lbas@lbas.lv +371 67035960
LBAS logo

» Jaunumi » Arodbiedrību tiesības un to īstenošana ārkārtējās situācijas laikā

Arodbiedrību tiesības un to īstenošana ārkārtējās situācijas laikā

Publicēts

Kaspars Rācenājs, LBAS jurists, darba tiesību konsultants
Nataļja Preisa, LBAS Eiropas tiesību aktu un politikas dokumentu eksperte

“Darba ņēmēju un darba devēju organizācijām piešķirtās tiesības” “balstās uz (…) pilsonisko brīvību ievērošanu (…) un  šo pilsonisko brīvību neesamība laupa jēgu arodbiedrību tiesību jēdzienam.”[1]

Ar Ministru kabineta 12.03.2020 Rīkojumu Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”[2] (Rīkojums “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”) visā valsts teritorijā ir izsludināta ārkārtējā situācija[3] ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību.

Covid-19 krīze ir nesusi virkni izmaiņu īpaši darbinieku un darba devēju attiecībās. Daudzi darbinieki ir zaudējuši darbu, citi strādā attālināti. Tomēr ir arī tādi, kuru darba apjoms ir ievērojami pieaudzis.

Covid-19 ierobežošanai valdība un Saeima ir pieņēmusi virkni tiesību aktu, kas daudzu ikdienu ir būtiski mainījusi, t.sk., arī ierobežojusi. Arī Tiesībsargs ir izteicis bažas, ka “neskatoties uz salīdzinošajiem panākumiem cīņā ar pašu slimību, pandēmijas ierobežošanas piesegā ir centieni ierobežot arī līdz šim baudītas tiesības. Un par to nevajadzētu zaudēt modrību.”[4]

Šobrīd valsts ir aizliegusi sapulces, gājienus un piketus (saskaņā ar likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” noteiktajām definīcijām), aizliegusi jebkādus publiskus un privātus pasākumus.[5]  Tāpat personām ir jāievēro savstarpēja divu metru distance (attiecas gan uz publiskām iekštelpām, gan publiskām ārtelpām) un jāievēro citi noteiktie sociālās (fiziskās) distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumi (attiecas uz publiskām iekštelpām, publiskām ārtelpām un koplietošanas telpām).[6]

No vienas puses, neievērojot divu metru distanci, vienlaicīgi pulcēties publiskās iekštelpās un publiskās ārtelpās var personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus,[7] un valsts nav paredzējusi aizliegumu organizēt sapulces darba attiecību ietvaros un arodbiedrību funkciju pildīšanai. Vienlaikus darbinieki – arodbiedrības biedri, jo īpaši tie, kuri strādā attālināti, ar piesardzību uztver nepieciešamību doties uz sapulcēm un seko Valdības aicinājumam pēc iespējas sociāli distancēties un minimizēt komunikāciju klātienē. Līdz ar to šobrīd  pēc būtības ir ierobežota arodbiedrību tikšanās un lēmumu pieņemšana “fiziskā klātienē” un tas ietekmē arodbiedrības biedru sapulces, padomes un valdes sēžu norises kārtību. 

Attiecīgi rodas jautājums: “Vai cīņa ar Covid-19 ir ierobežojusi arī arodbiedrību tiesības?”[8]

Šajā rakstā apskatīsim valsts tiesības ierobežot arodbiedrību tiesības ārkārtas situācijas laikā no Latvijas un starptautisko tiesību perspektīvas, kā arī sniegsim ieskatu iespējamos risinājumos.

Arodbiedrību tiesības

Latvijas Republikas Satversmes 102. un 108.pantā ir ietverti šādi kodolīgi un spēcīgi vārdi: “Ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās. Strādājošajiem ir tiesības uz koplīgumu, kā arī tiesības streikot. Valsts aizsargā arodbiedrību brīvību.”

Arodbiedrību brīvība ir viena no apvienošanās brīvības formām.Apvienošanās brīvība ietver sevī tiesības veidot [arod]biedrības un tiesības iestāties jau izveidotās [arod]biedrībās.[9] 

Satversmes tiesa ir norādījusi, ka galvenie arodbiedrību uzdevumi ir veicināt un uzraudzīt darba tiesību ievērošanu, organizēt kolektīvās pārrunas ar darba devēju un aizsargāt savu biedru tiesības un likumīgās intereses.[10]  Līdz ar to arodbiedrību brīvība un tiesības uz koplīgumu ir aplūkojamas kopā.[11]

Kaut arī arodbiedrību brīvība un tiesības uz koplīgumu ir Satversmē nostiprinātas pamatattiesības, tās nav absolūtas. Satversmes 116.pantā ir noteikts, ka Satversmes 102. un 108.pantā noteiktās pamattiesības var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.

Šeit gan būtiski norādīt, ka valsts rīcības brīvība noteikt ierobežojumus apvienošanās brīvībai ir interpretējama pēc iespējas šauri un valsts nedrīkst patvaļīgi paplašināt pieļaujamo ierobežojuma apjomu. Apvienošanās  brīvības ierobežojumiem jābūt precīzi noteiktiem, un tie nedrīkst aizskart pašu šīs brīvības būtību.[12]

Starptautiskā darba organizācija (SDO) ir atzinusi, ka SDO konvencijās, kas regulē apvienošanās brīvību, nav noteikumu, kas atļauj valstīm atkāpties no konvencijās paredzētajiem pienākumiem, vai jebkādā veidā apturēt to piemērošanu, pamatojoties uz apgalvojumu, ka valstī pastāv ārkārtas situācija.[13]

SDO ir norādījusi, ka ārkārtas situācijā, kad ilgstošu periodu tiek ierobežotas arodbiedrību tiesības, kas ir būtiskas arodbiedrību brīvības īstenošanai, ir īpaši jāaizsargā tādas tiesības, kā piemēram, tiesības dibināt arodbiedrību, tiesības rīkot arodbiedrību sanāksmes un tiesības streikot uzņēmumos, kas nav sabiedrībai nepieciešamie dienesti.

Vienlaikus SDO atzina, ja ārkārtas situācijas tiesiskais regulējums, kas valdībai piešķir tiesības noteikt ierobežojumus publisku sapulču organizēšanai un kuri ir piemērojami ne tikai attiecībā uz arodbiedrību sanāksmēm, bet arī visa veida publiskām sanāksmēm, un ja ierobežojumus izraisa tādi notikumi, kurus valdība uzskatīja par pietiekami nopietniem, lai izsludinātu ārkārtas stāvokli, tas pats par sevi nav arodbiedrību tiesību pārkāpums. Tāpat arī streiku tiesību un vārda brīvības ierobežojumi, kas noteikti saistībā ar valdības apvērsuma mēģinājumu un rezultātā izsludināto ārkārtas stāvokli, nepārkāpj apvienošanās brīvību, ja šādi ierobežojumi ir pamatoti ar valsts ārkārtas situāciju.[14] Kopumā vispārīgu streiku aizliegumu var attaisnot tikai akūtas ārkārtas situācijas gadījumā valstī un ierobežotu laika posmu.[15]

Attiecīgi SDO uzsver, ka arodbiedrību tiesības ir būtiskas, izriet no cilvēktiesībām un nevar būt patvaļīgi ierobežotas arī ārkārtas stāvokļa laikā. Vienlaikus atsevišķi ierobežojumi var notikt, taču ja tie ir piemērojami visām sabiedrības grupām un tie ir paredzēti mērķim novērst notikumus, kuru dēļ ir izsludināts ārkārtas stāvoklis.

Līdzīgs priekšnoteikums ir paredzēts arī Eiropas Sociālajā hartā[16] (Harta). Saskaņā ar Hartas 30.panta pirmo daļu Hartā paredzētas tiesības (to starpā tiesības apvienoties un tiesības uz kolektīvu rīcību interešu konfliktu gadījumos) var ierobežot karastāvokļa vai cita ārkārtas stāvokļa laikā, kad ir apdraudēta nācijas dzīve, tādā apmērā, ko strikti nosaka situācijas ārkārtas raksturs, ar nosacījumu, ka šie pasākumi nav pretrunā ar citām tās starptautiskajām saistībām. Hartas 31.panta pirmā daļa pieļauj tiesību ierobežojumus tikai gadījumos, kad ierobežojumus nosaka likums un kad demokrātiskā sabiedrībā tie ir nepieciešami līdzpilsoņu tiesību un brīvību aizsardzībai vai sabiedrības interešu, nacionālās drošības, sabiedrības veselības vai morāles aizsardzībai.[17]

Vērtējot Rīkojumā “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” noteiktos ierobežojumus, jāsecina, ka tie ir paredzēti visiem sabiedrības locekļiem. Ierobežojumi ir pieņemti ar mērķi novērst veselībai un dzīvībai bīstamas slimības izplatīšanos un aizsargāt sabiedrības veselību un drošību. Līdz ar to Rīkojumā “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” ietvertie ierobežojumi pēc būtības atbilst SDO vadlīnijām, kā arī Satversmes 116.pantā noteiktajam mērķim.

Vienlaikus jāuzsver, ka distancēšanās pasākumi attiecas tikai uz sanāksmēm klātienē un Rīkojums “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” neparedz aizliegumu dibināt, reģistrēt arodbiedrību, regulēt savu darbību, ievēlēt pārstāvjus, uzņemt jaunus biedrus, paust arodbiedrību  viedokli un pieteikt streiku. Savukārt, vai lēmumu pieņemšana, lai īstenotu šis minētas tiesības, ir patiesi ierobežota Rīkojuma “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”  darbības laikā, tiks aprakstīts turpmāk.

Kā arodbiedrībām pieņemt lēmumus attālināti?

Arodbiedrību likuma[18] 2.pantā ir noteikts, ka arodbiedrību darbību regulē šis likums, Biedrību un nodibinājumu likuma[19] (BNL) noteikumi par biedrībām, ciktāl šis likums nenosaka citādi, kā arī arodbiedrību statūti. Arodbiedrībām ir tiesības savos statūtos noteikt BNL atšķirīgu regulējumu jautājumos, kas skar biedru iestāšanās, izstāšanās un izslēgšanas procesuālo kārtību, biedru sapulces un pārstāvju sapulces kompetenci, sasaukšanas, norises un lēmumu pieņemšanas kārtību, izpildinstitūciju ievēlēšanas, lēmumu pieņemšanas kārtību, tiesības un pienākumus, kā arī statūtu grozīšanas kārtību.

Tas nozīmē, ka arodbiedrībām jau pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas bija tiesības statūtos paredzēt no likuma atšķirīgu lēmumu pieņemšanas kārtību, piemēram, ka valdes un padomes sēdes vai biedru kopsapulces tiek organizētas attālināti vai aptaujas kārtībā, izmantojot videokonferences, konferences zvanu, kā arī izmantojot citus informācijas tehnoloģijas rīkus.

Ja arodbiedrības statūtos nav  paredzēts atšķirīgs regulējums šiem jautājumiem, tad ir jāpiemēro BNL noteiktā kārtība.

Biedru kopsapulces organizēšana attālināti

Šobrīd likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar Covid–19 izplatību”[20] (Covid-19 likums)  32. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka līdz 2020. gada 1. septembrim biedrības biedram ir tiesības piedalīties un balsot biedru kopsapulcē attālināti, t.i., balsojot pirms sapulces vai klātienes sapulcei pieslēdzoties ar elektroniskās saziņas līdzekļiem.  Ņemot vērā, ka arodbiedrība ir viens no biedrību veidiem,[21] tad minētais likuma regulējums ir piemērojams arī arodbiedrībām.

Biedra tiesības piedalīties un balsot biedru kopsapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, nozīmē, ka biedru sapulce tiek organizēta klātienes formātā, taču biedram ir izvēles iespēja tai pieslēgties attālināti. Proti, ir noteikta biedru kopsapulces norises vieta, kur biedri var ierasties un īstenot visas biedru tiesības, kas saistītas ar biedru kopsapulci. Vienlaikus biedriem tiek nodrošināta iespēja pieslēgties biedru kopsapulcei attālināti jeb izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Attiecīgi šajā gadījumā daļa no biedriem kopsapulci var apmeklēt klātienē, bet daļa – attālināti, taču tā ir biedra brīva izvēle, kādā veidā – klātienē vai attālināti – biedrs piedalās un balso kopsapulcē.[22]

Biedru tiesības piedalīties un balsot elektroniski nedrīkst ierobežot citas biedra tiesības, kas saistītas ar biedru kopsapulcēm, piemēram, biedram ir tiesības izteikties, uzdot jautājumus un iesaistīties diskusijās. Ņemot vērā minēto, biedru attālināta dalība biedru kopsapulcē ir organizējama, nodrošinot visas biedru tiesības. [23]

Covid-19 likumā  ir noteiks, ka paziņojumā par biedru kopsapulces sasaukšanu norāda kārtību un termiņus, kādos biedri var izmantot tiesības balsot pirms biedru kopsapulces vai piedalīties un balsot biedru kopsapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Vienlaikus paziņojumā būtu ietverams aicinājums biedriem sapulcē neierasties klātienē, bet piedalīties attālināti – balsojumu nododot pirms sapulces vai sapulcei pieslēdzoties ar elektroniskās saziņas līdzekļiem.

Kā skaidro Tieslietu ministrija, dalībnieku (biedru) pienākums būtu maksimāli izmantot iespējas neapmeklēt biedru sapulci klātienē, bet piedalīties un balsot tajā attālināti. Taču, ja kāds no biedriem ierodas uz sapulci klātienē, viņam nevar tikt liegta ieeja sapulces norises vietā. Šajā gadījumā gan arodbiedrībai, gan pašam biedram ir pienākums ievērot visus noteiktos epidemioloģiskos ierobežojumus.

Vienlaikus Tieslietu ministrija uzsver, ka paziņojuma nosūtīšana par biedru sapulces sasaukšanu un sapulces norises vietas nodrošināšana, kā arī atsevišķu biedru piedalīšanās sapulcē klātienē nav uzskatāma par valstī noteikto pulcēšanās ierobežojumu pārkāpumu, jo minētās darbības ir pielīdzināmas darba pienākumu veikšanai. [24]

Biedram ir tiesības rakstveidā (tai skaitā izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus) balsot pirms biedru kopsapulces, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

  1. balsojums tiek nodots tādā veidā, kas ļauj biedru identificēt (balsojumu var parakstīt notariāli vai ar drošu elektronisko parakstu, izmantot dažādas elektroniskas platformas, kurās ir iestrādāta personas identificēšana un kurā var gan sarunāties, gan balsot, piemēram, Skype, Microsoft Teams, izmantot banku autentifikācijas rīkus. Savukārt, ja biedrībā ir noteikta vai praksē ieviesta cita kārtība, kā tā attālināti spēj identificēt savus biedrus, tad biedram būs jāievēro šī kārtība);[25]
  2. balsojums tiek nodots arodbiedrībai vismaz iepriekšējā dienā pirms biedru kopsapulces norises dienas.

Biedrs, kurš balsojis pirms biedru kopsapulces, var lūgt arodbiedrību apstiprināt balsojuma saņemšanu. Arodbiedrība pēc biedra balsojuma saņemšanas nekavējoties nosūta biedram apstiprinājumu, bet pēc balsošanas beigām publisko visu biedru balsojumus.

Valde pēc savas iniciatīvas vai pēc to biedru pieprasījuma, kuri kopā pārstāv vismaz 20 procentus no arodbiedrības biedru skaita, nodrošina biedram tiesības piedalīties un balsot biedru kopsapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Šādā gadījumā valde nosaka prasības attiecībā uz biedru identifikāciju un kārtību, kādā biedri var šīs tiesības izmantot.

Biedra tiesības piedalīties un balsot biedru kopsapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, neierobežo biedra tiesības piedalīties un balsot biedru kopsapulcē klātienē. Šajā gadījumā biedra iepriekš nodotais balsojums ir anulējams, un vērā ņemams kopsapulces laikā nodotais balsojums.[26] Sapulcēs klātienē ir aizliegts piedalīties personām, kurām atbilstoši Rīkojuma Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” noteikumiem ir jāatrodas pašizolācijā (mājas karantīnā) vai stingrā izolācijā.

Biedrs, kurš balso pirms biedru kopsapulces vai piedalās un balso biedru kopsapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, ir uzskatāms par klātesošo biedru kopsapulcē un ierakstāms klātesošo biedru sarakstā.

Ja biedrs piedalās un balso biedru kopsapulcē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, arodbiedrība nodrošina biedru kopsapulces gaitas ierakstīšanu un fiksēšanu datu nesējos un attiecīgo sapulces materiālu glabāšanu.

Tiesības iepazīties ar sapulces materiāliem ir biedriem, valdes un padomes locekļiem, revidentam un kompetentajām institūcijām.

Kas  notiek ar pārstāvju sēdēm?

BNL 41.pantā attiecībā uz pārstāvju sapulci ir noteikts, ka šā likuma noteikumi par biedru sapulci piemērojami attiecībā uz pārstāvju sapulci, ja likumā nav noteikts citādi.

Tas nozīmē, ka pārstāvju sapulces organizēšanai šobrīd līdz 2020. gada 1. septembrim piemērojami tie paši noteikumi, kas noteikti Covid-19 likuma 32. pantā attiecībā uz biedru kopsapulci.

BNL 38.pantā ir noteikts, ka biedru sapulces lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem biedriem, ja likumā vai statūtos nav noteikts lielāks balsu skaits.

Kas  notiek ar valdes sēdēm?

BNL 46.panta regulējums attiecībā uz valdes lēmumu pieņemšanu nosaka, ka valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no valdes locekļiem un ja statūtos nav noteikts lielāks kvorums. Ja valdē ir vairāki locekļi, lēmumu pieņem ar klātesošo valdes locekļu vienkāršu balsu vairākumu, ja statūtos nav noteikts lielāks balsu vairākums.

Tajā pat laikā BNL 46.panta trešajā daļā ir noteikts, ka neatkarīgi no šā panta pirmās un otrās daļas noteikumiem valde ir tiesīga pieņemt lēmumus bez sēdes sasaukšanas, ja visi valdes locekļi rakstveidā nobalso par lēmuma pieņemšanu un, ja statūtos nav noteikts citādi.

Atbilstoši panta ceturtajai daļai biedrības valdes sēdes tiek protokolētas. Protokolā obligāti ieraksta pieņemtos lēmumus, norādot katra valdes locekļa balsojumu “par” vai “pret” par katru lēmumu. Līdz ar to, svarīgi ir nodrošināt, lai būtu zināms, kā katrs valdes loceklis ir balsojis.

Ņemot vērā iepriekš minēto, pašreizējos apstākļos, tiesību normas būtu jātulko atbilstoši ārkārtējam stāvoklim valstī. Ja Ministru kabineta sēdēs, arodbiedrības biedru un pārstāvju sapulcēs lēmumus var pieņemt attālināti, tad šādām tiesībām ir jābūt arī arodbiedrības valdei.

Jebkurā gadījumā, ja tehniski nav iespējams lēmumus pieņemt attālināti vai aptaujas kārtībā, izmantojot videokonferences, konferences zvanu, kā arī izmantojot citus informācijas tehnoloģijas rīkus, tad atbilstoši BNL 46.panta 3.daļā noteiktajam ir jānodrošina, ka savu lēmumu par valdes sēdē iekļautajiem jautājumiem visi valdes locekļi informē rakstveidā.

Digitālie rīki lēmumu pieņemšanai attālināti

21.gadsimtā būtisks palīgs ātrā un vienkāršā saziņā ir informāciju tehnoloģijas, kas dod iespēju lēmumus pieņemt attālināti.

Tā piemēram, saistībā ar ārkārtējo situāciju valstī Ministru kabineta sēdes tiek organizētas attālināti vai aptaujas kārtībā, izmantojot videokonferences, konferences zvanu, kā arī izmantojot citus informācijas tehnoloģijas rīkus saskaņā ar Ministru prezidenta noteikto kārtību.[27]

Arī Saeima, lai nodrošinātu parlamenta darba nepārtrauktību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā un sniegtu iespēju Saeimas sēdes noturēt attālināti, deputātiem uzturoties ārpus parlamenta telpām, strādā pie Saeimas attālinātas sēdes norises nodrošināšanas risinājuma izstrādes.[28]

Tāpat Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izstrādājusi praktiskas vadlīnijas attālinātu sanāksmju un konferenču organizēšanai valsts un pašvaldību iestādes.[29] Sagatavotās vadlīnijas ietver praktiskus ieteikumus, kā izveidot virtuālas darba sanāksmes vienlaicīgi attālināti iesaistot vairākas personas tiešsaistes komunikācijā – gan sanāksmēm mazās grupās, gan videokonferencēm līdz 250 dalībniekiem, ieteicamās risinājumu platformas, kā arī nepieciešamo tehnisko nodrošinājumu.

Dažādi mūsdienu digitālie rīki, piemēram, Skype, Zoom, Webex, Microsoft teams un citi sniedz iespējas noturēt diskusijas par apspriežamo jautājumu. Izmantojot šo rīku iespējas arodbiedrības pārstāvji var noklausīties ziņotāja sniegto informāciju, uzdot jautājumu, apmainīties ar viedokļiem. Izmantojot šāda veida aplikācijas ziņotājs var rādīt prezentācijas, lai visi sapulces dalībnieki redzētu vienu un to pašu informāciju savos ekrānos. Tiešsaistē pārstāvji var arī balsot un pieņemt lēmumu. Būtiski, ka, piemēram Skype un Zoom, ļauj ierakstīt videokonferences zvanu. Tas ir būtiski, ja turpmāk sapulces dalībniekiem būs nepieciešams pierādīt, ka sapulce ir notikusi, dalībnieku piedalīšanas faktu un to balsojumu.

Līdz ar to var secināt, ka digitālie rīki ļauj nodrošināt visus sapulces klātienē elementus un pēc būtības ir pietiekami, lai sapulces un lēmumu pieņemšana ir tiesiska un pierādāma.

Kas notiek ar publiskām sapulcēm, piketiem, gājieniem un streikiem?

Ņemot vērā to, ka Covid-19 likums aizliedz publiskus pasākumus, tas, ko arodbiedrības tiešām nevar darīt, ir rīkot publiskas sapulces, piketus, gājienus. Kā tas tika apskatīts šī raksta otrajā daļā, šādu ierobežojumu var uzskatīt par atbilstošu Satversmei un  SDO atziņām.

Ņemot vērā, ka Covid-19 ierobežojumu dēļ arodbiedrības šobrīd nevar vest cilvēkus ielās, tām ir iespēja paust savu publisko viedokli rīkojot “elektroniskas demonstrācijas” masu medijos, lai pievērstu sabiedrības un valdības uzmanību noteiktam jautājumam un izdarītu publisku spiedienu.

Jāatceras, ka arodbiedrības tiesība paust savu viedokli ir viena no tās svarīgākajām tiesībām, bez kuras, kā to uzsver SDO, apvienošanās brīvība nav iedomājama.[30]

Streiks klasiskajā nozīmē parasti asociējas ar strādājošo pulcēšanos un protestu. Vienlaikus streiks, atbilstoši Streiku likuma[31] 1.pantam, ir kolektīvā interešu strīda risināšanas veids, kas izpaužas tādējādi, ka uzņēmuma, nozares darbinieki vai darbinieku grupa brīvprātīgi pilnībā vai daļēji pārtrauc darbu nolūkā panākt prasību izpildi. Streiks līdz ar to pēc savas būtības ir darba pārtraukšana, un publiski piketi vai gājieni nav obligāti.

Jāatzīmē, ka Covid-19 likums neaizliedz streiku rīkošanu un neierobežo Streiku likuma darbību. Tas nozīmē, ka darbinieki joprojām nepieciešamības gadījumā var rīkot streiku, ievērojot jau šobrīd pastāvošus Streiku likuma ierobežojumus, piemēram, 16.pantā paredzētu aizliegumu streikot noteiktajām profesiju kategorijām, un 17.pantā paredzētu prasību nodrošināt minimālu pakalpojumu sniegšanu nepieciešamajos dienestos un uzņēmumos, kura pārtraukšana radītu draudus valsts drošībai, visas sabiedrības, kādas iedzīvotāju grupas vai atsevišķu indivīdu drošībai, veselībai vai dzīvībai.

Jāatgādina, ka papildus klasiskajām streikam pastāv arī citi, radoši un pietiekami efektīvi veidi, kā ietekmēt darba devēju – atteikšanās strādāt virsstundas, atteikšanās pamest darba vietu līdz tiks panākta vienošanās ar darba devēju, darbs palēninātā tempā (work-to-rule strike), kura ietvaros darbinieki pedantiski izpilda visus darba uzdevumus un noteikumus, bet nedara neko vairāk.[32]

Secinājumi:

  • Arodbiedrībām nav liegtas tiesības veidot jaunas struktūrvienības un patstāvīgās vienības, paust savu viedokli masu medijos, tikt konsultētām un informētām, vest koplīgumu pārrunas, kā arī rīkot streikus.
  • Arodbiedrības sapulces sasaukšana un biedru piedalīšanās sapulcēs klātienē nav uzskatāma par valstī noteikto pulcēšanās ierobežojumu pārkāpumu, jo minētās darbības ir pielīdzināmas darba pienākumu veikšanai.
  • Mūsdienu digitālie instrumenti ļauj arodbiedrībām organizēt sapulces, diskutēt un pieņemt lēmumus attālināti (piemēram, WhatsApp, Skype, Zoom, Webex, Microsoft teams un tml.).
  • Covid-19 likuma darbības laikā arodbiedrības nevar rīkot publiskas sapulces, piketus, gājienus, taču arodbiedrības drīkst streikot.
  • Papildus klasiskajam streikam pastāv arī citi, radoši un pietiekami efektīvi veidi, kā ietekmēt darba devēju.
  • Laikā, kad ir aizliegtas publiskas sapulces, piketi, gājieni, arodbiedrības var izdarīt publisku spiedienu caur masu medijiem, paužot protestu pret kādu darbību vai bezdarbību.
  1. Freedom of Association. International Labour Office Geneva. Compilation of decisions of the Committee on Freedom of Association Sixth edition (2018), [299].
  2. Ministru kabineta 12.03.2020 Rīkojums Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, Latvijas Vēstnesis, 51A, 12.03.2020.
  3. Raksta sagatavošanas brīdī ārkārtējā situācija ir izsludināta līdz 2020. gada 12. maijam.
  4. Skat.: http://www.tiesibsargs.lv/news/lv/tiktal-ciktal-jeb-vai-arkarteja-situacija-var-but-pamats-cilvektiesibu-ierobezosanai
  5. Rīkojums Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, 4.5.1., 4.5.2. un 4.5.5. apakšpunkts.
  6. Rīkojums Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, 4.5.2 1. un 4.5.2 2.apakšpunkts.
  7. Rīkojums Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, 4.5.2 4.4. apakšpunkts.
  8. Šajā rakstā netiks apskatītas arodbiedrību tiesības uz koplīgumu pārrunām. Par koplīgumu pārrunām skat. Ieteikumi arodbiedrībām koplīgumu pārrunām Covid-19 risku izplatīšanās laikā. LBAS, 04.02.2020, https://arodbiedribas.lv/news/ieteikumi-arodbiedribam-kopligumu-parrunam-covid19-risku-izplatisanas-laika/
  9. Liepiņa I., Preisa N., Rācenājs K., Arodbiedrību ekskluzīvās tiesības un koplīgumu pārrunu brīvība. Friedrich Ebert Stiftung/ Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, 2018, 71. lpp. Pieejams: https://www.arodbiedribas.lv.
  10. Satversmes tiesas 2014.gada 23.aprīļa spriedums lietā Nr.2013-15-01 [9].
  11. Plašāk skatīt Liepiņa I., Preisa N., Rācenājs K., Arodbiedrību ekskluzīvās tiesības un koplīgumu pārrunu brīvība. Friedrich Ebert Stiftung/ Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, 2018, 71.-72. lpp. Pieejams: https://www.arodbiedribas.lv.
  12. sk. ECT 2013. gada 11. februāra sprieduma lietā „Szima v. Hungary”, iesniegums Nr. 29723/11, 31. paragrāfu.
  13. Freedom of Association. International Labour Office Geneva. Compilation of decisions of the Committee on Freedom of Association Sixth edition (2018),  [298].
  14. Turpat, [300],[301].
  15. Turpat, [824].
  16. Eiropas Sociālā harta. Pieņemta 18.10.1961. Latvijā stājās spēkā 02.03.2002. Latvijas Vēstnesis, Nr.38 (2803).
  17. Pārskatītajā  Eiropas Sociālās hartā tie ir attiecīgi F un G panti. Likums “Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu”. Latvijas Vēstnesis, Nr. 40 (4846), 26.02.2013.
  18. Arodbiedrību likums. Latvijas Vēstnesis, Nr. 60 (5120), 25.03.2014.
  19. Biedrību un nodibinājumu likums. Latvijas Vēstnesis, 161, 14.11.2003.
  20. Likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar Covid–19 izplatību.” Latvijas Vēstnesis, 57B, 21.03.2020.
  21. Mickeviča N., Rācenājs K., Arodbiedrību likums ar komentāriem. Rīga, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, 2015, 25.lpp. http://at.gov.lv/files/uploads/files/7_Resursi/Rokasgramatas/Arodbiedribu%20likums%20ar%20komentariem%20_internetam.pdf.
  22. Likumprojekta “Grozījumi likumā „Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija): http://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/B51C401D492CCD1FC225853E00517E5E?OpenDocument#B.
  23. Turpat.
  24. Attālināta dalība sapulcēs un pulcēšanās ierobežojumi, 15.04.2020. Pieejams: https://tm.gov.lv/lv/cits/attalinata-daliba-sapulces-un-pulcesanas-ierobezojumi?fbclid=IwAR2uFUiYwYpIMI1lQGbkFMtuJ1pLxKCdOQLcSgBMxvvZEHs8DYQU_CD_S5U.
  25. Likumprojekta “Grozījumi likumā „Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija) http://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/B51C401D492CCD1FC225853E00517E5E?OpenDocument#B
  26. Turpat.
  27. Rīkojums Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, 4.2.5.punkts.
  28. “Izvēlēts tehnoloģiskā risinājuma izstrādātājs attālinātai parlamenta sēžu norises nodrošināšanai”. 21.04.2020. Pieejams: https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/28892-izvelets-tehnologiska-risinajuma-izstradatajs-attalinatai-parlamenta-sezu-norises-nodrosinasanai.
  29. Ieteikumi attālināta darba risinājumiem. VARAM. Pieejams: http://www.varam.gov.lv/in_site/tools/download.php?file=files/text/Publikacijas/metod/eparv//Rekomendacija_video_sanaksmju_nodrosinasanai_VARAM_18032020.pdf
  30. Freedom of Association. International Labour Office Geneva. Compilation of decisions of the Committee on Freedom of Association Sixth edition (2018), [76], [205], [233].
  31. Streiku likums. Latvijas Vēstnesis, 130/131, 12.05.1998.
  32. Kovacs E. The Right to Strike in the European Social Charter p.448. Vairāk skat. N.Mickeviča, Streiku regulējums Eiropas Savienības dalībvalstī, LBAS 2010. lpp.13.