LBAS nerimstoši rūpējas, lai darba tiesības tiktu ievērotas un ekonomika pēc iespējas būtu atvērta un konkurētspējīga, un vienlaikus mēs ievērotu epidemioloģiskās normas, kuras maksimāli novērstu vīrusa pārnesi. Šīs prasības visu pandēmijas laiku ir uzturētas Ministru kabineta un Operatīvās vadības grupas sēdēs, un citās nacionālā līmeņa sanāksmēs.
Īpaši svarīgs ir jautājums par darbinieku tiesībām strādāt, un mēs vienmēr esam pauduši viedokli, ka nodarbinātajiem ir pilnīgi pietiekami ar tādām prasībām, kādas ir bijušas daudzās demokrātiskās valstīs, – ja arī kāds cilvēks nav bijis vakcinēts vai pārslimojis, tad viņš var strādāt, veicot testu un ievērojot uzņēmuma vai iestādes drošības protokolu, jo galvenais ir, pēc iespējas mazināt vīrusa izplatību un veselības aprūpes sistēmas noslogojumu.
Ir zināms, ka ASV Augstākā tiesa kā pārmērīgu noraidīja Amerikas prezidenta prasību privātā sektora uzņēmumu darbiniekiem, kuriem nav sertifikāta, – obligātu testu reizi nedēļā un aizsargmaskas lietošanu. Galvenais arguments – visiem ir tiesības uz darbu.
Vēl viena lieta, ko esam norādījuši un kas arī balstās uz citu valstu – Lielbritānijas, ASV, Izraēlas, Dānijas u.c. pētījumiem – vīrusa pārnese ir vienādi iespējama gan vakcinētam, gan nevakcinētam, gan arī pārslimojušam cilvēkam, ja viņš ir inficēts. Šobrīd vīrusa daba ir mainījusies, tas ir lipīgāks, bet ievērojami mazāk ir smago gadījumu un arī hospitalizācijas apjoms ir mazinājies. Piemēram, Vācijā vairāk nekā 99% ar omicronu saslimušie to izslimo vieglā formā (worldometrs.info).
Mēs esam atbalstījuši Ekonomikas ministrijas priekšlikumus, kas bija ļoti līdzīgi mūsu priekšlikumiem, ko bijām izteikuši agrāk – ka visiem, kam šī iemesla dēļ ir traucēts darba attiecību jautājums, vajag atcelt prasību pēc sertifikāta. Jo tiesības uz darbu ir cilvēka pamattiesības. Šobrīd cilvēki – nevakcinēti vai pārslimojuši bez sertifikāta, vai arī bez balstvakcīnas – nav apdraudējums. CSP dati rāda, ka 30. janvārī pilnu vakcinācijas kursu ir veikuši 974 000 nodarbināto, kas ir 96% no kopējā nodarbināto skaita, vēl ir cilvēki, kas ir pārslimojuši. Tas nozīmē, ka nodarbināto vidū ir ļoti augsta šī pūļa imunitāte, salīdzinot ar sabiedrību kopumā. Tā ir pat augstāka nekā ASV, Vācijā, Anglijā.
Ekonomikai ir jāatdzīvojas, mums ir jādod iespēja cilvēkiem godīgi nopelnīt sev un savai ģimenei iztiku, mums ir jāpilda valsts, sociālais, pašvaldību budžets ar ienākumiem, lai mēs varētu atbalstīt gan veselības aprūpi, gan valsts drošību, gan visas sociālās vajadzības.
Mēs aicinājām Ministru kabinetu un Saeimu atcelt aizliegtās jomas – visus darba laika ierobežojumus, un šajā aspektā mūsu prasība ir sadzirdēta. Mēs aicinām atcelt arī kvadrātmetru normas, un ļaut pilnvērtīgi strādāt visiem darbiniekiem, lai mums būtu iespēja neaudzēt valsts parādu, bet to mazināt. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs iekļautos Baltijas valstu vidū ar līdzīgām prasībām un nepretendētu uz mūžīgā pastarīša statusu.
Mēs vienmēr esam uzsvēruši, ka ir nepieciešamas stingras prasības arī šobrīd – distancēšanās, vēdināšana un atbilstošu masku lietošana, dezinfekcijas pasākumi, skrīningi, un ir jāievēro nozaru un uzņēmumu, iestāžu drošības protokoli.
Noteikti jāuzsver, ka piemaksas, kuras pandēmijas laikā ir mediķiem, policistiem, pedagogiem, ir jāiekļauj viņu darba samaksā, un tiem, kam no viņiem šis paaugstinājums šogad ir izpalicis, noteikti darba samaksa ir jāpaaugstina. Es to uzsveru tādēļ, ka šīs slēgtās nozares ir radījušas zaudējumus, – 2020. gadā no vienas tūrisma nozares vien mums ir 529 miljonu zaudējumi, 2021. gadā vēl papildus kritums 159 miljoni, tātad, divos gados zaudējumu summa – 1217 miljoni eiro, bet varēja būt ievērojami mazāk. Igaunijā un Lietuvā šie ierobežojumi nebija tik drastiski, kas arī deva iespēju viņiem vairāk pelnīt. Protams, ir jāsabalansē šīs lietas ar sabiedrības veselības maksimālu nodrošināšanu un ekonomikas dzīvotspēju, un spēju neradīt valstij jaunus parādus. Jo tur, kur ir ierobežojumi, ir jābūt atbilstošām kompensācijām, bet daudzviet tā tomēr nav bijis.
Šī brīža epidemioloģiskā situācija dod iespēju darba attiecības atjaunot pilnā apmērā, un mūsu prasība bija to darīt 15. februārī. Ierobežojumiem vairs pamata nav, un jāņem vērā, ka testēšanas jaudas laboratorijās ir pārsniegtas, un arī cilvēki, kas ir saslimuši, nevar to noteikt un apstiprināt, un rodas daudz problēmu. Tas mums ir jāatrisina ar brīvību strādāt un brīvību pelnīt.
No 15. februāra ir pieņemtas virkne lietu, ko arodbiedrības un darba devēji ir prasījuši, lai būtu iespēja liberālākai darba attiecību veidošanai nekā tas ir bijis līdz šim. Taču tas ir nepietiekams, lai arī solis uz priekšu ierobežojumu mazināšanā. No 1. marta līdz 1. aprīlim darba devējam ir dotas tiesības noteikt, kā darbiniekam rīkoties, un, ja nav būtisku kontaktu ar klientiem vai citiem darbiniekiem, tad ir iespējas strādāt bez sertifikāta. Tas ir ļoti svarīgi, jo iepriekšējie lēmumi, kas tika pieņemti, nozīmēja, ka vēl 40 000 nodarbināto, kam nebūtu sertifikāta, nevarētu strādāt. No 1. aprīļa mēs gaidām, ka būs absolūta brīvlaišana, tajā skaitā arī veselības aprūpes, sociālās aprūpes darbiniekiem, policistiem, – tas būtu pilnīgi normāli, jo ir sasniegti ļoti augsti imunitātes rādītāji gan vakcinēto, gan pārslimojušo vidū.
Egils Baldzēns,
LBAS priekšsēdētājs