LBAS

Ņemot vērā mūsdienu arvien pieaugošās tehnoloģiskās iespējas veikt darbu attālināti, kā arī saistībā ar COVID-19 izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā plaši īstenoto attālinātā darba praksi[1] gan valsts iestādēs, gan privātajā sektorā, aktualizējusies nepieciešamība ar attālināto darbu saistītos jautājumus reglamentēt arī normatīvajos aktos.

2021. gada 1.janvārī stājas spēkā grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“, kas papildina pārejas noteikumus ar 159., 160., 161. punktiem, kuri paredz iespēju atbrīvot no aplikšanas ar nodokli izdevumus, kas saistīti ar attālināto darbu.

Proti, no aplikšanas ar nodokli 2021. taksācijas gadā atbrīvo ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam[2] sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 euro piemēro (izņemot ilgstošas prombūtnes laikā, kas pārsniedz 30 dienas), ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1. vienošanās par attālināta darba veikšanu ir noteikta darba līgumā vai ar darba devēja rīkojumu un ir norādīts, kādus izdevumus darba devējs kompensē;
2. ar attālinātā darba veikšanu saistītos izdevumus sedz darba devējs, kuram ir iesniegta darbinieka algas nodokļa grāmatiņa;
3. ar attālinātā darba veikšanu saistīto izdevumu apmēri tiek noteikti proporcionāli slodzei un līgumā vai rīkojumā norādīto attālinātā darba dienu skaitam mēnesī, ja darbs tiek veikts gan attālināti, gan darba vietā.

Kā norādīts grozījumu anotācijā, “pašlaik likuma izpratnē IIN nav jāietur, ja:

1. darba devējs pats iegādājas krājumus vai pamatlīdzekļus (piemēram, dod lietot ārpus biroja telpām portatīvo datoru, biroja krēslu, mobilo telefonu) un darba pienākumu veikšanai tos nodod (uz laiku) darbiniekam, IIN saistības nerodas; 
2. darba ņēmējs, saskaņojot ar darba devēju, pats iegādājas preces (krājumus, mazvērtīgo inventāru – piemēram, iegādājas papīru, skavotāju u.tml.)), kuras izmanto darba veikšanas procesā, un šo preču iegādes dokumentus atspoguļo uzņēmuma grāmatvedībā, arī IIN saistības nerodas.  

Savukārt, ja darbiniekam kā kompensāciju vēlas maksāt noteiktas summas, bez ārējā attaisnojuma dokumenta, šādas kompensācijas naudā apliek ar IIN (algas nodokli), jo likums paredz, ka ar nodokli neapliek tikai kompensācijas, kas izmaksātas likumos un Ministru kabineta (MK) noteikumu noteikto normu ietvaros, savukārt likumi vai MK noteikumi pašlaik neparedz attālinātā darba izdevumu kompensācijas summas (limitus). 

Grozījumi paredz noteikt ar IIN (algas nodokli) neapliekamās kompensāciju normas 2021.taksācijas gadam, ja darba devējs kompensē darbiniekam ar attālināto darbu saistītos izdevumus. Darbiniekam nav jāiesniedz izdevumus apliecinoši čeki darba devējam, lai neradītu lieku administratīvo slogu (līdzīgs princips kā komandējuma izdevumiem). Kompensējamo izdevumu summa 2021.taksācijas gadā mēnesī nedrīkst pārsniegt 30 euro (pārsniegumu apliek ar IIN). 

Darba devējam nosakot kompensāciju ietvaru būtu jāņem vērā vairāki apsvērumi:

1. Piemēram, attiecībā uz darba vietas aprīkojuma nolietojuma noteikšanu, vērā var ņemt nosacītu aprīkojuma iegādes summu, kura pēc lineārā nolietojuma metodes sadalīta pa mēnešiem triju gadu periodā. Šajā gadījumā kompensācijas priekšnoteikums nav, ka darbinieks iegādājas, piemēram, jaunu datoru u.c., bet tiek kompensēts viņam jau piederošā datora nolietojums, kas rodas, izmantojot šo datoru darba vajadzībām. Nosakot abonēšanas maksas, varētu ņemt vērā, ka internetu un telefonu var lietot personīgajām vajadzībām, tādēļ varētu ņemt vērā darba laika proporciju. Darba devējs var kompensēt telefona sarunas arī atbilstoši faktiskajiem izdevumiem kā darba devēja izdevumus, taču tad jāiesniedz attaisnojuma dokumenti, piemēram, izdrukas, kas apliecina telefona sarunas utt.
2. Priekšnoteikums ar IIN neapliekamu kompensāciju saņemšanai – attālinātam darbam (Darba līguma izpratnē) jābūt atrunātam darba līgumā vai noteiktam ar darba devēja rīkojumu un tiek norādīts, kādus izdevumus darba devējs kompensē.
3. Kompensācijas piemēro pie darba devēja, pie kura algas nodokļa grāmatiņa.
4. Kompensāciju nosaka uz pilnu slodzi (8 stundām), ar attālinātā darba veikšanu saistīto izdevumu apmēri tiek noteikti  proporcionāli slodzei un līgumā vai rīkojumā norādīto attālinātā darba dienu skaitam mēnesī. Kompensācijas nepiemēro ilgstošas prombūtnes laikā, kas pārsniedz 30 dienas.
5. Darba devējs iesniedz paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajiem ienākumiem (šim mērķim tiek izveidots īpašs ar IIN neapliekamo ienākumu kods).”[3]

Kaspars Rācenājs,
LBAS jurists, darba tiesību konsultants

---

^1
2
3

1. Saskaņā ar MK Rīkojuma par ārkārtējās situācijas izsludināšanu 5.35. un 5.35.¹ punktu, darba devējam ir pienākums nodrošināt darbiniekiem attālinātā darba iespējas, ja darba specifika to pieļauj un organizēt darbu tā, lai klātienē darba pienākumus veiktu tikai tie darbinieki, kuri nodrošina darbu nepārtrauktību un nevar to veikt attālināti savā dzīvesvietā.
2. Šobrīd darba devēja pienākumu atlīdzināt ar attālināto darbu saistītos izdevumus nosaka Darba likuma 76.pants, proti, darba devējam ir pienākums atlīdzināt tos darbinieka izdevumus, kuri atbilstoši darba līguma noteikumiem nepieciešami darba veikšanai vai arī ir radušies ar darba devēja piekrišanu (t.sk. izdevumus, kas darbiniekam radušies sakarā ar viņam piederoša darba aprīkojuma (kas atbilstoši darba līgumam tiek izmantots darba vajadzībām) nolietošanos (amortizāciju)).
3. http://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/287D01D7A3D05FB6C2258600004E457B?OpenDocument