2024. gada 26. martā LBAS organizēja vebināru par veselību raksturojošiem rādītājiem, t.sk., par darbnespējas lapām. Nacionālā veselības dienesta pārstāve dalījās ar informāciju par darbnespējas lapām no e-veselības portāla. Slēgto darba nespējas lapu skaits 2023. gadā ir atgriezies 2021. gada līmenī, kad 2022. gadā bija novērojams darba nespēju lapu pieaugums. Pieaugums 2022. gadā ir skaidrojams ar COVID-19 pandēmiju. Kopumā vidējais darbnespējas dienu skaits pēdējo četru gadu laikā ir samazinājies. Tā, piemēram, vidējais A lapu darbnespējas ilgums 2020. gadā bija 9,2 dienas, pakāpeniski samazinoties līdz 7,4 dienām 2023. gadā. Visvairāk ir pieaudzis darba nespējas lapu skaits ar iemeslu: cits iemesls, kas aptver visus slimības iemeslus, izņemot nelaimes gadījumus darbā, ceļu satiksmes negadījumus, saslimšanu ar tuberkulozi, arodslimību.
No visām darbnespējas lapām 2023. gadā nepilnos 30% gadījumos darbnespēja bija saistīta ar slima bērna kopšanu vai bērna izolāciju karantīnas laikā. B lapas darbnespējas ilgums 13,7% gadījumu 2023. gadā ilga 4-6 dienas un 12,9% gadījumos ilga 7-9 dienas. Visvairāk darbnespēju lapu skaits 2023. gadā bija janvāra mēnesī, kā arī pārējos ziemas un agra pavasara mēnešos. Paradoksāli, taču visvairāk slimo pieaugušie vecuma grupā 35-39 gadi, kas varētu būt saistīts ar slima bērna kopšanu. Visvairāk slimo bērni no 2 līdz 5 gadiem un, sākot ar 6 gadiem, slimības biežums samazinās. Darbnespēju lapu sadalījums pēc dzimuma liecina, ka 57,5% gadījumos slimo sievietes, kas arī varētu būt saistīts ar slima bērna kopšanu.
Slimības profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve dalījās informācijā par veselības rādītājiem Latvijā. Galvenais mirstības cēlonis Latvijā ir asinsrites sistēmas slimības. 2022. gadā no asinsrites sistēmas slimībām nomira 905 sievietes un 771 vīrieši, taču priekšlaicīga (0-64 g.v.) mirstība skāra 65 sievietes un 253 vīriešus. Paredzamais mūža ilgums 2022. gadā bija 79,3 gadi sievietēm un par desmit gadiem mazāk (69,4 gadi) vīriešiem. Pēc SPKC datiem sievietes (49%) visbiežāk sūdzas par galvassāpēm, savukārt vīrieši visbiežāk sūdzas par muguras sāpes krūšu-jostas daļā (36%). Vīrieši arī retāk apmeklē gan ģimenes ārstu, gan kādu no speciālistiem. Sievietēm biežāk konstatē arodslimības, – uz 100 000 nodarbinātajiem arodslimības konstatēja aptuveni 1200 sievietēm un 800 vīriešiem. Biežākās arodslimības ir skeleta, muskuļu un saistaudu slimības – 78% no visiem arodslimību gadījumiem. Turklāt arodslimību skaits uz 100 000 nodarbināto pēdējos piecos gados ir būtiski palielinājies. Profilaktiski un ar ārstēšanu novēršamie mirstības rādītāji ir virs ES vidējā.