18. un 19. martā Hamburgā notika Baltijas jūras valstu arodbiedrību tikšanās sadarbības tīkla (BASTUN) kopīgā sanāksmē, – eksperti no vairāk nekā 20 organizācijām un 7 reģiona valstīm apsprieda problēmas darba tirgū. Sanāksmi atklāja DGB Nord prezidents Uwe Polkaehn un pašreizējā BASTUN prezidente, LBAS priekšsēdētāja vietniece Irēna Liepiņa.
Sanāksme pateicās I. Liepiņai un atzinīgi novērtēja LBAS darbu prezidentūras laikā.
Šajā tikšanās reizē īpaša uzmanība tika veltīta nozares koplīgumiem un Zviedrijas sociālajam modelim.
Zviedrijā 90 % strādājošo aptver koplīgumi (kopumā aptuveni 670 koplīgumi), un tieši kolektīvās pārrunas nozarēs veicina uzņēmumu konkurētspēju un strādājošo pārticību. Savukārt Norvēģija lepojas ar cieņpilno sadarbību arodbiedrību un darba devēju vidū jau kopš 1935. gada, kad tika panākts pamatnolīgums starp sociālajiem partneriem.
Arī Dānijā sociālajiem partneriem ir ekskluzīva loma regulēt darba samaksas noteikumus nozarēs. Dānijas Darba tirgus konstitūcija jeb sociālo partneru pamatvienošanās ir spēkā kopš 1899. gada, un, tieši pateicoties kolektīvajām pārrunām un koplīgumiem, kurus noslēdz sociālie partneri, vidējā alga Dānijā šobrīd ir 5600 eiro mēnesī. Eiropas Sociālo tiesību pīlāra 6. panta c) daļa paredz, ka visas algas nosaka pārredzamā un paredzamā veidā, saskaņā ar valsts praksi un ievērojot sociālo partneru autonomiju.
Sociālais dialogs un nozaru koplīgumi no Vācijas un Eiropas perspektīvas
ETUC konfederālā sekretāre Esther Lynch iepazīstināja sanāksmes dalībniekus ar pārskatu par situāciju attiecībā uz nozaru koplīgumiem Eiropā. Viņa atgādināja par ETUC Manifestu Eiropas Parlamenta vēlēšanām un jauno Eiropas sociālo līgumu.
Apspriežot nozaru koplīgumus, Esther Lynch izcēla kolektīvo sarunu un koplīgumu nozīmi kā instrumentu kvalitatīvu darba vietu un augstākas algas nodrošināšanai. Trešais konfederālās sekretāres izvirzītais jautājums fokusējās uz vienlīdzīgu atalgojumu, galvenokārt no paaudžu un reģionu viedokļa. Iztikas minimuma un vispārējo ienākumu (universal income) jēdzieni patlaban ir uzmanības centrā, un šķiet, ka īpaši jauniešu vidū valda uzskats, ka vispārējais ienākums ir instruments, ar kuru nodrošināt sava veida drošību un stabilitāti nākotnē. Tajā pašā laikā jautājums par austrumu-rietumu darba samaksas atšķirībām ES joprojām saglabājas aktuāls.
DGB Politiskās stratēģijas un plānošanas departamenta vadītājs Thomas Fischer iepazīstināja ar Vācijas koplīgumu sistēmu. Laikā no 1950. līdz 1990. gadam nozaru pārklājums bija 80-90%, bet tas ir pastāvīgi samazinājies kopš Berlīnes mūra krišanas līdz 55-60% šodien. Vācijas sistēma ir balstīta uz paralēlām nozaru koplīgumu sistēmām un uzņēmuma līmeņa koplīgumiem, kas nav savstarpēji izslēdzoši vai iekļaujoši. Ir uzņēmumi, uz kuriem koplīgumi neattiecas. Galvenokārt lieliem uzņēmumiem saistoši ir nozaru koplīgumi, bet mazāki uzņēmumi bieži vien izvēlas vienoties uzņēmuma līmeņa koplīgumos vai vispār nepiemērot kolektīvos līgumus saviem darbiniekiem. Tas pats par sevi ir izaicinājums no darbinieka viedokļa, jo Vācijas darba tirgus galvenokārt sastāv no maziem un vidējiem uzņēmumiem.
Joprojām ir nozares, kurās ir augsts koplīgumu pārklājums, bet dažās nozarēs, piemēram, transporta nozarē, kā arī sociālajā un veselības aprūpē, tas ir nepārprotami zemāks.
Nozaru koplīgumi Baltijas jūras reģionā
Irēna Liepiņa sniedza īsu ieskatu Latvijas situācijā attiecībā uz darba koplīgumu slēgšanu. Pašlaik tiek strādāts pie vispārējiem nozaru koplīgumiem piecās nozarēs: būvniecībā, sabiedriskajā transportā, mežsaimniecībā, komunikācijās un ķīmiskajā rūpniecībā. Mērķi ir godīga konkurence, nozaru pašregulācija, taisnīga atlīdzība. Interesi par nozaru koplīgumiem ir izrādījušas arī citas nozares, piemēram, apsardzes un drošības sektors. Patlaban uzmanība ir vērsta uz pašregulāciju, kolektīvo sarunu telpas paplašināšanu, organizatoriskās izaugsmes veicināšanu, valstu partneru iesaistīšanu un juridisko instrumentu un paraugprakses pieņemšanu. Ir sagaidāms, ka tiesību akti tiks atjaunināti, norādot, ka koplīgumi nav pretrunā ar citiem darba tiesību aktiem.
Johannes Nyberg, Unionen politikas veidotājs, klātesošos iepazīstināja ar Zviedrijas koplīgumu pārrunu sistēmu. Unionen pārklāj aptuveni 80 valsts mēroga koplīgumus dažādās nozarēs ar dažādām profesijām privātajā sektorā. Unionen pārstāv arī studentus un pašnodarbinātas personas. Zviedrijas modelis balstās uz sociālo partneru atbildību par algu veidošanu, sarunām un vienošanos bez valsts pārvaldes iejaukšanās. Tiesību akti nav obligāti, un sociālie partneri var no tiem atteikties. Zviedrijā ir aptuveni 60 arodbiedrības un 55 darba devēju organizācijas un aptuveni 670 koplīgumi ar vairāk nekā 90% darba devēju pārklājumu. Aptuveni 70% darbinieku ir arodbiedrību biedri. Zviedrijā ir trīs valsts līmeņa arodbiedrību organizācijas LO, TCO un Saco, Unionen ir TCO biedrs. Pārrunu process un tā grafiks tiek veidots, lai visas koplīgumu pārrunas norisinātos paralēli. Šis process ietver biedru aptaujas fāzi, darba devēju informēšanu par prasībām un pēc tam, pamatojoties uz to, tiek uzsāktas sarunas. Sarunas notiek valsts līmenī un tiek īstenotas vietējā līmenī. Ja sarunu rezultāts noteiktajos trīs mēnešos netiek sasniegts, tiks iesaistīts mediators. Ja arī tad netiek panākta vienošanās, tiek pieteiktas un uzsāktas industriālās darbības (streiks, u.c.).
Nacionālās pārrunas iekustina industriālās organizācijas tām panākot vienošanos par rūpniecības līgumu (sarunu līgums un sadarbības līgums). Rūpniecības līgums tika iedibināts 1997. gadā, lai risinātu nestabilo situāciju esošajās sarunās. Kad tiek panākta vienošanās, šis rūpniecības nolīgums nosaka standartu pārējām sarunām attiecībā uz algām un citiem galvenajiem jautājumiem. Ir dažas nozares, kas apšauba rūpniecības vadošo lomu sarunās, jo ir mainījies dažādu nozaru stāvoklis un lomas.
Dr. Peter Schlaffke iepazīstināja ar darba devēja viedokli par Vācijas pārrunu sistēmu. Vācijas sistēma ir brīvprātīga sistēma. Viss balstās uz tiesību aktiem. Pārstāvība elektroenerģijas un metālrūpniecības nozarēs no darba devēju puses ir tikai 14%, bet tajā pašā laikā pārklājuma līmenis ir vairāk nekā 50%, citiem vārdiem sakot, galvenokārt, darba devēju organizāciju biedri ir lielie uzņēmumi. Daudzu uzņēmumu darba devēji pirms 20-30 gadiem sāka izvēlēties neiesaistīties koplīgumu slēgšanas procesā, kā reakcija uz šādu darbību Vācijā tika izveidotas paralēlas organizācijas, kas neprasa darba devējiem uzņemties koplīgumu saistības, taču joprojām sniedz darba devēju asociācijas juridisko atbalstu.
Vācijas darba tirgū strādājošie darba devēji ir iedalāmi uzņēmumos, uz kuriem attiecas nozaru koplīgumi, un tiem, kuri piemēro iekšējos līgumus. Ir arī daļa, kuriem nav nekāda veida vienošanās. Kopumā senākos uzņēmumos piemēro nozaru koplīgumus, savukārt uzņēmumi, kuri uzskata, ka tiem ir vajadzīgi sīkāk pielāgoti risinājumi, slēdz iekšējos līgumus.
Dānijas prezidentūra 2019. gada jūnijs – 2020. gada jūlijs, prezidentūras programmas pieņemšana
FH starptautiskā sekretāre Heidi Rønne Dānijas kontekstā iepazīstināja ar Dānijas prezidentūras programmu un Dānijas arodbiedrību vidi. Pirmā Dānijas prezidentūras sanāksme notiks Kopenhāgenā 2019. gada 1. un 2. oktobrī un otrā – Krievijā 2020. gada martā.