Lai kopīgi diskutētu par arodbiedrībām un Latvijas darbiniekiem aktuālām tēmām cienīga darba kontekstā, LBAS savu dalīborganizāciju pārstāvjus 7. oktobrī aicināja uz klātienes domnīcu “Digitalizācija kā drauds vai iespēja darba tirgū?”.
Domnīcas mērķis – diskutēt par iespējamajiem riskiem un ieguvumiem darba tirgū digitalizācijas kontekstā. Domnīcā piedalījās Normunds Ozols, Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks, ar prezentāciju par darba tirgus prognozēm digitalizācijas ietekmē. Par digitalizācijas juridiskajiem aspektiem un normatīvajiem aktiem, kas regulē mākslīgo intelektu, pastāstīja Santa Prauliņa no Starptautiskā advokātu biroja “Sorainen”. Prezentāciju sadaļu noslēdza Ivars Vanadziņš par digitalizācijas sniegtajām iespējām, kā arī tās ietekmi uz darba dzīvi, darba drošību un darba ņēmēju veselību.
Domnīca finansēta no Eiropas Sociālā fonda Plus līdzekļiem projekta “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības kapacitātes stiprināšana dalībai sociālajā dialogā” (Nr. 4.3.4.4/1/23/I/002) ietvaros.
Normunds Ozols, Ekonomikas ministrijas Analītikas dienests
Pēdējo 20 gadu laikā iedzīvotāju skaits, kas izmanto internetu, ir pieaudzis no 27% līdz 91%. Vienlaikus IKT sektorā strādājošo cilvēku skaits kopš 2008. gada pastāvīgi ir pieaudzis par 23 tūkst. darbiniekiem. Savukārt atalgojums nozarē vidēji ir par 70% augstāks kā tautsaimniecībā vidēji.
Digitālie risinājumi nākotnē būtiski ietekmēs darba tirgu. Darba vietu automatizācijas potenciāla novērtējums liecina, ka lielākā ietekme būs uz vidējas kvalifikācijas un vienkāršām profesijām. Augstākais automatizācijas potenciāls paredzams datu vākšanas, datu apstrādes un standartizēta manuāla darba darbībām. Nozaru griezumā lielākā ietekme tiek prognozēta izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumiem, apstrādes rūpniecībai, transportam un uzglabāšanas pakalpojumiem, lauksaimniecībai un tirdzniecībai.
Paredzams, ka arī mākslīgais intelekts (MI) aizstās daļu no darba, ko šobrīd veic cilvēki, tostarp klientu apkalpošanu, analīžu veikšanu, reāllaika darbību veikšanu, cilvēkresursu pārvaldību, krāpšanas uzraudzību, risku vadību un pārvaldību, cenu politikas veidošanu un darbaspēka novērtējuma veikšanu u.c. Augstāka MI ietekme paredzama uz profesijām, kas nodrošina biroja un administratīvā atbalsta darbības, tiek prognozēts, ka MI spēs aizstāt 46% no šajās profesijās veiktajām darbībām. Juridisko pakalpojumu pienākumi potenciāli tiks aizstāti par 44% un arhitektu pakalpojumi par 37%. Zemāka MI ietekme paredzama būvniecības un īpašuma uzturēšanas profesijās – 1%, iekārtu ierīkošanas un remonta profesijās – 4% un ražošanas profesijās – 9%.
Tehnoloģiju ietekme nākotnē, paredzams, samazinās darbaspēka plaisu visā darba tirgū, vienlaikus saglabāsies darbaspēka pieprasījums IKT pakalpojumiem un profesionāliem, zinātniski tehniskiem pakalpojumiem.
Santa Prauliņa, zvērināta advokāta palīgs, Sorainen
Spēkā stājies MI Akts, tas pieņemts Regulas formā, kas nozīmē – tas ir tieši piemērojams visā ES no 2026. gada 2. augusta. MI sistēmu galvenā iezīme ir to spēja izdarīt secinājumus. Šī spēja secināt attiecas uz tādu iznākumu iegūšanas procesu kā prognozes, saturs, ieteikumi vai lēmumi, kas var ietekmēt fizisko un virtuālo vidi un MI sistēmu spēju atvasināt modeļus vai algoritmus, vai abus, no ievaddatiem vai datiem. Paņēmieni, kas ļauj izdarīt secinājumus, veidojot MI sistēmu, ietver mašīnmācīšanās pieejas, kas mācās no datiem, kā sasniegt konkrētus mērķus, un uz loģiku un zināšanām balstītas pieejas, kas no kodētām zināšanām vai risināmā uzdevuma simboliska atspoguļojuma izdara secinājumus. MI sistēmas spēja izsecināt pārsniedz vienkāršu datu apstrādi, nodrošinot mācīšanās, spriešanas un modelēšanas procesus.
Regulā izdalīti trīs dažādi MI veidi, kuriem ieviesti atšķirīgi regulējumi: parastas MI sistēmas, augsta riska MI sistēmas un vispārīga lietojuma MI modeļi.
Regula aizliedz izmantot MI sistēmas, kas izmanto cilvēka neapzinātus subliminālus paņēmienus vai tīši manipulatīvus, vai maldinošus paņēmienus, kuru mērķis ir būtiski iespaidot personas uzvedību vai kuriem ir tādas sekas, kas ievērojami pasliktina viņu spēju pieņemt informētu lēmumu. Kā arī MI, kas individuāli kategorizē fiziskas personas, pamatojoties uz viņu biometriskajiem datiem, lai izsecinātu viņu rasi, politiskos uzskatus, dalību arodbiedrībās, reliģiskos vai filozofiskos uzskatus, dzimumdzīvi vai seksuālo orientāciju. Kopumā regulas mērķis ir novērst kaitējošu MI darbību cilvēkam, izmantojot cilvēka, vai cilvēku grupu sociālās, ekonomiskās un personīgās pazīmes.
Regulējums attiecināms arī uz jau eksistējošiem MI risinājumiem, kā arī jaunu risinājumu veidošanu darba tirgū.
Ivars Vanadziņš, Dr.med., Rīgas Stradiņa universitāte Darba drošības un vides veselības institūts
Attālinātais darbs un jauni veidi kā strādāt – turpināsies un būs plašāk un plašāk izplatīti. Vairums nodarbināto nevēlas atgriezties iepriekšējā darba formā un atbalsta elastīgu pieeju darbam. Darba devējiem – jāmācās to izmantot un organizēt, kas prasa uzticēšanos darbiniekam, spēju palīdzēt vienkāršās situācijās, piemēram, riska novērtējumu veikšanā strādājot attālināti, kā arī izstrādājot modernus risinājumus darba plānošanai un vadībai.
Attālināta darba veiksmīgai vadībai nepieciešami grozījumi darba līgumos, kompensācijas par darbinieku uzņemtajiem finanšu riskiem, riska novērtējumu veikšana, darba vietas iekārtošana un apmācību veikšana.
Darba drošības un vides veselības institūta pētījumi parāda, ka attālinātā darba veikšanai 30,4% darbiniekiem nav bijusi nodrošināta ērta un darbam ar datoru piemērota darba vieta. Tāpat 43% aptaujāto norāda, ka strādājot attālināti radušies papildus izdevumi, kas netiek kompensēti, 25% darbinieku netika nodrošināts datorgalds un datorkrēsls. 29% gadījumu darba devējs nav noskaidrojis kādos apstākļos darbinieks strādā un 19% gadījumu darbiniekam pat nav skaidrots, kā ērti iekārtot darba vietu.
Lai vadītu mentālās veselības riskus, mainoties darba videi un iespējām atvienoties no darba, ir nepieciešamas darbinieku apmācības par stresa vadību, vienlaikus 23% respondentu atbildēja, ka šādas apmācības nav saņēmuši.
Mārtiņš Svirskis,
LBAS eksperts