Darbaspēka izmaksas un darba samaksa Latvijā ir zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā – gan pie vidējās darba samaksas, gan pie darba samaksu mediānas. Izlīdzinot darbaspēka izmaksas un darba samaksu pēc patēriņa cenu līmeņa visos tabulā apskatītajos griezumos, Latvija pietuvojas Igaunijas līmenim, kas pamatojams ar strauju patēriņa cenu līmeņa pieaugumu Igaunijā, tomēr joprojām Latvijā izmaksas ir viszemākās. Zīmīgi, ka, izlīdzinot darbaspēka izmaksas pēc patēriņa cenu līmeņa, pie darba samaksas mediānas Igaunijā un Lietuvā ir vienlīdzīgas, kamēr Latvijā tās no kaimiņvalstīm atpaliek par 109 eiro.
Grafiks Nr.1: Darba samaksas un darbaspēka izmaksu salīdzinājums Baltijas valstīs 2025.gada2.ceturksnī
Turklāt ir jāuzsver, ka pēdējie dati par darba samaksas mediānu Lietuvā ir pieejami tikai par 2024. gada oktobri un ir pieņemams, ka 2025. gada 2. ceturksnī šis rādītājs ir pieaudzis.
Apgalvojums, ka virsstundu piemaksas 100% apmērā padara Latvijas darbaspēka izmaksas nekonkurētspējīgas nav patiess. Lai arī vienas virsstundas izmaksas Latvijā ir augstākas kā Lietuvā un Igaunijā, virsstunda darbiniekam pienākas, tikai tad ja darbinieks ir pārsniedzis normālo darba laiku. Līdz ar to, lai precīzāk novērtētu darbaspēka izmaksas darbiniekam, kurš strādā virsstundas, aprēķinā ir jāiekļauj arī izmaksas par nostrādātajām normālā darba laika stundām. Kā attēlots 2. grafikā, arī pie situācijas, kurā darbinieks dienā nostrādā 1 virsstundu, darbaspēka izmaksas Latvijā par šādu nostrādātu darba dienu ir zemākas kā Lietuvā un Igaunijā, neskatoties uz to, ka kaimiņvalstīs virsstundu piemaksas ir noteiktas 50% apmērā. Izlīdzinot darbaspēka izmaksas pēc PPS (izmantoti Eurostat dati par patēriņa cenu līmeni 2024. gadā, kur ES-27=100), Latvijā darbaspēka izmaksas ir par 6,1 eiro zemākas kā Igaunijā un 12,5 eiro zemākas kā Lietuvā.
Grafiks Nr.2: Darba samaksas un darbaspēka izmaksu salīdzinājums Baltijas valstīs pie vienas nostrādātas darba dienas ar 1 virsstundu, 2025.gada2.ceturksnī
Pie minētā scenārija mēneša griezumā, Latvijā darbinieks varētu nostrādāt 20 virsstundas (pie normālā darba laika 160 stundas mēnesī) un darba devējam gan nominālā izteiksmē, gan pēc PPS tas izmaksātu mazāk, kā Lietuvā un Igaunijā.
Tabula Nr.1: Darbaspēka izmaksu salīdzinājums Baltijas valstīs pie dažādiem netu darba samaksas līmeņiem 2025.gadā
Nodokļu reforma, kas stājās spēkā 2025. gadā un kuras ietvaros liels uzsvars likts tieši uz darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu, jau šobrīd parūpējusies par Latvijas darbaspēka izmaksu konkurētspējas uzlabošanu Baltijas kontekstā. 2025. gadā darba samaksa starp Baltijas valstīm būtiski atšķiras ne tikai tautsaimniecības rādītājos vidēji, bet faktiski visās tautsaimniecības nozarēs un profesijās Latvijas darbiniekiem saņemot zemākās algas (Grafiks Nr.3). Vienlaikus reformas ietekmē, darbaspēka izmaksas ir kļuvušas konkurētspējīgas, ja nepieciešams nodrošināt vienādu neto darba samaksu. Dati tabulā nr.1 parāda, ka pie vienādas neto darba samaksas darbaspēks Latvijā ir dārgāks kā kaimiņvalstīs zemo algu segmentā, kas pamatojams ar būtiski zemāko neapliekamā minimuma līmeni, kas 2025. gadā Igaunijā bija 654 eiro mēnesī un Lietuvā – 747 eiro, bet Latvijā – 510 eiro. Tikmēr, lai nodrošinātu vidējo darba samaksas līmeni Latvijas tautsaimniecībā (2025.gada 2. cet.) Latvijā darba devējam tas ir lētāk, kā Igaunijā un Lietuvā, ja darbinieks ir izvēlējies iemaksāt 3% otrajā pensiju līmenī (Lietuvā brīvprātīga izvēle). Darbaspēka izmaksas starp Baltijas valstīm sāk izlīdzināties, ja nepieciešams nodrošināt neto darba samaksu virs 3000 eiro. Ir būtiski uzsvērt, ka Lietuvā darbaspēks darba devējiem izmaksā vismazāk, ja darbinieks nolēmis nepiedalīties 2. pensiju līmenī, bet kā liecina Lietuvas Bankas dati, 2. pensiju līmenī ir iesaistīti 1,45 miljoni[1] Lietuvas iedzīvotāju, kas ir absolūtais vairākums Lietuvas darbspējas vecuma iedzīvotāju.
Grafiks Nr.3: Darba samaksas līmenis Baltijas valstīs pa nozarēm (NACE), 2024.gads, eiro/stundā
Investīcijas darbaspēkā un cilvēkkapitāla attīstībā kopumā ir tas, kas Latvijā ir kritiski nepieciešams. Mazinot virsstundu piemaksas, tiek samazināti saimnieciskas darbības veikšanas izdevumi, bet tas notiek uz darbaspēka rēķina. Pirms tiek apsvērta virsstundu piemaksu samazināšana Latvijā ir nepieciešam nodrošināt konkurētspējīgu darba samaksu, kā arī sakārtot darba samaksas struktūras sektoros, kuros virsstundu piemaksas tiek izmantotas, kā cienīgas darba samaksas nodrošināšanas strukturāla sastāvdaļa. Samazinot virsstundu piemaksas bez reālām garantijām, bet ar pieņēmumiem un solījumiem, nav pieļaujams. Faktu, ka cienīga un konkurētspējīga darbaspēka kompensēšana Latvijā atpaliek no citām valstīm var uzskatāmi novērot, salīdzinot vidējo darbaspēka izmaksu izmaiņas pa gadiem. Ja savulaik arodbiedrības, mēģinot norādīt uz nepietiekamo darba samaksas izaugsmes tempu, rēķināja, ka Latvijai būtu nepieciešami vairāki simti gadu, lai noķertu Eiropas Savienības vidējo līmeni, tad kopš 2021. gada ES-27 vidējais līmenis darbaspēka izmaksās attālinās no Latvijas darbaspējas izmaksu līmeņa, tas nozīmē, ka Latvija Eiropas Savienības vidējo līmeni varētu nenoķert nekad, nemaz nerunājot par Eiropas turīgākajām ekonomikām (Grafiks Nr.4).
Grafiks Nr.4: Darba izmaksas ES-27 un Latvijā, izmaiņas pa gadiem, eiro/stundā
Balstoties uz Latvijas darbaspēka ražīguma lēnajiem izaugsmes tempiem pēdējos gados, arvien biežāk dzirdams, ka scenārijs, kurā darba samaksas līmeņa izaugsme apsteidz darbaspēka ražīguma izaugsmi, nav ilgtspējīgs. Pēc būtības tā tiešām ir, bet Latvijas situācijā darbaspēka atalgojums jau šobrīd ir starp Latvijas lielākajām priekšrocībām, jo Latvijā ir viens no lētākajiem darbaspēkiem visā ES. Pēc Eurostat datiem zemākas darbaspēka izmaksas par vienu nostrādāto stundu bija tikai Ungārijā, Rumānijā un Bulgārijā[2]. Tajā pašā laikā privātā sektora ieguldījumi izpētē un attīstībā Latvijā bijuši augstāki tikai par Rumāniju[3].
Salīdzinot darbaspēka izmaksas par vienu nostrādātu stundu un darbaspēka ražīgumu par vienu nostrādātu stundu pret ES-27 vidējo līmeni šajās kategorijās, ir acīm redzama telpa darba samaksas izaugsmei, jo 2023. gadā vienas stundas darbaspēka izmaksas sastāda vien 46,1% no ES-27 vidējā līmeņa, savukārt ražīgums – 62,7% (darbaspēka produktivitātes dati par 2024.gadu vēl nav pieejami).
Grafiks Nr.5: Darbaspēka izmaksas un darbaspēka ražīgums, izmaiņas pa gadiem pret ES-27 vidējo līmeni
Tikko publicētajā 2025.gada Nodokļu konkurētspējas indeksā Latvija ieņem augsto 2.vietu, turklāt tieši nodokļu mehānismi, kas piemērojami juridiskajām personām, Latvijā vērtēti visaugstāk, un Latvija ierindojas 1.vietā pēc sloga un vienkāršības. Arī individuālo ienākumu nodokļos Latvijai ir salīdzinoši augsta – 7.vieta[4].
Grafiks Nr.6: Nodokļu ieņēmumi fizisko personu ienākumiem, miljrd. eiro
Arī OECD apkopotie dati par nodokļu ieņēmumiem apliecina Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspēju. Ja salīdzina nodokļu ieņēmumu izmaiņas Baltijas valstīs, ir skaidri redzams, ka Latvijā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, slogs gulstas tieši uz darbaspēka pleciem (Grafiks Nr.6). 2023. gadā ieņēmumi no individuālo ienākumu nodokļiem Latvijā sasniedza 2,53 miljardus eiro, kas pret 2000. gadu veidoja pieaugumu par 6,7 reizēm. Šis ir straujākais pieaugums starp Baltijas valstīm individuālo ienākumu nodokļu kategorijā, lai arī temps visās trijās Baltijas valstīs ir bijis relatīvi līdzīgs.
Pilnībā pretēja situācija ir novērojama uzņēmumu ienākumu pusē, kur izmaiņas periodā no 2000.gada līdz 2023. gadam Lietuvā un Igaunijā bijušas daudz straujākas kā Latvijā (Grafiks Nr.7). Lietuvā budžeta ieņēmumi no nodokļiem par uzņēmumu ienākumiem pieauguši 21,2 reizes, Igaunijā 13,1 reizi, kamēr Latvijā vien 5,1 reizi.
Grafiks Nr.7: Nodokļu ieņēmumi no uzņēmumu ienākumiem, miljrd. eiro
Izteikts kritums ieņēmumos no uzņēmumu nodokļiem Latvijā vērojams pēc tā reformēšanas 2018. gadā, kad tika pieņemts lēmums ar nodokli neaplikt tos uzņēmumu ienākumus, kuri tiek ieguldīti uzņēmumu darbības uzlabošanā un attīstībā. Šeit jāatgādina par Latvijas privāto uzņēmumu vājajiem rādītājiem izpētes un attīstības ieguldījumos, vai pat saimnieciskās darbības paplašināšanā uz citu ES valstu fona. Neskatoties uz to, ka nodokļu ieņēmumi par uzņēmumu ienākumiem atkal pieaug un 2023. gadā beidzot apsteidza 2017. gada ieņēmumus, Latvijā ir izteikti zemākais UIN ieņēmumu līmenis pret IKP starp Baltijas valstīm. Balstoties uz Eurostat datiem 2024. gadā Latvijā UIN ieņēmumi sastādīja 2,0% no IKP, vienlaikus Igaunijā tie bija 2,4% un Lietuvā 2,5%. Starp Eiropas Savienības valstīm tikai Ungārijā bija zemāks UIN ieņēmumu līmenis (1,6% no IKP) kā Latvijā[5].
Aprēķinus veica
Mārtiņš Svirskis,
LBAS eksperts tautsaimniecības jautājumos
- Lietuvas 2. līmeņa pensiju fondu pārskati, https://www.lb.lt/en/pf-performance-indicators
- Labour cost levels by NACE Rev. 2 activity, https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/lc_lci_lev/default/table?lang=en
- GERD by sector of performance, https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/rd_e_gerdtot/default/table?lang=en
- International Tax Competitiveness Index 2025,
- Eurostat, Government revenue, expenditure and main aggregates, https://ec.europa.eu/eurostat/databrowser/view/gov_10a_main__custom_18603989/default/table