Šodien Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli LR Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, kurā aicina rīt, 19. jūnijā, Eiropadomē apstiprināt Eiropas Savienības atveseļošanas plānu. Šodien Eiropas Arodbiedrību konfederācija ETUC, kuras sastāvā ir arī LBAS, rīko kopīgu mobilitātes kampaņu, nosūtot vēstules visu Eiropas valstu vadītājiem. Arodbiedrības vēstulē aicina uzņemties atbildību, pārvarēt atšķirīgos viedokļus un ātri apstiprināt un īstenot Eiropas Savienības atveseļošanas stratēģiju.
Vēstulē teikts, ka Eiropas Savienība saskaras ar visdziļāko lejupslīdi tās vēsturē, un lēmums, ko Eiropas līderi pieņems attālinātajā Eiropadomes sanāksmē piektdien, radīs ļoti reālas sekas miljoniem cilvēku dzīvēs un Eiropas nākotnei, kas ir savstarpēji cieši saistītas.
Eiropas līderiem piektdien ir vēsturiska izvēle, kad viņi attālināti pievienosies sanāksmei, lai apspriestu, kā apturēt veselības krīzi, kas pārvēršas par ekonomisku un sociālu krīzi: vai viņi mācīsies no 2008. gadā gūtās pieredzes un izvēlēsies atveseļošanos, kuras pamatā ir solidaritāte un ilgtspēja, vai atkal izvēlēsies taupību un īstermiņa pašsaglabāšanos, kas riskē kļūt par ilgtermiņa valstu dalīšanos?
Pēc finanšu krīzes sabiedrības uzticība ES samazinājās visās dalībvalstīs, bet vissmagāk valstīs, kurās taupības režīms ietekmēja darbavietas, radīja algu samazinājumu, izkropļoja veselības aprūpi un publiskos pakalpojumus. Mēs joprojām neesam pilnībā atguvušies no minētās krīzes, kad jau sāk parādīties šī jaunā šoka ietekme.
Šā gada pirmajā ceturksnī ES IKP bija visstraujākais kritums 30 gadu laikā, lai gan darba ņēmēju skaits pirmo reizi kopš 2013. gada pieauga. Gandrīz 60 miljoni darba ņēmēju ir atbrīvoti vai nonākuši pagaidu bezdarbā, un miljoniem uzņēmumu, jo īpaši MVU, draud bankrots. Cik daudz no šīm darbavietām un uzņēmumiem ir pastāvīgi zaudēti, ir atkarīgs no politiskās reakcijas uz šo krīzi.
Tāpēc līderiem ir jāatbalsta Eiropas Komisijas priekšlikums par atveseļošanās finansējumu 750 miljardu EUR apmērā, no kuriem divas trešdaļas pamatoti būs dotācijas, nevis aizdevumi, lai neradītu papildu neilgtspējīgu valsts parādu, un pietiekami liels jaunais ES budžets, lai risinātu turpmākos izaicinājumus.
Ja viņi to darīs, un tam sekos gudra valsts rīcība, ko atbalsta šis ES finansējums, varētu saglabāt miljoniem darbavietu un radīt jaunas kvalitatīvas darbavietas, un publiskajām investīcijām būtu jāpalielinās par trešdaļu, kas ir nozīmīgs solis pareizajā virzienā. Tam būs jāiet kopsolī ar apjomīgu atbalstu iekšējam ekonomiskajam pieprasījumam un ražīgumam, ko var panākt tikai ar algu palielinājumu, vienojoties arodbiedrībām un darba devējiem sarunās par darba koplīgumu slēgšanu.
Tāpat kā 2008. gadā, arī šogad pie naudas piesaistīti nosacījumi. Taču šoreiz piedāvātos nosacījumus nevar saistīt ar fiskālo konsolidāciju, tiem ir jābūt ieguldījumiem pārejā uz zaļo un digitālo ekonomiku, nevis privatizāciju vai koplīgumu iznīcināšanu. Šie nosacījumi ir sākums, bet ir vajadzīgi arī ieguldījumi, lai risinātu jauniešu nodarbinātības problēmu un atbalstītu sabiedriskos pakalpojumus, veselības aprūpi, izglītību un apmācību.
ES nauda nedrīkst tikt piešķirta uzņēmumiem, kas atsakās vienoties par algām un darba apstākļiem ar arodbiedrībām vai, kas ierobežo un samazina sabiedriskos pakalpojumus no valsts finansējuma, izmantojot nodokļu apiešanu un nodokļu nemaksāšanu. Tāpat uzņēmumiem, kas saņem valsts līdzekļus, būtu jānodrošina pienācīgas darbavietas un jāstrādā sociāli taisnīgā veidā, lai sasniegtu klimata mērķus. Ņemot to vērā, darba devējiem un arodbiedrībām būtu jāiesaistās valsts ekonomikas atveseļošanas plānu izstrādē un īstenošanā.
Atveseļošanās plāns var beidzot atjaunot uzticību Eiropai, ko pilsoņi zaudēja pēdējās krīzes laikā, tādējādi radot reālas izmaiņas darba ņēmēju dzīvē, kad viņiem tā ir visvairāk nepieciešama. Bet ne tad, ja tas pastāv tikai uz papīra un nesasniedz darba ņēmējus un uzņēmumus savlaicīgi, lai panāktu pārmaiņas. Darba ņēmēji neizteiks pateicību saviem valstu vadītājiem par nebeidzamām diskusijām attiecībā uz plānu, kas varētu glābt viņu darbavietas.
Šo plānu atbalsta lielākā daļa dalībvalstu un tādi ietekmīgi līderi kā Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclere Angela Merkele.
Vēstulē Eiropas arodbiedrības aicina plāna oponentus uzņemties atbildību un necensties panākt bargus apstākļus, kas parādītu, ka valstis, kuras visvairāk ir ietekmējis koronavīruss, cieš no turpmākas taupības.
Neviena valsts nav izraisījusi šo pandēmiju, un nevienai valstij nav jāmaksā vienai pašai par tās sekām. Tāpat kā vīruss, arī recesija nav ievērojusi robežas. Eiropas vienotajā tirgū krīze vienā Eiropas daļā vājinās ekonomiku visā kontinentā.
Un nenovēršami vēl viena ieilgusi ekonomikas un sociālā krīze kļūs par politisku krīzi ES, apdraudot Eiropas kohēziju, demokrātiju un Eiropas projekta nākotni. Atveseļošanās plāns ir vienīgais veids, kā nodrošināt, lai Eiropa no šiem grūtajiem laikiem izkļūtu taisnīgāka, zaļāka un vienotāka.
Vadītājiem ir jārīkojas pareizi, lai izveidotu tādu Eiropas Savienību, kas aizsargā savus pilsoņus, darba ņēmējus un uzņēmumus.