu aizņemšanos un finanšu pratību. Diemžēl cilvēki iekrīt, un pagājušajā gadā, līdzīgi kā iepriekš, 18% no izsniegtajiem kredītiem mūsu krājaizdevu sabiedrībā bija ātro kredītu pārkreditēšana. Tāda tendence un īpatsvars saglabājas, jo ātro kredītu reklāma ir kļuvusi agresīvāka.
– Kāpēc arodbiedrības biedram jāizvēlas krājaizdevu sabiedrība nevis kāda banka?
Jau minēju, ka neviens nespiež arodbiedrības biedru izvēlēties krājaizdevu sabiedrību, bet ir labi, ja cilvēkam ir papildu alternatīva, izvēles iespēja. Katram pašam ir jāizvērtē, un noteikti kādam banku produktam ik pa laikam ir izdevīgāki piedāvājumi. Bet, piemēram, patēriņa kredīta likme, ko Latvijas bankas tagad plaši piedāvā, ir 19,5%, maksājumu un kredītkartes – 24-26%, bet LAKS augstākā likme ir 12%. Un, vērtējot pēc lojalitātes līmeņa, – mums ir vēl zemāki procenti. Arī auto iegādei un mājokļa remontam šobrīd mums ir zemāka procentu likme kā bankām. Savukārt noguldījumu procentu likmes mums ir augstākas nekā citās finanšu iestādēs.
– Kādas ir krājaizdevu sabiedrības un bankas atšķirības?
Atšķirībā no bankām krājaizdevu sabiedrību īpašnieki un pārvaldītāji ir to biedri. Vadmotīvs ir pakalpojumi biedriem, nevis peļņa. Krājaizdevu sabiedrība darbojas ar mērķi sabalansēt savu finanšu plūsmu, lai sniegto pakalpojumu nosacījumi būtu izdevīgi gan noguldītājam, gan aizņēmējam.
– Vai bankām ir izdevīgi, ka pastāv krājaizdevu sabiedrības?
Katrā ziņā, bankas ir tik lielas, ka mēs neesam tām nekādi konkurenti. Krājaizdevu sabiedrības tradicionāli papildina banku darbību.
– Kādas vēl Latvijā ir krājaizdevu sabiedrības?
Mūsu valstī ir 34 krājaizdevu sabiedrības, daļa no tām ir veidojusies pēc interešu kopības principa, daļa – pēc teritoriālā principa. LAKS ir Latvijā lielākā krājaizdevu sabiedrība, vadoties pēc biedru skaita, bet pēc aktīvu lieluma lielākā ir krājaizdevu sabiedrība “Jūrnieku forums”.
– Vai šis kooperācijas veids ir populārs Eiropā un pasaulē?
Tas ir ļoti attīstīts un populārs. Krājaizdevu sabiedrības ir dibinātas visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Patlaban pasaulē vairāk nekā 200 miljoni cilvēku ir krājaizdevu sabiedrību dalībnieki, un krājaizdevu sabiedrību kustība apvieno 55 tūkstošus sabiedrību no dažādām valstīm. Krājaizdevu sabiedrības ir Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas Fonda darbiniekiem, ASV Centrālā izlūkošanas dienestam (CIP) un pat Baltajam Namam. Pasaulē lielākā krājaizdevu sabiedrība, saskaņā ar LinkedIn datiem, ir ASV Kara flotes krājaizdevu sabiedrība ar 5 miljoniem dalībnieku un vairāk nekā 55 miljardiem ASV dolāru aktīvos.
Kā redzam, pat pasaules “lielie un varenie” labprāt izmanto iespēju, ko sniedz finanšu kooperatīvi – savu naudu apgrozīt starp “savējiem”. Jo tas ir drošāk, un ikviens kooperatīva biedrs var pats piedalīties lēmumu pieņemšanā.
– Kāda ir krājaizdevu sabiedrību veidošanās vēsture?
Kredītkooperācija Latvijā balstās uz 1850. gadā izveidotā Šulces-Dēliča krājaizdevu sabiedrības modeļa, kura aizsākumi meklējami Vācijā. Savukārt Latvijas krājaizdevu sabiedrību pirmsākumi meklējami Akmeņulejas mācītāja Oberlīna draudzē Kurzemē. 1871. gadā tika publicēti kredīta kooperatīvu parauga statūti “Likumi par aizdošanas un krāšanas lādēm Kurzemes pagastos”, kas kalpoja par likumisko pamatu turpmākai krājaizdevu sabiedrību dibināšanai un darbībai. Un jau 20. gadsimta 30. gados tika piedzīvots krājaizdevu sabiedrību bums – Latvijā darbojās 634 kooperatīvi, kuri apvienoja 208 tūkstošus cilvēku. 1940. gadā, mainoties varai valstī, Latvijas krājaizdevu sabiedrības bija spiestas pārtraukt savu darbību.
Tās atdzima 1995.gadā, kad licenci saņēma Latvijas Dzelzceļnieku arodbiedrības krājaizdevu sabiedrība “Dzelzceļnieks KS”.