Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem bezdarbs Latvijā strauji pieauga vasaras mēnešos, taču rudens sezonā bija novērojama bezdarba samazināšanās līdz pat novembrim, kad valdība izsludināja ārkārtas situāciju valstī. Tradicionāli iepriekšējos gados tieši vasaras mēnešos bezdarba līmenis ir bijis nedaudz mazāks nekā attiecīgā gada sākumā, kas saistīts ar vasaras darbiem. taču tas skaidrojams arī ar pakāpenisku bezdarba samazināšanos gadu no gada kopš 2008.-2010. gada krīzes.
* – LBAS aprēķins
Kopumā bezdarba rādītājiem raksturīga neliela nobīde, jo decembrī 58 darba devēji paziņoja par kolektīvo atbrīvošanu kopumā par 5 703 darbiniekiem, līdz ar to turpmāk sagaidāms straujāks bezdarba kāpums. Novembrī 57 darba devēji paziņoja par kolektīvo atbrīvošanu kopumā par 5 681 darbiniekiem, līdz ar to jau decembrī bija novērojams bezdarba kāpums salīdzinājumā ar novembri.
Kaut arī sieviešu bezdarba līmenis ir mazāks nekā vīriešu bezdarbs, COVID-19 pandēmijas ietekmē sieviešu bezdarbs 2020.gada novembrī ir bijis augstāks nekā 2020. gada sākumā, turpretī vīriešu bezdarbs vismaz 2020. gada oktobrī ir pietuvojies 2020. gada sākuma līmenim. Tas skaidrojams arī ar to, ka COVID-19 pandēmija visvairāk ir skārusi tās nozares, kurās ir izteiktāka sieviešu nodarbinātība.
Saskaņā ar Valsts Ieņēmuma dienesta informāciju par nostrādātajām stundām mēnesī, 2020.gada aprīlī nostrādāto stundu skaits Latvijā salīdzinājumā ar 2019.gada aprīli samazinājās par 13,5% (LBAS aprēķini), savukārt bezdarbnieku skaits 2020.gada aprīlī salīdzinājumā ar 2019.gada aprīli palielinājās par 23,9%. Tas nozīmē, ka dīkstāves pabalsti COVID-19 pandēmijas laikā tikai daļēji atrisināja nodarbinātības problēmas, iespējams, saīsinātā darba laika shēmas būtu devušas mazāku bezdarba pieaugumu. Turklāt visās ES dalībvalstīs, izņemot 4 valstis, t.sk. Latviju, pandēmijas laikā sociālās apdrošināšanas iemaksas tika veiktas no pilnas algas nevis dīkstāves pabalsta (Latvijā no Covid-19 krīzē piešķirtajiem pabalstiem netiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, šis periods neveido apdrošināšanas stāžu) un lielākoties izmaksas sedza valsts. Tādā veidā darbinieks nezaudēja sociālās iemaksas pret tādiem sociālās apdrošināšanas veidiem kā bezdarbs, pensija, darbspēju zudums u.c. Savukārt, lai izmantotu valsts atbalstu dīkstāves vai daļējas dīkstāves gadījumā, vairākās valstīs tika ieviesti nosacījumi par obligātu darbinieku dalību mācībās noteiktu dienu skaitu mēnesī.
COVID-19 pandēmijas laikā:
- Līdz 2021. gada 31. decembrim ir iespēja saglabāt bezdarbnieka statusu īslaicīgu darbu veikšanai uz laiku līdz 120 dienām (pirms COVID-19 pandēmijas tas bija līdz 60 dienām). Nezaudējot bezdarbnieka statusu, bezdarbnieki var iesaistīties īslaicīgos darbos līdz četriem mēnešiem.
- Līdz 2021. gada 30. jūnijam personai, kurai bezdarbnieka statuss piešķirts 2020. gada 12. martā vai vēlāk un kura par bezdarbnieku kļuvusi pēc darba vai dienesta attiecību izbeigšanas uz pašas uzteikuma pamata (šā likuma 13. panta pirmās daļas 2. punkts), bezdarbnieka pabalstu piešķir no dienas, kad tā iesniegusi iesniegumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu (iepriekš ne agrāk kā divus mēnešus pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas).
- Tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir bezdarbniekam, kurš ir nostrādājis vismaz vienu gadu un par viņu ir veiktas obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas ne mazāk kā 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. Informāciju par veiktajām sociālajām iemaksām var pārbaudīt valsts servisa portālā latvija.lv.
- Bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums ir 8 mēneši, tā apmērs ir atkarīgs no darba stāža, katrus 2 mēnešus bezdarbnieka pabalsta apmērs samazinās, līdz ar to optimālais laiks jauna darba atrašanai no ienākumu aizvietojamības viedokļa ir pirmie četri mēneši. Ar apdrošināšanas stāžu no viena līdz 9 gadiem, bezdarbnieks piektajā mēnesī saņems vien vienu ceturto daļu jeb 25% no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas jeb darba samaksas.
- Bezdarba gadījumā valsts veic sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai 20% apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta, līdz ar to bezdarbnieki ir aizsargāti no bezdarba perioda negatīvas ietekmes uz pensiju nākotnē, kāda tā būtu, ja iemaksas vispār netiktu veiktas (taču tas ir mazāk nekā nodarbinātības gadījumā).
- Ja COVID-19 pandēmijas laikā bezdarbnieka pabalsta izmaksas laiks ir beidzies un darbu nav izdevies, var saņemt bezdarbnieka palīdzības pabalstu 180 euro apmērā uz četriem mēnešiem(līdz 2021. gada 30. jūnijam), taču šajā laikā par bezdarbnieku netiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
N.B.! Pētījumi par COVID-19 ietekmi uz nodarbinātību liecina, ka augstāks ienākumu aizvietojamības koeficients ir uzņēmumos, kuros ir noslēgts darba koplīgums (piemēram, Vācijā)[1]. Līdz ar to sociālajam dialogam un darba koplīgumiem varbūt liela ietekme uz nodarbināto labklājību un darba apstākļiem.
N.B.! Saskaņā ar darba likuma 110.pantu Darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam — arodbiedrības biedram — bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas, ja darbinieks ir arodbiedrības biedrs vairāk nekā sešus mēnešus, izņemot atsevišķus gadījumus, kas saistīti ar darbinieka pārkāpumiem, darbinieka atjaunošanu darbā, kurš agrāk veica attiecīgo darbu, darbinieka pārbaudes laikā, kā arī darba devēja likvidācijas gadījumā.
Linda Romele,
LBAS Eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos
Šis materiāls ir veidots ar Norvēģijas Grantu 2014-2021 programmas “Sociālais dialogs – Cienīgs darbs” finansiālo atbalstu Projekta Nr. 2019/101870 ietvaros
Supported by Norway through the Norway Grants 2014-2021, in the frame of the Programme “Social Dialogue – Decent Work”.
