Eiropas Arodbiedrību konfederācija (ETUC) aicina jauno Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu Direktīvas par Eiropas Uzņēmumu padomēm (EUP) 25. gadadienā stiprināt darba ņēmēju demokrātiju visā Eiropas Savienībā.
Paziņojumā, kas pieņemts ETUC ikgadējā EUP konferencē 11.septembrī, tiek aicināts izstrādāt jaunas ES iniciatīvas, spēcīgākas Eiropas Uzņēmumu padomes, kur tiktu nostiprinātas darba ņēmēju tiesības saņemt informāciju un konsultācijas par būtiskām pārmaiņām uzņēmumā/darba vietā, tiktu nodrošināta darba ņēmēju pārstāvība valdes līmenī, ievērojot daudzveidību un dzimumu līdzsvaru uzņēmumu valdēs.
Vērienīgajā ETUC pasākumā “Stiprākas Eiropas Uzņēmumu padomes lielākai demokrātijai darba vietā”, ko atbalstīja arī Eiropas Arodbiedrību federācijas, kā arī Eiropas Parlamenta deputāti un EESK darba devēju un darba ņēmēju grupu priekšsēdētāji, piedalījās vairāk nekā 200 pārstāvji no 100 Eiropas Uzņēmumu padomēm 18 Eiropas valstīs.
Eiropā ir vairāk nekā 1 100 Eiropas Uzņēmumu padomes ar aptuveni 20 000 darbinieku pārstāvjiem un vismaz 17 000 darbinieku pārstāvji ir uzņēmumu valdēs (galvenokārt Vācijā, Austrijā, Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā).
ETUC konfederālā sekretāre Izabella Šēmane uzsvēra, ka darba ņēmēju līdzdalība ir viņu tiesības, un tā nāk par labu darba ņēmējiem, uzņēmumiem, valsts dienestiem un sabiedrībai. Tā ir noderīga, lai pārvaldītu digitalizācijas un klimata politikas radītās pārmaiņas.
“Ja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena patiešām vēlas stiprināt demokrātiju un demokrātisko līdzdalību, tad viņas Komisijai ir jārīkojas tā, lai uzlabotu demokrātiju darba vietā. Mēs ceram cieši sadarboties ar viņu, priekšsēdētājas vietnieku Dombrovski un komisāru Šmitu, lai darba ņēmēji varētu aktīvi paust savu viedokli darba vietā un organizācijā, kurā viņi strādā.”
Konferences dalībnieki parakstīja sekojošu paziņojumu:
Demokrātija darbā ir Eiropas Savienības pamatvērtība un vadošais princips, kas atzīts Līgumos un Pamattiesību hartā. Tai jābūt galvenajai jebkurā vērienīgā Eiropas un valstu politiskajā darba kārtībā. Demokrātija darba jautājumos ir svarīga darba ņēmējiem, uzņēmumiem, sabiedriskajiem pakalpojumiem un sabiedrībai.
Darba ņēmēju iesaistīšanās stiprināšana ir neatliekama nepieciešamība: mums vienlīdzīgi, ilgtspējīgi un integrējoši jāpārvalda pamatīgas pārmaiņas darba pasaulē, tostarp tās, ko izraisa globalizācija, digitalizācija un pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni. Darba ņēmējiem, viņu pārstāvjiem un arodbiedrībām vajadzētu būt instrumentiem, lai ietekmētu un veidotu ekonomiskās un politiskās pārmaiņas.
Demokrātija darbā padara demokrātijas vispārējās vērtības par realitāti privātajā un valsts korporatīvajā pārvaldībā. Darbaspēks nav prece, un darba ņēmēji un to pārstāvji aizsargā un veicina savas tiesības un intereses uzņēmumu lēmumu pieņemšanas procesos. Darba ņēmēju kolektīvā pārstāvība ir pamattiesības, kas nostiprinātas ES līgumā. Tā ir konkrēta forma Eiropas Uzņēmumu padomēs (EUP), informējot un konsultējot darba ņēmējus, kā arī stiprinot to pārstāvības tiesības uzņēmumu valdēs. Mums ir vajadzīga rīcība Eiropas līmenī, lai nostiprinātu šīs tiesības, lai nodrošinātu, ka tiek izveidotas vairāk EUP un ka esošās Eiropas Uzņēmumu padomes var pildīt savu uzdevumu pēc iespējas labāk. Mums ir jānodrošina, ka darba ņēmēji tiek pienācīgi informēti un ar viņiem apspriežas valsts un starptautiskā līmenī pirms tiek pieņemti lēmumi, kas viņus ietekmē. Mums jānodrošina lielāka darba ņēmēju līdzdalība, kā arī dažādība un dzimumu līdzsvars uzņēmumu valdēs.
Demokrātija darbā nodrošina ilgtspējīgu un līdzsvarotu korporatīvo pārvaldību. Tas ļauj uzņēmumiem un sabiedriskajiem pakalpojumiem darboties labāk un būt novatoriskākiem. Tā nodrošina labākus darba apstākļus, labāk atalgotus un motivētākus darba ņēmējus un lielāku darbinieku līdzdalību. Demokrātija darbā veicina integrāciju un vienlīdzību darbavietā, kā arī sabiedrībā kopumā.
Mēs pievienojamies aicinājumam stiprināt Eiropas Uzņēmumu padomes un demokrātiju darbā un nodrošināt vērienīgu Eiropas sistēmu darba ņēmēju informēšanai, uzklausīšanai un līdzdalībai!
Brisele, 2019.gada 11.septembrī