Vēlamies pievērst lasītāju uzmanību ETUC skaidrojumam un informācijai saistībā ar riskiem platformas darbiniekiem COVID-19 ierobežojumu laikā. Ikdienā mēs redzam pieaugošu skaitu velo piegādātāju mūsu ielās. Pieprasījums pēc piegādēm Latvijā aizvien pieaug, taču šo darbinieku sociālā un veselības aizsardzība ir atstāta šo darbinieku rokās. LBAS jau iepriekš aicināja platformu darbinieku nodarbinātības attiecības ar tiešsaistes platformām atzīt par DARBA ATTIECĪBĀM un platformas par DARBA DEVĒJIEM ar visām no tā izrietošām saistībām.
Globālā pandēmija liecina, ka nestandarta nodarbinātības formu (tiešsaistes platformu, “nulles stundu” darba, gadījuma darbs, portfolio darbs) darba ņēmējiem ir vajadzīga tāda pati tiesiskā aizsardzība kā darba ņēmējiem ar klasiskiem darba līgumiem. ES un dalībvalstīm tagad ir jānodrošina nestandarta nodarbinātības formu darba ņēmējiem profilaktiska piekļuve veselības un drošības, sociālajai aizsardzībai un visām pārējām darba tiesībām. Tomēr, ņemot vērā vīrusa izplatību, ir arī jāpārtrauc jebkādas piegādes darbības, kas netiek uzskatītas par būtiskām, un uz šiem darba ņēmējiem jāattiecina pagaidu bezdarba shēmas, kas ir līdzīgas standarta darba ņēmējiem. Dažu valstu veiktie pasākumi, lai ierobežotu vīrusa izplatību un nodrošinātu darba ņēmējiem zināmu drošību, neaizsargā visneaizsargātākos darba ņēmējus.
Platformu darbinieki strādā šīs krīzes laikā, piegādājot pārtiku un preces tiem, kas atrodas karantīnā vai ir inficēti ar šo vīrusu. Viņu nedrošie darba apstākļi dod viņiem iespēju turpināt darbu, pat ja viņiem ir simptomi, kas varētu nozīmēt, ka viņiem ir vīruss. Alternatīva būtu zaudēt visus savus ienākumus. Piegādātājiem draud briesmas sākot no auto buferiem līdz durvju rokturiem un atslēgām.
Globālā pandēmija un piegādes platformas
Platformu operatori gūst labumu no tirgus iespējām, ko rada veikalu un restorānu pagaidu slēgšana. To apstiprina pārvaldes struktūru juridiskās skaidrības trūkums. Lai gan lielākās ātrās ēdināšanas ķēdes aptur savus uzņēmumus visā kontinentā, piegādes uzņēmumi tiešsaistē to uzskata par savu zelta iespēju. Tomēr to piedāvājums ir ļoti ierobežots, lai gan tie ir ieviesuši vairākus pasākumus pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai un īpašas procedūras darba turpināšanai. UberEats piedāvā restorāniem iespēju nopelnīt katru dienu. Tiem uzņēmumiem, kas vēlas darboties platformā vienreizēji vai pastāvīgi, UberEats ir radījis grupu, kas ir īpaši izveidota reģistrācijas procesa paātrināšanai. Deliveroo paziņoja, ka Francijā tikai kopš marta sākuma dienestam ir pievienojušies jau 1400 jauni uzņēmumi. Deliveroo arī paātrina partnerattiecības ar pārtikas veikalu Franprix, kas tiem dotu lielāku tirgus daļu. Platforma Stjuarts apstiprina to, ka cilvēki, kas ir iestrēguši savās mājās, nelabprāt iepērkas tiešsaistē. Visbeidzot UberEats ir noslēgts jauns līgums ar Carrefour par piegādes organizēšanu 30 minūšu laikā, nodrošinot to nonākšanu masveida mazumtirdzniecībā. Tajā pašā laikā mazumtirdzniecības darbinieki ir saskārušies ar dažu klientu agresivitāti, darba devēju spiedienu, bailēm no vīrusa saķeršanas un ir saņēmuši ļoti maz uzmanības. Šodien, kad restorānu slēgšanas dēļ samazinās aktivitāte, kurjeri cenšas dabūt pietiekami daudz braucienu, lai kompensētu ienākumu zaudējumus. Pašreizējie tirgus apstākļi pastiprina šo tiešsaistes uzņēmumu klātbūtni, tomēr tas ir riska vairotājs, jo kurjeri diemžēl var būt veseli vīrusa nēsātāji.
Daži jaunākie konstatējumi
Papildus šim negodīgajam darbības veidam, tiešsaistes uzņēmumu nolīgtie platformas piegādes darbinieki ir pakļauti ļaunprātīgai izmantošanai no šo uzņēmumu puses saistībā ar sociālo aizsardzību, darba apstākļiem, darba drošību un veselības aizsardzību un pamattiesībām darbā. Daži no ETUC līdz šim konstatētajiem skandāliem ietver:
Amazon, Deliveroo un citas piegādes platformas ir izstrādājušas mārketinga stratēģiju ar zīmolu “nulles kontakts”, kuras mērķis ir izvairīties no klienta un piegādātāja personiskas saskarsmes, atstājot preces pie durvīm un attālināti samaksājot par iegādātajām precēm. Tomēr kurjeri ir skeptiski noskaņoti par to, ka šī procedūra spēj izskaust riskus, kā to sola uzņēmumi. Pietiek redzēt piegādes cilvēku pūļus pie preču saņemšanas punktiem, lai saprastu, ka kurjeriem sociālā distancēšanās ir ļoti sarežģīta. Nav tādas lietas kā “nulles kontakta piegāde”
Tirdzniecības stratēģija ietver arī ierobežotas aizsardzības darbības, lai vairotu personāla uzticību. Piemēram, Stjuart mobilajā aplikācijā piegādātāji ik stundu saņem ziņas ar veselības un higiēnas padomiem. Aplikācija arī deaktivizējusi klientu elektronisko parakstu, saņemot sūtījumus. Turklāt darba ņēmējiem netiek nodrošināti individuālie aizsardzības līdzekļi. Uzņēmums tomēr pēta iespēju piešķirt finanšu palīdzību kurjeriem, lai tie varētu iegādāties maskas, cimdus un dezinficējošus gēlus.
Deliveroo France ierosina segt izdevumus, kas saistīti ar medicīniskām tele-konsultācijām, un kompensēt 25 eiro par aizsarglīdzekļu iegādi saviem vadītājiem. Tā vietā, lai nodrošinātu darbiniekus ar atbilstošu aprīkojumu, uzņēmums nodod atbildību par šādu aizsarglīdzekļu iegādi darba ņēmējam, piedāvājot tikai smieklīgu maksu. Uzņēmums ir izveidojis arī kompensācijas shēmu darbiniekiem, kas saslimuši ar vīrusu. Tomēr ne visi slimie darba ņēmēji ir tiesīgi saņemt šādu kompensāciju: darba ņēmējiem pēdējo 4 nedēļu laikā būtu vajadzējis saņemt EUR 130/nedēļā, lai saņemtu šo kompensāciju. Kurjeram, kurš saņēma tikai 110 €/nedēļā, Deliveroo atteica kompensāciju. Gadījumā, kad viņi piekrita pievienoties shēmai (ja tas patiešām notiks, nav nekādu skaitļu), Deliveroo apsolīja maksāt vienreizēju maksājumu EUR 230 apmērā par 14 dienu ilgu slimības atvaļinājumu kurjeriem, kuri ir saslimuši ar Covid-19 (proti, dienas kompensāciju EUR 16,43 apmērā). Kurš gan Francijā var izdzīvot divas nedēļas par 230 €? Ar 14 dienām vien nepietiek, lai atveseļotos no vīrusa pēc saslimšanas. Mēs nevaram atbalstīt neadekvātu un zemu izmaksu sociālo aizsardzību.
Deliveroo France kurjeri, kuri uzsāka streiku, pieprasot veselības un drošības preventīvos pasākumus, tika atlaisti no darba. Šī sankcija tika īstenota pandēmijas vidū un skāra tos, kuri piedalījās streikos, pieprasot pārtraukt darbu šajā laika posmā, un pieprasot kompensāciju visiem kurjeriem, kurus ietekmēja Covid-19.
Amazon turpina pievērsties pārdošanai uz savu darbinieku veselības rēķina. Katru dienu noliktavās ir tūkstošiem kontaktu starp darbiniekiem, kas nesaskan ar valdības veiktajiem pasākumiem, lai noturētu darbiniekus mājās un novērstu Korona vīrusa izplatību. Turklāt franču arodbiedrības ir kritiski noskaņotas arī pret to, ka Amazon melo, pārliecinot, ka platforma izplata tikai “būtiskas preces”, lai reaģētu uz Korona vīrusa izraisīto krīzi. Francijā kompānija 18. martā paziņoja, ka koncentrēsies uz mājas, pārtikas, medicīnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Tomēr darba ņēmēji ziņo par uzņēmuma piedāvājumu, kas pārsniedz šīs būtiskās vajadzības, un ietver tādus priekšmetus kā krēsli un citi atpūtas priekšmeti. Amazon cenšas izvairīties no noteikumiem un izmantot krīzes priekšrocības. Lai gan veselības krīze pierāda sabiedrisko pakalpojumu nepieciešamību, tie tieši ir tehnoloģiju nozares giganti, kurus bieži vien apsūdz nodokļu krāpšanā un optimizācijā (tādējādi liedzot valstīm naudu, kas nepieciešama, lai finansētu to kolektīvos pakalpojumus) un kuri no tās izkļūst ietekmīgāki un bagātāki nekā jebkad agrāk. Kopš tirgus sabrukuma 2020. gada 12. martā Amazon akcijas trīs nedēļu laikā sasniegušas 220 eiro. Džefam Bezosam vien pieder 80 miljoni akciju.
Šī sliktā prakse neaprobežojas tikai ar Eiropu. ASV, neskatoties uz savu peļņu, Amazon ir izplatījusi aicinājumu par atsevišķiem ziedojumiem, lai papildinātu savu fondu, lai samaksātu par slimības atvaļinājumu inficētajiem darbiniekiem. Arī AmazonCare, kompānijas “Virtuālā medicīnas klīnika” Amazon darbiniekiem, risināja sarunas ar Sietlas amatpersonām, lai kopā ar Bila un Melindas Geitsa fondu nogādātu uz privātmājām Korona vīrusu testēšanas komplektus. Platformas darbinieki, kas veido lielu daļu no abu uzņēmumu kolektīva, un kas ir izslēgti no tādiem aizsardzības pasākumiem kā apmaksāts slimības atvaļinājums, veselības apdrošināšana un bezdarba apdrošināšana, ir nobažījušies, ka šādi centieni viņus pakļaus Korona vīrusa iedarbībai. Uz kādu sabiedrību mēs gatavojamies, ja testēšanas komplektus privatizē tie, kas tos var tāpat atļauties, bet piegādā tie, kuri ir vismazāk aizsargāti?
Piegādes platformas ir darba devēji
Krīze parāda, ka piegādes platformu bizness, kurš jau zināms kā tāds, kas neievēro darba tiesības, nenodrošina sociālo aizsardzību, neatbalsta koplīgumu pārrunas, tagad vēl vairāk kā jebkad agrāk nepieļauj adekvātu veselības un drošības aizsardzību, kas nepieciešama krīzes laikā. Laikā, kad valdības nolemj apturēt visas nebūtiskās aktivitātes, piegādes platformas joprojām turpina savu biznesu, ļaujot pasūtīt internetā vienu šokolādes tāfelīti un veicot tās piegādi. Vienīgais veids kā izvairīties no šādas prakses un pasargāt darbiniekus, viņu ģimenes un klientus, ir atzīt šo platformu pienākumus kā darba devēja saistības. Kopš 19.gadsimta mēs viņus saucam par darba devējiem.