Demogrāfiskās tendences ir dinamiskas un prasa pastāvīgu politikas uzraudzību un pielāgošanu, jo tās pēta cilvēku populācijas, to struktūru, izmaiņas un ietekmējošos faktorus. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) uzsver, ka dzimstības veicināšanas jautājums ir viens no Latvijas demogrāfijas lielākajiem izaicinājumiem.
Kā liecina nesen publiskotie CSP dati, 2023.gadā Latvijā bija zemākais dzimstības rādītājs pēdējo 30 gadu laikā. Latvijā tika reģistrēti 14 121 jaundzimušie, kas ir par 1 833 jaundzimušajiem mazāk nekā 2022.gadā un divreiz zemāks rādītājs kā 1990.gadā. Tas ir skaidrojams ar sabiedrības vērtību maiņu, jo bērns vairs nav ģimenes vērtību centrā. [1]
Dzimstības zemos rādītājus ietekmē vairāki faktori, piemēram, jauno ģimeņu emigrācija no Latvijas, veselības aprūpes pieejamība, ģimeņu un bērnu pabalsti, nespēja materiāli nodrošināt bērna labklājību u.c. Zemie dzimstības rādītāji ir radījuši un turpina radīt riskus Latvijas turpmākajai attīstībai, tāpēc par dzimstības veicināšanas stratēģiju jādomā nekavējoties.
Demogrāfisko lietu padome, kura sanāca uz sēdi pirmo reizi pēc trīs gadu pārtraukuma, 2024.gada 7.februārī, uzdod ministrijām izstrādāt priekšlikumus demogrāfijas situācijas uzlabošanai.
Demogrāfiskie izaicinājumi ir skatāmi daudz plašāk nekā dzimstības rādītāju pazemināšanās, tie skar arī sabiedrības novecošanās tendenci, migrāciju, urbanizāciju un kopumā ietekmē gandrīz katru sabiedrības dzīves aspektu. Šīs problēmas skar gan veselības aprūpi, gan izglītību, darba tirgu, sociālo labklājību, pilsētplānošanu, arī lauksaimniecības politiku. Tāpēc Demogrāfisko lietu padomes sēdē nonāca pie secinājuma, ka demogrāfiskie izaicinājumi prasa sadarbību un saskaņotību, iezīmējot tās vietu un nozīmi visu nozaru attīstības politikās. Bez tam demogrāfisko izaicinājumu risināšana nav īstermiņa uzdevums, tā prasa ilgtermiņa plānošanu un ilgtspējīgas politikas, kas, savukārt, prasa vienotu valsts pārvaldes izpratni un iesaisti valsts nākotnēs vīzijas izstrādē un veidošanā. Sociālajiem un sadarbības partneriem līdz 7.martam jāiesniedz nozaru ministrijām, Valsts kancelejai un Labklājības ministrijai priekšlikumus demogrāfijas politikas attīstībai. Valsts kancelejai sadarbībā ar Labklājības ministriju un nozaru ministrijām līdz maijam par plānotajiem priekšlikumiem ir jāveic diskusijas ar sociālajiem un sadarbības partneriem. Savukārt Labklājības ministrijai līdz 1. jūlijam ir jāsagatavo un jāiesniedz Ministru kabinetā ziņojums par demogrāfijas politikas attīstību.
Par to, ka demogrāfijas jautājums Latvijā ir kļuvis aktuāls liecina arī 2024.gada 14.februārī notikusī, otrā Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas kopsēde, kurā deputāti pārrunāja demogrāfisko situāciju Latvijā un izteica priekšlikumus demogrāfisko rādītāju uzlabošanai – primāri dzimstības veicināšanai. LBAS kopsēdē arī atgādināja par ģimenes un bērnu pabalstu nozīmi, aicinot pārskatīt tos pēc iespējas ātrākā laika periodā. Ģimenes un bērnu pabalstus ir nepieciešams paaugstināt, lai nodrošinātu pastāvīgu atbalstu ģimenēm, kurās aug bērni.
Diskusiju laikā, Saeimas komisija nonāca pie secinājuma, ka ir nepieciešams izstrādāt stratēģisku dokumentu, kas paredzētu visaptverošu plānu, kā uzlabot demogrāfiskos rādītājus Latvijā, protams, arī veicināt dzimstību Latvijā. Jau Demogrāfijas lietu padomē tika diskutēts, ka līdz šī gada 1.jūlijam Labklājības ministrijai sadarbībā ar Valsts kanceleju un visām nozaru ministrijām jāsagatavo ziņojums par demogrāfijas attīstību un to iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā.[2]
Sadarbība starp nozarēm ļauj valdībai elastīgākā un ātrākā veidā pielāgot politikas mainīgajai demogrāfiskajai realitātei, kā arī adekvāti reaģēt uz sabiedrībā notiekošajiem procesiem, piemēram, politikas plānošanu un veidošanu izglītības, veselības aprūpes, infrastruktūras attīstības nozarēs u.c., veidot efektīvu sabiedrības veselības politiku un resursu sadali, prognozēt nākotnes izmaiņas sabiedrībā, cilvēkkapitāla attīstību un daudz ko citu, kas varētu veicināt arī dzimstības koeficienta palielināšanu Latvijā.
[1] Oficiālās statistikas portāls. (2024). 2023. gadā dzimstība turpināja samazināties. Pieejams: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/preses-relizes/20761-iedzivotaju-skaits-un
[2] Latvijas Republikas Saeima. (2024). Deputāti kopsēdē: dzimstības veicināšanai jābūt galvenajai prioritātei. Pieejams: https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/33140-deputati-kopsede-dzimstibas-veicinasanai-jabut-galvenajai-prioritatei