LBAS logo

Darba samaksas kāpums ir nepieciešams, jo darba ņēmēju nabadzība ES pieaugusi par 12%

Pēdējā desmitgadē vairākumā dalībvalstu ir pieaudzis to cilvēku skaits, kuri tiek uzskatīti par “nabadzīgajiem strādājošajiem”. To atklāj jauns visaptverošs ziņojums par Eiropas ekonomiku, kas prezentēts 10.decembrī.

Analizējot Eurostat datus, tika konstatēts, ka nabadzības riskam pakļauto darba ņēmēju procentuālais skaits laika posmā no 2010. līdz 2019. gadam pieauga 16 dalībvalstīs, neskatoties uz ekonomikas uzlabošanos šajā periodā.

Vislielāko nabadzības riskam pakļauto darba ņēmēju pieaugumu piedzīvoja Ungārija, Lielbritānija, Igaunija, Itālija un Luksemburga, kur strādājošo nabadzības riska līmenis palielinājās par 27%–58%.

Tas, savukārt,  veicināja nabadzīgo strādājošo skaita pieaugumu par 12% visā ES, kas nozīmē, ka aptuveni katrs desmitais Eiropas darba ņēmējs tagad saņem zemāku darba algu par Eurostat noteikto nabadzības riska slieksni.

Jaunieši, migranti un tie darba ņēmēji, kuriem ir pagaidu līgumi, ir visvairāk pakļauti nabadzības riskam, lai gan ir pieaudzis katras kategorijas darbinieku skaits, kuriem ir pilna laika darba stundas un pastāvīgi līgumi.

Drūma aina ir izklāstīta jaunākajā ikgadējā ETUI / ETUC ziņojumā par darba apstākļu salīdzināšanu 2020. gadā, kas arī parāda, ka tikai četrās dalībvalstīs likumā noteiktā minimālā alga pārsniedz nabadzības riska algas robežu.

Eiropas Komisija oktobrī publicēja priekšlikumu direktīvai par minimālajām algām, taču tā nedara neko, lai apturētu likumā noteiktās minimālās algas noteikšanas turpināšanu zem nabadzības algas sliekšņa.

Eiropas Arodbiedrību konfederācija (ETUC) aicina veikt šādus galvenos uzlabojumus, lai palīdzētu darba ņēmējiem izkļūt no nabadzības:

  • Iekļaut Direktīvā pantu, kas novērš minimālās algas noteikšanu zem nabadzības riska algas robežas;
  • Aizliegt valsts finansējumu uzņēmumiem, kuri atsakās no darba ņēmēju tiesībām uz koplīgumu slēgšanu;
  • Izbeigt dažu darba ņēmēju kategoriju, piemēram, mājsaimniecībās nodarbināto darbinieku vai jauniešu izslēgšanu no likumā noteiktās minimālās algas.

ETUC ģenerālsekretāra vietniece Estere Linča uzsver, ka tas ir skandāls, ka šobrīd vairāk strādājošo cilvēku dzīvo nabadzībā nekā finanšu krīzes augstākajā punktā, neskatoties uz ekonomikas izaugsmi. Pilnīgi skaidrs, ka ir nepieciešama rīcība ES līmenī.

Kolektīvās sarunas ir labākais veids, kā panākt, lai darba ņēmēji saņemtu taisnīgu daļu no viņu radītās vērtības, taču minētā Direktīva ir jāgroza, ja vēlamies garantēt, ka dalībvalstis atbalsta arodbiedrības, palielinot darba devēju skaitu, kuri paraksta koplīgumus.

Viņa arī uzskata, ka ES ir jānodrošina, lai minimālās algas, ja tādas pastāv, vairs nevarētu noteikt tādā līmenī, kas darbiniekus un viņu ģimenes atstāj nabadzībā – tas ir pretrunā ar minimālo algu noteikšanas būtību.

Eiropas Komisija ir atzinusi, ka pieaugošā strādājošo nabadzība ir kaitējoša sabiedrībai un ekonomikai, taču līdz šim ierosinātie pasākumi maz palīdzēs šo tendenci mainīt.