Esam saņēmuši ziņas no ceturtdienas sanāksmes. Tā kā Eiropā pieaug inficēšanās un nāves gadījumu skaits un veselības aprūpes sistēmas kļūst arvien nestabilākas, Eiropadome atkal nespēja rast vienotu reakciju uz situāciju. Turklāt dažu dalībvalstu nostāja parādīja, ka no 2008. gada krīzes ir maz iemācījušās.
Koronavīruss nepazīst robežas, un tas, pirmkārt un galvenokārt,apdraud mūsu pilsoņu dzīvi. Tomēr problēma ir lielāka, jo nepieciešamā atbildes rīcība, visticamāk, izsmels dalībvalstu resursus un novedīs ES recesijā. Argumenti par taupību un fiskālo ierobežojumu, noraidot solidaritāti ES līmenī, radīja desmitiem gadu nepietiekamu ekonomikas izaugsmi, nabadzību, augošu nevienlīdzību un augošu populismu. Vēl viens mēģinājums tieši apdraudēs Eiropas Savienības izdzīvošanu un veicinās desmitiem tūkstošu cilvēku nāvi.
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas Darba ņēmēju grupa joprojām ir norūpējusies par to, ka dažās dalībvalstīs notiek uzbrukumi darba koplīgumiem un darba ņēmēju tiesībām. Mēs esam īpaši satraukti par situāciju Horvātijā, kas ir pašreizējā Eiropas Savienības prezidējošā valsts, kur valdība ierosina ārkārtas tiesību aktus, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar COVID-19, kas ierobežotu galvenās darba un sociālās tiesības. Daži no ierosinātajiem pasākumiem faktiski apturētu darba koplīgumu slēgšanu un ļautu darba devējiem pieņemt vienpusējus lēmumus par darba ņēmēju atalgojuma samazināšanu un citiem noteikumiem un nosacījumiem. Darba ņēmēju grupa arī ir noraizējusies par to, ka Itālijā, kur valdība un sociālie partneri ir panākuši vienošanos par bezdarbnieku pabalstiem darba ņēmējiem, kuri nevar strādāt krīzes laikā, slēdzot koplīgumus, galēji labējie politiķi ir aicinājuši pārtraukt šādu koplīgumu slēgšanu.
Darba ņēmēju grupa stingri nosoda šādas darbības. Laikā, kad daudzas valdības konstruktīvi sadarbojas ar sociālajiem partneriem, lai rastu efektīvus kopīgus risinājumus bezprecedenta problēmu risināšanai saistībā ar mūsu veselības aprūpes sistēmām, darba vietām un ekonomiku, Horvātijas valdības rīcība ir tieši pretēja. Ir vairāki piemēri tam, kā ar divpusēju un trīspusēju sociālo dialogu arodbiedrības un darba devēji sadarbojas ar savām valdībām, lai īstenotu pasākumus, kas aizsargās cilvēkus, aizsargās darbavietas un algas, nodrošinās atbalstu veselības un citiem būtiskiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kā arī uzņēmumiem šajā dramatiskajā laikā.
Atbildes reakcija uz KOVID-19 pandēmiju ir mūsu laika galvenais pārbaudījums. Atzīstot, ka valdībām jāpieņem ārkārtas pasākumi pandēmijas seku novēršanai, Darba ņēmēju grupa uzsver nepieciešamību visām valdībām ievērot cilvēktiesības un pamattiesības, tostarp darba ņēmēju un arodbiedrību tiesības. Tagad ir laiks solidaritātei un sadarbībai. Tas ir vienīgais veids, kā mēs uzvarēsim šo pandēmiju.