Šodien Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam un finanšu ministram Jānim Reiram par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas instrumenta izveidi pagaidu atbalstam, lai ārkārtas situācijā mazinātu bezdarba riskus (SURE).
Vēstulē teikts, ka š.g. 2.aprīlī Eiropas Komisija apstiprināja “Priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas pagaidu atbalsta instrumenta izveidi, lai ārkārtas gadījumā mazinātu bezdarba riskus (SURE) pēc COVID-19 uzliesmojuma”.
Šis instruments ir paredzēts, lai atbalstītu nepilna/saīsināta darba laika formas un līdzīgus pielāgošanas pasākumus (turpmāk – shēmas) valsts līmenī, lai mazinātu COVID-19 krīzes izraisīto bezdarbu. Instrumentam būtu jāattiecas uz visām valstīm un visiem darba ņēmējiem, tostarp arī pašnodarbinātajiem.
Instrumentu tieši finansēs Eiropas Komisija, emitējot ES AAA reitinga obligācijas līdz pat 100 miljardiem eiro, ar 25 miljardu eiro lielu ES dalībvalstu garantiju, ievērojot proporcionalitātes principu (tās ir formālas garantijas, faktiski iemaksas nav jāveic). Instrumenta 100 miljardi eiro tiks izmantoti, lai sniegtu papildu finansiālu palīdzību tām dalībvalstīm, kuras ir ieviesušas nepilna/saīsināta darba laika formas vai citus ienākumu zaudēšanas kompensēšanas pasākumus vai arī plāno tos ieviest.
Šīs iniciatīvas mērķis ir pēc iespējas vairāk samazināt strukturālo bezdarbu, nodrošinot, ka darba ņēmēji var saglabāt savas darba vietas un uzņēmumi var izdzīvot COVID-19 krīzes laikā. Iniciatīva ir nonākusi Eiropas Komisijas dienas kārtībā, pateicoties lielajam spiedienam no Eiropas arodbiedrību konfederācijas (turpmāk – ETUC) puses, ņemot vērā satraucošo informāciju, ko ETUC saņēma no daudzām tās dalīborganizācijām par bezdarba pieaugumu un ienākumu zaudēšanu daudziem darba ņēmējiem visā Eiropā.
Pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – Līgums) 122. pantu, līdz ar iniciatīvu tiek ieviests pagaidu parāda instruments, kas ir balstīts uz metodi, ko izmantoja Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānismam (EFSM) iepriekšējās finanšu krīzes laikā. Šāds instruments jau tika izveidots 2010. gadā, lai nodrošinātu visas eiro zonas stabilitāti. Eiropas Stabilitātes mehānisma (turpmāk – ESM) tiesiskais pamats izriet no Līguma par Eiropas stabilitātes mehānisma dibināšanu. Atšķirībā no ESM, SURE instruments būtu piemērojams visām dalībvalstīm bez makroekonomikas nosacījumiem.
Ja Padome apstiprinās jauno instrumentu, Eiropas Savienības (turpmāk – ES) iestādes ES līmenī emitēs obligācijas, un tas var būt pirmais solis ceļā uz plašāku un strukturālāku kopējo parāda instrumentu.
Pēc Regulas par Eiropas instrumenta izveidi pagaidu atbalstam, lai ārkārtas situācijā mazinātu bezdarba riskus (turpmāk – Regula)apstiprināšanas Eiropas Komisija izstrādās un sniegs visām dalībvalstīm vadlīnijas par Regulas piemērošanu. ETUC ir lūdzis Eiropas Komisiju nodrošināt, ka:
- visas dalībvalstis ir ieviesušas nepilna/saīsināta darba laika formas vai līdzīgus pasākumus ienākumu zaudēšanas kompensēšanai (shēmas);
- šādi pasākumi attiecas uz visiem darba ņēmējiem, nozarēm un uzņēmumiem;
- maksājumi tiek veikti uzņēmumiem, kuri cenšas nepieļaut darbinieku atbrīvošanu;
- sociālie partneri (t.sk. Latvijā) ir pilnībā iesaistīti shēmu izstrādē un īstenošanā valsts, nozaru un uzņēmumu līmenī.
ETUC ir skaidri paudis Eiropas Komisijai, ka iedarbinot SURE, tas nenozīmē, ka Eiropas bezdarba pārapdrošināšanas sistēmas plāni tiek atcelti. Joprojām ir nepieciešama pastāvīga sistēma, lai pasargātu Eiropu no turpmākām krīzēm.
LBAS vēlas vērst uzmanību, ka finanšu ministriem tiks lūgts apstiprināt Regulu otrdien, 2020.gada 7. aprīlī, un Eiropadomes sanāksmei ceturtdien, 9. aprīlī. Ja Regulu apstiprina, Eiropas Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai to īstenot pāris nedēļu laikā.
Līguma 122. pants prasa kvalificētu balsu vairākumu nevis vienprātību, un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena ir panākusi lielu vienprātību šajā jautājumā. Tomēr visām dalībvalstīm ir jādod ieguldījums SURE instrumentā, tāpēc aicinām atbalstīt Regulu un instrumenta SURE īstenošanu, lai mazinātu COVID-19 izraisīto bezdarbu un iespējamās ekonomiskās un sociālās sekas. SURE var būt ļoti svarīgs instruments darba ņēmējiem Eiropā, ja tas ātri darbojas un sasniedz visus darba ņēmējus visās dalībvalstīs.
Informācija par SURE instrumentu
Darbības joma
- ES fonds, lai atbalstītu valstu nepilna/saīsināta darba laika formas (shēmas) un līdzīgus pasākumus (ienākumu kompensācijas) bezdarba novēršanai.
- Aptver visus darba ņēmējus, tostarp pašnodarbinātos.
Finansējums un institucionālais process
- Tiesiskais pamats – Līguma par Eiropas Savienības darbību 122. pants, nepieciešams Padomes kvalificēts balsu vairākums;
- Eiropas Komisija piesaistīs līdzekļus kapitāla tirgos līdz pat 100 miljardiem euro, izmantojot Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānismam līdzīgu instrumentu (2010. gads) — Kopienas instrumentu, kas aptver visas dalībvalstis, bez makroekonomikas nosacījumiem, lai emitētu AAA reitinga obligācijas.
- Dalībvalstīm būs jānodrošina līdz 25 miljardiem eiro garantijas proporcionāli katrai valstij (nav obligāti piemērojams).
- Fonds sniegs finansiālu palīdzību valsts nepilna/saīsināta darba laika (un līdzīgām) shēmām papildus to finansiālajām spējām, neiejaucoties to darbībā.
- Šādu finansiālu palīdzību sniegs aizdevumu veidā ar ilgtermiņa atmaksas periodu un nulles/gandrīz nulles procentu likmēm.
- Stabilitātes un izaugsmes pakta deficīta/parāda mērķiem dalībvalstu sniegtās garantijas netiks ņemtas vērā.
- Ja Padome apstiprinās Regulu šajā nedēļā, fonds darbosies līdz aprīļa beigām.
- SURE izveidošana pagaidu ārkārtas situācijai nekavēs strukturālākas Eiropas bezdarba pārapdrošināšanas sistēmas izveidi nākotnē.
Darbības aspekti
- Finansējums no SURE būs jāpieprasa dalībvalstīm, kurām ir ieviestas nepilna/saīsināta darba laika (un līdzīgas) shēmas.
- Izpildes vienošanās tiks slēgtas starp Eiropas Komisiju un ieinteresētajām dalībvalstīm (par finanšu aspektiem).
- Eiropas Komisija (Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāts) izveidos tehniskās palīdzības darba grupu un izdos vairākas vadlīnijas.
- Vadlīnijās būtu jāiekļauj (arodbiedrību prasības):
- ieteikums visām dalībvalstīm izveidot nepilna/saīsināta darba laika shēmas vai līdzīgus pasākumus bezdarba novēršanai;
- skaidrība un izpratne par to, kādi līdzīga veida pasākumi varētu tiks apsvērti finansēšanai;
- ieteikums dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka spēkā esošās shēmas aptver visus darba ņēmējus (darbiniekus, nestandarta darba ņēmējus, pašnodarbinātos), visas nozares un visus dažāda lieluma uzņēmumus;
- ieteikums dalībvalstīm, ka maksājumi tiek veikti uzņēmumiem, kuri cenšas nepieļaut darbinieku atbrīvošanu;
- ieteikums dalībvalstīm iesaistīt sociālos partnerus (t.sk. Latvijā) shēmu izstrādē un īstenošanā valsts, nozaru un uzņēmumu līmenī.