Ņemot vērā demogrāfisko situāciju Latvijā un to, ka gados vecāku cilvēku radītā demogrāfiskā slodze ik gadu palielinās, arvien lielākam iedzīvotāju skaitam turpmāk vajadzēs strādāt līdz lielākam vecumam, lai apmierinātu pieprasījumu pēc darbaspēka un mazinātu spiedienu uz sociālā nodrošinājuma un pensiju sistēmām. Šādā situācijā palīgā gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem nāk vecuma pārvaldības politikas ieviešana gan valsts, gan uzņēmumu līmenī.
Vecuma pārvaldības politika vēl joprojām tiek ieviesta uzņēmumu līmenī salīdzinoši reti un tiek uztverta diezgan šauri – daudzi uzņēmēji domā, ka pietiek ar to, ka gados vecāki cilvēki tiek pieņemti darbā vai netiek atlaisti. Bet skatoties uz vecuma pārvaldības politiku plašāk, var iegūt savā rīcībā efektīvu personāla plānošanas un pārvaldības instrumentu, kurš iekļauj gan vispārējo apmācību un prasmju pilnveidošanu, gan informācijas sniegšanu un elastīgu darba laiku, gan darba pienākumu un darba apstākļu pielāgošanu, gan zināšanu nodošanu starp paaudzēm.
Darba grafika elastīgums iedrošina gados vecākus darba ņēmējus nepārtraukt darba attiecības un atvieglo pāreju uz pensionēšanos. Savukārt, zināšanu nodošana starp paaudzēm, kas var izpausties kā pēctecības plānošana un gados vecāku darba ņēmēju iesaistīšana uzņēmuma darbinieku apmācībā, ļauj nodrošināt nepārtrauktu darba procesu un veicina jau esošu zināšanu un pieredzes arī turpmāku izmantošanu uzņēmuma mērķu sasniegšanā. Gados vecākiem darba ņēmējiem ir ļoti svarīgi saglabāt profesionālo kvalifikāciju un nepārtraukti to pilnveidot un paplašināt, lai nodrošinātu, ka viņiem ir darbam atbilstošas prasmes. Darba devēju rūpes par darbinieku arodveselības jautājumiem un darba apstākļiem ļauj pielāgoties novecojošam darbaspēkam un turpināt darba attiecības ilgāk.
Lai atbalstītu vecuma pārvaldības politikas ieviešanu uzņēmumu līmenī, veicinātu darba ņēmēju ilgāku palikšanu darba tirgū un uzlabotu sabiedrības izpratni par gados vecākiem darbiniekiem, to vajadzībām un iespējām, Nodarbinātības valsts aģentūra sadarbībā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Darba devēju konfederāciju īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu 7.3.2.0/16/I/001 „Atbalsts ilgākam darba mūžam”.
Projekta mērķis ir veicināt gados vecāku nodarbināto personu darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību un tas tiks īstenots līdz pat 2022.gada 31.decembrim. Projekta ietvaros ir plānoti dažādi atbalsta pasākumi projekta mērķa grupām darba ņēmējiem vecumā no 50 gadiem un darba devējiem (komersantiem un valsts vai pašvaldības institūcijām):
- sabiedrības izpratnes veidošanas pasākumi ilgāka un labāka darba mūža veicināšanai;
- darba vides un cilvēkresursu potenciāla izvērtējums;
- atbalsta pasākumi mērķa grupai (atbilstoši darba vides un cilvēkresursu izvērtējumam) – karjeras konsultācijas, prasmju nodošanas pasākumi un mentorings (informālā izglītība), konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi, darba vietas pielāgošana, veselības uzlabošanas pasākumi;
- kolektīvo pārrunu veikšana par novecošanās pārvaldības jautājumiem, u.c.
Jāatzīmē, ka projekta ietvaros ir paredzēts finansiāls atbalsts darba devējiem darba vietu pielāgošanai un darba ņēmējiem veselības uzlabošanas pasākumiem atbilstoši darba vides un cilvēkresursu potenciāla izvērtējuma secinājumiem.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju projektā nodrošinās kolektīvo pārrunu veikšanu par novecošanās pārvaldības jautājumiem, kā arī novecošanās pārvaldības jautājumu iekļaušanu darba koplīgumos, darba līgumos vai citos darba devēju dokumentos, kas saistoši darba devējiem un darba ņēmējiem.
Pieteikt tikšanās par novecošanās pārvaldības jautājumiem vai saņemt papildu informāciju par projektu 7.3.2.0/16/I/001 „Atbalsts ilgākam darba mūžam” ir iespējams sazinoties ar LBAS projekta vadības eksperti Irinu Semjonovu pa e-pastu irina.semjonova@lbas.lv vai pa tālruni 29159642.