LBAS logo

Covid-19: Komisija apstiprina Eiropas koordinētu reakciju, lai novērstu koronavīrusa ekonomisko ietekmi

Covid-19 ir nopietna sabiedrības veselības ārkārtas situācija ar inficēšanās gadījumiem visās dalībvalstīs, tā skar mūsu iedzīvotājus, sabiedrību un ekonomiku. Tas ir liels ekonomisks satricinājums visai Eiropas Savienībai. Tāpēc Komisija šodien nāk klajā ar tūlītēju reakciju, lai mazinātu Covid-19 uzliesmojuma sociālekonomisko ietekmi, kuras pamatā ir koordinēta Eiropas reakcija.

Komisija izmantos visus tai pieejamos instrumentus pandēmijas seku mazināšanai, jo īpaši tā:

  • nodrošinās mūsu veselības sistēmām nepieciešamās piegādes, saglabājot vienotā tirgus un vērtības ķēžu ražošanas un izplatīšanas integritāti;
  • atbalstīs cilvēkus, lai netiktu nesamērīgi skarti ienākumi un darbvietas un būtu iespējams novērst krīzes pastāvīgu ietekmi;
  • atbalstīs uzņēmumus un nodrošinās, ka mūsu finanšu sektora likviditāte var turpināt atbalstīt ekonomiku;
  • ļaus dalībvalstīm izlēmīgi un koordinēti rīkoties, izmantojot mūsu valsts atbalsta programmu un Stabilitātes un izaugsmes pakta programmu pilnīgu elastību.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja: “Koronavīrusa pandēmija ir pārbaudījums, kas skar mūs visus. Tas ir ne tikai nepieredzēts satricinājums mūsu veselības aprūpes sistēmām, bet arī liels šoks mūsu ekonomikai. Šodien izziņotais svarīgais ekonomikas pasākumu kopums risina pašreizējo situāciju. Mēs esam gatavi darīt vairāk, ja situācija attīstīsies. Mēs darīsim visu nepieciešamo, lai atbalstītu Eiropas iedzīvotājus un Eiropas ekonomiku.”

Valsts atbalsta sistēmas elastība

Galvenais fiskālais atbalsts reaģēšanai uz koronavīrusu būs dalībvalstu budžeti. ES valsts atbalsta noteikumi ļauj dalībvalstīm ātri un efektīvi rīkoties, lai atbalstītu iedzīvotājus un uzņēmumus, jo īpaši MVU, kuri saskaras ar ekonomiskām grūtībām Covid-19 uzliesmojuma dēļ.

Dalībvalstis var izstrādāt plašus atbalsta pasākumus saskaņā ar spēkā esošajiem ES noteikumiem. Pirmkārt, tās var nolemt veikt tādus pasākumus kā algu subsīdijas, uzņēmumu ienākuma un pievienotās vērtības nodokļu vai sociālo iemaksu maksājumu apturēšana. Turklāt dalībvalstis var piešķirt finansiālu atbalstu tieši patērētājiem, piemēram, par atceltiem pakalpojumiem vai biļetēm, ko attiecīgie operatori neatlīdzina. Turklāt ES valsts atbalsta noteikumi ļauj dalībvalstīm palīdzēt uzņēmumiem pārvarēt likviditātes iztrūkumu un nepieciešamību pēc steidzamas glābšanas palīdzības. LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunkts ļauj dalībvalstīm kompensēt uzņēmumiem zaudējumus, kas tieši nodarīti ārkārtas notikumu rezultātā, tajā skaitā pasākumus tādās nozarēs kā, piemēram, aviācija un tūrisms.

Pašlaik Covid-19 uzliesmojuma Itālijā ietekme ir tāda, ka ir iespējams izmantot LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Tas ļauj Komisijai apstiprināt papildu valsts atbalsta pasākumus, lai novērstu nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā.

Komisijas novērtējumā par 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta izmantošanu attiecībā uz citām dalībvalstīm tiks izmantota līdzīga pieeja. Komisija gatavo īpašu tiesisko regulējumu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, lai vajadzības gadījumā to varētu pieņemt.

Komisija ir gatava sadarboties ar visām dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka laikus var ieviest iespējamos valsts atbalsta pasākumus Covid-19 vīrusa uzliesmojuma apkarošanai.

Eiropas fiskālās sistēmas elastība

Komisija ierosinās Padomei piemērot ES fiskālajā sistēmā paredzēto pilnīgo elastību, lai būtu iespējams īstenot pasākumus, kas vajadzīgi koronavīrusa uzliesmojuma ierobežošanai un tā negatīvās sociālekonomiskās ietekmes mazināšanai.

Pirmkārt, Komisija uzskata, ka Covid-19 pandēmija ir kvalificējama kā “ārkārtēji notikumi ārpus valdības kontroles”. Tas ļauj aptvert ārkārtas izdevumus Covid-19 uzliesmojuma ierobežošanai, piemēram, veselības aprūpes izdevumus un mērķorientētus palīdzības pasākumus uzņēmumiem un darba ņēmējiem.

Otrkārt, Komisija ieteiks pielāgot fiskālos centienus, kas nepieciešami no dalībvalstīm negatīvas izaugsmes vai aktivitātes būtiskas samazināšanās gadījumā.

Visbeidzot Komisija ir gatava ierosināt Padomei aktivizēt vispārīgo izņēmuma klauzulu, lai aptvertu vispārīgāku fiskālās politikas atbalstu. Šī klauzula – sadarbībā ar Padomi – aptur Padomes ieteikto fiskālo korekciju ekonomikas nopietnas lejupslīdes gadījumā eirozonā vai visā ES.

Solidaritātes nodrošināšana vienotajā tirgū

Tikai ar solidaritāti un Eiropas mērogā koordinētu risinājumu mēs spēsim efektīvi pārvaldīt šo ārkārtas situāciju sabiedrības veselības jomā. Šajā krīzē galvenā nozīme ir solidaritātei, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka pirmās nepieciešamības preces, kas vajadzīgas, lai mazinātu slimības uzliesmojuma radīto veselības apdraudējumu, var sasniegt visus, kam tās ir vajadzīgas. Ir svarīgi rīkoties gan kopīgi, lai nodrošinātu medicīnas aizsarglīdzekļu un zāļu ražošanu, uzglabāšanu, pieejamību un racionālu izmantošanu Eiropas Savienībā, gan atklāti un pārredzami, nevis veikt vienpusējus pasākumus, kas ierobežo būtisku veselības aprūpes preču brīvu apriti.

Tāpēc Komisija šajā sakarā veic visus vajadzīgos pasākumus, tajā skaitā sniedzot norādījumus dalībvalstīm par to, kā ieviest pienācīgus kontroles mehānismus, lai nodrošinātu piegādes drošību, un uzsākot paātrinātu kopīgu iepirkuma procedūru attiecībā uz šīm precēm, un sniedzot ieteikumu par aizsarglīdzekļiem bez CE zīmes.

Covid-19 uzliesmojums būtiski ietekmē mūsu transporta sistēmas, ņemot vērā Eiropas piegādes ķēžu ciešo sasaisti, ko atbalsta plašais kravas pārvadājumu tīkls uz sauszemes, jūrā un gaisā. Komisija sadarbojas ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu būtisku preču plūsmu pāri sauszemes robežām. Īpaši ir skarta starptautiskā un Eiropas aviācijas nozare. Kā 10. martā paziņoja priekšsēdētaja fon der Leiena, lai palīdzētu mazināt slimības uzliesmojuma ekonomisko un ekoloģisko ietekmi, Komisija šodien ierosina mērķorientētu tiesību aktu nolūkā aviosabiedrībām atvieglot noteikumu “izmanto vai zaudē”, saskaņā ar kuru gaisa pārvadātājiem noteiktā laikposmā jāizmanto vismaz 80 % no to lidostu laika nišām, lai tās saglabātu nākamā gada attiecīgajā laikposmā.

Visbeidzot, Komisija sadarbojas ar dalībvalstīm, starptautiskajām iestādēm un galvenajām ES arodapvienībām, lai uzraudzītu krīzes ietekmi uz tūrisma nozari un koordinētu atbalsta pasākumus.

ES budžeta izmantošana

Lai nekavējoties palīdzētu grūtībās nonākušiem MVU, ES budžets izmantos esošos instrumentus, lai finansiāli atbalstītu šos uzņēmumus, papildinot valsts līmenī veiktos pasākumus. Tuvākajās nedēļās no ES budžeta kā garantija Eiropas Investīciju fondam tiks novirzīts 1 miljards eiro, lai stimulētu bankas nodrošināt MVU un vidējas kapitalizācijas uzņēmumu likviditāti. Tas palīdzēs vismaz 100 000 Eiropas MVU un mazo vidējas kapitalizācijas uzņēmumu ar aptuveni 8 miljardu eiro lielu finansējumu. Mēs piešķirsim arī kredīta brīvdienas esošajiem parādniekiem, kas cietuši no negatīvas ietekmes.

Ietekmes uz nodarbinātību atvieglošana

Mums ir jāaizsargā darba ņēmēji pret bezdarbu un ienākumu zaudēšanu, lai novērstu pastāvīgu negatīvu ietekmi. Komisija ir gatava šajā ziņā atbalstīt dalībvalstis, jo īpaši veicinot īstermiņa darba shēmas, prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas programmas, kas jau iepriekš ir izrādījušās efektīvas.

Turklāt Komisija paātrinās tiesību akta priekšlikuma sagatavošanu par Bezdarba Eiropā pārapdrošināšanas shēmu, kuras mērķis ir atbalstīt dalībvalstu rīcībpolitikas, kas vērstas uz darbvietu un prasmju saglabāšanu.

Turklāt investīciju iniciatīva koronavīrusa krīzes pārvarēšanai veicinās Eiropas sociālā fonda – darba ņēmēju un veselības aprūpes atbalstam paredzētā fonda – izvērstu izmantošanu.

Arī Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu varētu izmantot, lai atbalstītu atlaistos darba ņēmējus un personas, kas ir pašnodarbinātas saskaņā ar spēkā esošās un nākamās regulas noteikumiem. 2020. gadā ir pieejami līdz 179 miljoniem eiro.

Investīciju iniciatīva koronavīrusa krīzes pārvarēšanai

Saskaņā ar šo jauno iniciatīvu Komisija ierosina novirzīt 37 miljardus eiro kohēzijas politikas ietvaros cīņai pret koronavīrusa krīzi. Šajā nolūkā Komisija ierosina šogad atteikties no pienākuma pieprasīt dalībvalstīm atmaksāt neizlietoto priekšfinansējumu no struktūrfondiem. Tie ir 8 miljardi eiro no ES budžeta, ko dalībvalstis varēs izmantot, lai papildinātu 29 miljardus eiro no struktūrfondiem visā ES. Tas efektīvi palielinās investīciju apjomu 2020. gadā, lai palīdzētu pārcelt uz agrāku laiku vēl nepiešķirto 28 miljardu eiro lielo kohēzijas politikas finansējumu 2014.–2020. gada kohēzijas politikas programmu ietvaros. Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi ātri apstiprināt šo priekšlikumu, lai to varētu pieņemt nākamo divu nedēļu laikā.

Turklāt Komisija ierosina paplašināt ES Solidaritātes fonda darbības jomu, tā darbības jomā iekļaujot arī sabiedrības veselības krīzi, lai to vajadzības gadījumā izmantotu vissmagāk skartajām dalībvalstīm. 2020. gadā ir pieejami līdz 800 miljoniem eiro. 

Papildu informācija

MEMO: Eiropas koordinēta reakcija uz koronavīrusu – jautājumi un atbildes

Faktu lapa: ES reakcija uz koronavīrusu

Paziņojums par Covid-19 krīzes ekonomiskajiem aspektiem

Paziņojuma par Covid-19 krīzes ekonomiskajiem aspektiem pielikums

Priekšlikums – Regula par investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz Covid-19

Priekšlikums – Regula par lidostu laika nišām

Priekšlikums – Regula par finansiālas palīdzības sniegšanu dalībvalstīm un valstīm, kuras risina sarunas par pievienošanos Savienībai, un kuras nopietni skārusi ievērojama sabiedrības veselības ārkārtas situācija

Tīmekļa vietne par koronavīrusu

Avots: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_20_459