2.maijā notika LBAS organizētā Starptautiskajai darba aizsardzības dienai veltītā konference. Konferenci atklāja LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns, uzsverot darba aizsardzības profilakses lielo nozīmi, mācību iestāžu un mūžizglītības lomu tajā, kā arī drošu darbavietu nepieciešamību. Konferences atklāšanā jau tradicionāli bija piemiņas brīdis bojā gājušajiem un cietušajiem nelaimes gadījumos darbā.
Par darba aizsardzību Latvijā pastāstīja Valsts darba inspekcijas (VDI) direktors Renārs Lūsis. Diemžēl VDI reģistrēto nelaimes gadījumu darbā skaits pieaug. 2018. gadā katru nedēļu 4 nodarbinātie cieta nelaimes gadījumā darbā, kas radīja smagus veselības traucējumus. Darbā notikušo letālo nelaimes gadījumu skaitam ir tendence samazināties, tomēr salīdzinājumā ar 2017. gadu pagājušajā gadā tas ir pieaudzis: 5 nodarbinātie pērn gāja bojā krītot no liela augstuma, 6 – gāja bojā mežā, uzkrītot kokam. 2019. gadā VDI plāno 10 000 pārbaudes, t.sk. – 3000 preventīvās pārbaudes darba aizsardzībā un 2000 pārbaudes nereģistrētās nodarbinātības jomā. Šogad notiks arī tematiskās pārbaudes: par darba aprīkojumu bīstamo nozaru uzņēmumos, būvniecībā, par drošu pārvietošanās un iekšējiem ceļiem uzņēmumos, psihoemocionālajiem riska faktoriem darba vidē.
Par aktualitātēm darba aizsardzības normatīvajā regulējumā informēja Māra Vīksne, Labklājības ministrijas (LM) Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta vecākā eksperte. Plānotie grozījumi Darba aizsardzības likumā skars vairākus jautājumus: attālinātais darbs, pašnodarbināto drošība un veselības aizsardzība, elektronisko dokumentu sagatavošana, darba devēju sadarbība, darba aizsardzības organizatoriskā struktūra. 2019. gadā izmaiņas ir plānotas arī vairākos MK noteikumos: Nr.908 “Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība”, Nr.950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība”, Nr.803 “Darba aizsardzības prasības, saskaroties ar kancerogēnām vielām darba vietās”, Nr.325 ”Darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskajām vielām darba vietās”. Līdz 30.09.2019. LM ir jāizstrādā Informatīvais ziņojums par Darba aizsardzības politikas pamatnostādņu 2016.-2020. gadam īstenošanas vidusposma novērtējumu, iekļaujot informāciju arī par Darba aizsardzības plāna 2016.-2018. gadam īstenošanu.
Jeļena Reste, RSU DDVVI vadošā pētniece, docente, atklāja jaunākās tendences arodslimību attīstībā. Arvien biežākas kļūst alerģijas, psihoemocionālās un fiziskās pārslodzes izraisītās slimības. Lai arī samazinās ķīmisko vielu un putekļu izraisīto arodslimību skaits, tomēr vairāku ķīmisku vielu mazu devu vienlaicīga iedarbība var būt pietiekama, lai attīstītos veselības traucējumi. Pētniece pievērsa uzmanību radonam, kas ir pierādītais kancerogēns, kurš var izraisīt elpceļu un plaušu ļaundabīgus audzējus. Radons ir dabiska inerta radioaktīva gāze, kas veidojas, sabrūkot iežos esošajam urānam. Radons dabiski izdalās no zemes dzīlēm. Telpās tas var iekļūt pa spraugām grīdā un ēkas pamatos, vai no ēkas celtniecībā izmantotajiem būvmateriāliem (piem., granīta, laukakmeņiem, ogļu izdedžiem).
J. Reste norādīja, ka muskuļu un skeleta sistēmas arodslimību skaits pieaug, jo, ieviešot darba pienākumu sadalījumu, pieaug darba vietu skaits ar vienveidīgām kustībām un monotonu darbu. Neskatoties uz jaunu tehnoloģiju attīstību, joprojām ir pietiekami daudz darba vietu ar fiziski smagu darbu un roku darbu. Pētniece norādīja, ka ergonomisko risku novēršana nav iedomājama bez pašu darbinieku iesaistīšanās un vēlēšanās izmainīt savus ieradumus. Pasaules Veselības organizācija 18.06.2018. publicēja starptautiskā slimību klasifikatora jaunu 11. versiju, kurā ir iekļauta izdegšanas sindroma diagnoze.
Savukārt Ziedonis Antapsons, LBAS darba aizsardzības eksperts, informēja par ES arodbiedrību pieredzi darba aizsardzībā. Tika atzīmēta darba aizsardzības problēma arodbiedrībās – darba aizsardzības uzticības personu skaita samazināšanās. LBAS dalīborganizācijās kopskaitā ir gandrīz 2000 arodorganizāciju, bet ievēlētu uzticības personu ir tikai ap 1000 cilvēku. Arodorganizācija nevar veikt uzņēmuma darba drošības sistēmas sabiedrisku uzraudzību un arodbiedrības biedru tiesību aizstāvēšanu, ja nav kompetentu darbinieku pārstāvju – darba aizsardzības uzticības personu. Nozaru arodbiedrību neatliekams uzdevums – veicināt uzticības personu ievēlēšanu nozares arodorganizācijās, kur to nav. Juridisks pamatojums – Darba aizsardzības likuma 20. un 21. panti.
Prezentāciju “Jaunie un prognozējamie darba vides riski ekspertu skatījumā – bīstamība, sekas un iespējas tos ietekmēt” sniedza Ivars Vanadziņš, Dr.med., RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors. Viņš uzsvēra, ka darba vide nemitīgi attīstās, parādās jauni riska faktori, un tiek pārvērtēti esošie. Gan Bilbao aģentūra, gan SDO pēdējo gadu laikā ir veikusi mērķtiecīgu analīzi ar nolūku apzināt t.s. “jaunos” un “pieaugošos” darba vides riska faktorus.
Ir sen zināmi riska faktori, par kuriem būtiski mainījušies uzskati un informācija. “Pieaugošie” riska faktori ir tādi: kuriem aug faktoram pakļautais nodarbināto skaits vai pati faktora ekspozīcija, (piemēram, robotizācijas ietekme), kuriem pieaug riska faktora ietekme uz nodarbināto veselību (piemēram, fiziskās aktivitātes trūkums/ICT tehnoloģiju ietekme). Nanodaļinas un «sīkie putekļi» tiek vērtēti kā vieni no svarīgākajiem “jaunajiem” riska faktoriem! To bīstamība saistās ar to izmēru, kas ļauj nokļūt šūnās un tur uzkrāties, un to ietekme pagaidām ir līdz galam neizpētīta. Tās ir plaši izplatītas – IT ražošanā, 3D drukā, kosmētikā, medicīnā, lauksaimniecībā, pārtikas rūpniecībā u.c.
I.Vanadziņš norādīja arī uz globālo epidēmiju (SARS, putnu gripas, holēras u.c.) radītajiem darba vides riskiem, antibiotiku rezistento mikroorganismu izplatību, nepietiekamu vai nekvalitatīvu bioloģisko riska faktoru novērtējumu – iekštelpu gaisa kvalitāti (pelējuma sēnes).
Par obligātajām veselības pārbaudēm (OVP) un ko tajās būtu jāpilnveido viedokli sniedza Laima Beroza, Latvijas Darba devēju konfederācijas darba aizsardzības konsultante. Viņa atzina, ka ir jāuzlabo darba ņēmēju uzticību OVP procesam – OVP kartes 12. punktā darba devējam sniegtās rekomendācijas nedrīkst izmantot ļaunprātīgi. Ir jāizvērtē Latvijas Arodārstu biedrības (LAĀB) konsultāciju iespējas, kur darba aizsardzības speciālisti varētu saņemt skaidrojumus par sniegtajiem atzinumiem. L. Beroza norādīja, ka ir jāuzlabo LAĀB biedru – arodārstu pieredze, organizējot viņiem uzņēmumu apmeklējumus. Turklāt darba aizsardzības speciālistiem ir regulāri jāpiedalās arodārstu konferencēs. L. Beroza norādīja, ka ir jāizvērtē iespēja sagatavot drukātos materiālus par OVP kartēs esošajām neprecizitātēm un sniegto atzinumu izskaidrojumiem.
Par darba vides riskiem teledarbā (attālinātā darbā) brīdināja Guntis Kalnietis, SIA Zerorisk valdes loceklis.
Uzņēmuma “Salons AIS”valdes loceklis Dāvids Spunde informēja klātesošos par iespējām iekārtot darba vietu darba ar displeju savādāk. Demonstrēja galdus ar maināmo virsmas augstumu, dažādus monitora izvietošanas paņēmienus un dažādus krēslus.
Mārtiņš Pužuls, LBAS darba aizsardzības speciālists, savā prezentācijā analizēja darba vides riskus senioriem.
Konferences dalībniekiem pasākuma gaitā vēl bija iespēja iepazīties ar jaunākajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, uzzināt par darba vides radioaktīvajiem riskiem un ergonomiski aprīkotu darba vietu ar displeju.