ETUC ĢENERĀLSEKRETĀRA LUKAS VISENTINI RUNA

Dārgie draugi un biedri,
cienījamie delegāti un kolēģi,
Liels prieks jūs visus sveikt Eiropas Arodbiedrību konfederācijas 14.kongresā!
Mēs sasaucām savu kongresu dažas dienas pirms Eiropas vēlēšanām un ļoti kritiskā brīdī Eiropai un darba ņēmējiem – šīs vēlēšanas būs pagrieziena punkts vai nu uz lielāku sociālu Eiropu, vai uz Eiropas Savienības pagrimumu.
Eiropas Savienība un mūsu demokrātija ir pakļautas uzbrukumam.
Mēs redzam galēji labējo, nacionālistu un pat neofašistu partiju uzplaukumu, un mūs ļoti satrauc tas, kas notiek Ungārijā, Polijā, manā valstī Itālijā, Francijā, Apvienotajā Karalistē ar Brexit, ar AFD Vācijā, ar Vox Spānijā, un saraksts turpinās.
Mēs esam ļoti noraizējušies par politiku, ko īstenojusi Austrijas valdība, kas ir vērsta pret strādājošo kustību un arodbiedrībām, un tāpēc mēs kopā ar ÖGB, Austrijas arodbiedrību konfederāciju, esam nolēmuši Vīnē rīkot mūsu kongresu, lai parādītu kolēģiem visas Eiropas kustības solidaritāti, atbalstot viņu cīņu pret Austrijas galēji labējo valdību.
Mēs, protams, esam ļoti priecīgi redzot, ka šī valdība sabrūk un ka Austrija drīz dosies uz vēlēšanām, bet nav pārliecības, ka tas notiek korupcijas dēļ.
Mēs ļoti labi zinām, ka daudzas galēji labējās partijas ir korumpētas, un ļoti bieži tās ietekmē citas valstis un spēki ārpus ES, kas vēlas, lai Eiropas projekts izjuktu.
Turklāt sociālās tiesības, kas ir arī demokrātijas pamats – biedrošanās, organizēšanās un darba koplīguma slēgšanas brīvības – ir apdraudētas.
Mēs nedrīkstam novērtēt par zemu plaši izplatīto populismu, nacionālismu un ksenofobiju, kā arī problēmas, kas ir to pamatā.
Mēs bieži redzam, ka šīs negatīvās sajūtas darba ņēmēju vidū pieaug, pat mūsu biedru vidū, bet mēs pieļautu milzīgu kļūdu, ja vainotu viņus, gluži pretēji – mums ir pienākums izprast cēloņus.
Jāskatās uz krīzes atstātajām rētām – bezdarbs, nevienlīdzība,nabadzība un sociālā atstumtība ietekmē cilvēku ticību nākotnei. Mums ir jānodrošina cilvēkiem viņu nākotne – nākotne šodienas darba ņēmējiem un viņu bērniem – nākotne, kurā ikvienam var būt cienīgs darbs, cienīga alga, vienlīdzīgas tiesības un aizsardzība, kvalitatīvs mājoklis, veselības aprūpe, izglītība un apmācība.
Pēdējos mēnešos mēs redzam dažas pozitīvas tendences, kad progresīvie spēki izstumj galēji labējos no valdības, veidojot demokrātisku koalīciju Zviedrijā, Spānijā un, cerams, arī Somijā, Dānijā, Beļģijā un Polijā. Tieši to mēs vēlamies redzēt nākamajā Eiropas Parlamentā: demokrātisku un proeiropeisku partiju koalīciju, kas apvienojas, lai veidotu taisnīgāku Eiropu.
Tāpēc mēs esam mobilizējuši cilvēkus Eiropas vēlēšanu priekšvakarā un snieguši spēcīgu vēstījumu visām demokrātiskajām partijām. Mūsu vēstījums ir tāds, ka mēs vēlamies, lai viņi palielinātu centienus veidot demokrātiskāku, taisnīgāku un sociālāku Eiropu – mūsu vēstījums ir tāds, ka Eiropas Savienība izdzīvos tikai tad, ja tā spēs sniegt konkrētus rezultātus, kas var pozitīvi ietekmēt cilvēku dzīvi.
Mēs aicinām atjaunot sociālo līgumu Eiropai. Sociālo līgumu ir iznīcinājusi krīze un taupības pasākumi, izmantojot darba ņēmējus spēlē vienam pret otru, piešķirot ekonomiskām brīvībām svarīgāku nozīmi nekā sociālām tiesībām, tādējādi sagraujot Eiropas sociālās tirgus ekonomikas būtību. Mēs vēlamies to visu mainīt – mēs vēlamies atkal veidot savu sociālo līgumu.
Pašreizējo pilnvaru laikā mēs esam sasnieguši dažus svarīgus rezultātus sociālajai Eiropai.Tas ir pateicoties arodbiedrību spiedienam, bet mums ir arī jāatzīst ievērojamās izmaiņas, ko veikusi Junkera vadītā Eiropas Komisija.
Paldies, Žan-Klod, ka jūs parādījāt, ka Eiropa var būt sociālā progresa spēks, un tāpēc, ka jūs palīdzējāt mums glābt sociālo Eiropu, kad tā gandrīz izzuda pēc krīzes.
Pateicoties mūsu kampaņai par darba samaksas pieaugumu Eiropas darba ņēmējiem, mēs esam panākuši algu palielinājumu Eiropā, jo mūsu dalīborganizācijas ir sasniegušas augstāku minimālo algu līmeni, un mūsu sarunas ir rezultējušās ar pozitīviem nolīgumiem. Mums nepieciešamas lielākas algas visiem, lai risinātu nevienlīdzības problēmu un veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi ES, ko dalībvalstis atbalstītu, nevis grautu vai novērstu darba devēju un arodbiedrību koplīgumu slēgšanu.
Tāpēc, tikai vienu mēnesi pēc šī kongresa, mēs Bukarestē uzsāksim iniciatīvu par partnerību, kurā iesaistītas Eiropas un valstu iestādes, kā arī sociālie partneri, lai stiprinātu koplīgumu slēgšanu, palielinātu algu konverģenci visās valstīs un nodrošinātu iztikas minimumu visiem Eiropas darba ņēmējiem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas.
Pašreizējā sasaukuma laikā mēs esam uzsākuši sociālo dialogu,izmantojot kopīgu iniciatīvu ar Eiropas Komisiju un Padomi, bet galvenokārt pateicoties sociālo partneru spējai novērst konfliktus un sākt jēgpilnas sarunas, kas ir rezultējušās vairākās kopīgās saistībās, partnerattiecībās, nolīgumios un pēdējais, bet ne mazāk svarīgais –pie jaunās darba programmas, kas drīz dos iespēju sākt sarunas par digitalizāciju.
Mēs redzam trīs uzdevumus attiecībā uz sociālo dialogu nākotnē: padarīt to reālu visās dalībvalstīs, jo īpaši tajās, kas izslēdz sociālos partnerus no lēmumu pieņemšanas, pārliecināt darba devējus sadarboties ar mums, lai padarītu Eiropas ekonomikas pārvaldību un Eiropas pusgadu sociālāku un nodrošināt, ka visi sociālo partneru nolīgumi tiek transponēti tiesību aktos saskaņā ar Līgumu.
Mēs aicinām Komisiju pārtraukt bloķēt mūsu dalīorganizāciju sociālo partneru līgumus, jo īpaši tos, kas attiecas uz informācijas un konsultāciju tiesībām darba ņēmējiem, un mēs lūdzam jūs atbalstīt mūsu ārkārtas rezolūciju attiecībā uz šo situāciju.
Pēdējā perioda svarīgākais sasniegums ir pārliecība par to, ka Eiropas Sociālo tiesību pīlārs, kas sākumā tika pasludināts par vienkāršu ideju dokumentu, tiek īstenots ar vairākām jaunām svarīgām Eiropas likumdošanas un neleģislatīvajām iniciatīvām, tostarp, pārskatot Direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā, jauno direktīvu par darba-dzīves līdzsvaru un pārdomātiem un paredzamiem darba nosacījumiem, izveidojot Eiropas Darba iestādi, kā arī jaunus tiesību aktus par karcinogēnām vielām un trauksmes cēlājiem.
Mēs esam ļoti lepni par to visu, jo vairāk nekā desmit gadu laikā ES līmenī netika izstrādāti jauni tiesību akti sociālajā jomā – tas ir mūsu spiediena un sarunu rezultāts, – bet mums ir jāpateicas arī priekšsēdētājam Junkeram, komisārei Teisenai, Eiropas Parlamentam un referentei Maria João Rodrigues, valdībām, kas to ir atbalstījušas, un pirmkārt un galvenokārt, visiem jūsu kolēģiem, kuri ir mobilizējuši līdzekļus, lai gūtu šādus panākumus.
Tagad, kad mums ir pīlārs, mums ir jāturpina cīnīties par tā īstenošanu, izmantojot sociālo pārvaldību un pareizus tiesību aktus visos līmeņos, lai panāktu patiesu augšupejošu konverģenci visās valstīs sociālo tiesību, darba apstākļu un sociālās aizsardzības jomā, un lai nodrošinātu piekļuvi visiem darba ņēmējiem, tostarp tiem, kuri nodarbināti nedrošos, nestandarta darbos, kā arī pašnodarbinātajiem.
Vēl ir jāpaveic citas ļoti svarīgas lietas.
Proaktīva klimata pasākumu un digitalizācijas pārvaldība, rūpniecības politikaEiropai, kas spēj aizsargāt mūsu ekonomiku un darbavietas no neregulētiem tirdzniecības kariem.
ES uzņēmējdarbības tiesību, konkurences tiesību un darba ņēmēju līdzdalības reforma, kas novērš šķēršļus biedrošanās brīvībai, kolektīvajām sarunām un demokrātijai darba vietā.
Darba nākotne, kurā visi darba ņēmēji, tostarp nestandarta darbos nodarbinātie un pašnodarbinātie, var saņemt vienlīdzīgas tiesības, vienlīdzīgu atalgojumu un vienlīdzīgu aizsardzību.
Un visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi – godīga mobilitāte un migrācija, izbeidzot slēgto robežu un žogu skandālu, un īstenojot taisnīgu un iekļaujošu darbaspēka mobilitātes un migrācijas politiku Eiropā, kuras pamatā ir solidaritāte un cilvēktiesību ievērošana, integrācija un pilnīgi vienlīdzīga attieksme pret visiem.
Ne visās dalībvalstīs arodbiedrības un sociālie partneri spēj to visu sasniegt. Tāpēc mums ir jāizveido ES līmeņa sistēmas un spēju veidošanas instrumenti, kas, ievērojot labi funkcionējošu valstu praksi, var palīdzēt atpalikušajiem. Tāpēc ir nepieciešams, lai iestādes un darba devēji saprastu, ka bez taisnīguma un integrācijas, bez pārdales un vienlīdzības sabiedrībā un darba tirgū mēs nevaram panākt spēcīgu, stabilu un ilgtspējīgu izaugsmi.
Mēs vēlamies, lai ikviens saprastu, ka mūsu sociālā tirgus ekonomika nav balstīta tikai uz uzņēmējdarbību un konkurenci, ne arī uz valsts budžeta ierobežojumiem un samazinājumiem, tā pirmkārt un galvenokārt ir balstīta uz darbaspēku, uz darba ņēmēju vērtību. Tas ir mūsu redzējums, stratēģija un nākotnes prasības – tas ir tas, par ko mēs iestājamies.
Eiropas arodbiedrību kustība ir spēcīga un vitāla. Tādēļ arodbiedrību tiesību aizstāvēšana, arodbiedrību spēka veidošana un organizēšana ir ETUC galvenās prioritātes, un turpmākajos četros gados mēs turpināsim īstenot darbības, ko jau esam uzsākuši pašreizējā termiņā. Arodbiedrības ir demokrātijas stūrakmens.
Mūsu cīņas un kampaņas par demokrātiju darbā, par jaunu darba veidu organizēšanu, mūsu iekšējo struktūru reformas, lai tās padarītu efektīvākas un reprezentatīvākas, iekļaujot mobilos un migrējošos darba ņēmējus, sievietes un jauniešus, visas darba ņēmēju kategorijas un jo īpaši tās, kas atrodas uz robežas, – tā ir arodbiedrību atjaunošana.
Un, starp citu, šis ir pirmais pilnībā dzimumu pārstāvniecībā līdzsvarotais ETUC kongress, kāds jebkad bijis.
Tajā pašā laikā mums ir jāturpina stiprināt mūsu sarunu pilnvaras, mūsu ietekme uz institucionālo un likumdošanas lēmumu pieņemšanu, mūsu spēja mobilizēties ielās un organizēties darbavietā.
Arodbiedrību kustība ir ļoti daudzveidīga – starp ziemeļiem un dienvidiem, austrumiem un rietumiem pastāv dažādi modeļi un prakse. Taču mūsu atšķirības mūs neparalizē, kā tas pārāk bieži notiek Eiropadomē ar valstu un valdību vadītājiem – mūsu plurālisms ir mūsu bagātība, mūsu pievienotā vērtība, kas ļauj mums apvienot spēkus un dalīties ar pieredzi un praksi, kļūt stiprākiem solidaritātē un darbībā.
Es ļoti lepojos, ka esam spējuši nonākt pie kopīgām stratēģijām un prioritātēm nākotnei. Esmu pārliecināts, ka no trīsarpus dienu ilgām debatēm, pateicoties jūsu ieguldījumam, delegātiem un dalīborganizācijām, kā arī mūsu viesu ieguldījumam, mēs veidosim spēcīgu un vienotu Eiropas Arodbiedrību konfederāciju, kas spēs risināt milzīgās problēmas, kas saistītas ar darbspējīgo cilvēku nākotni visā Eiropā.
Mums aiz muguras ir četri smaga darba gadi – un četri izšķiroši un aizraujoši gadi mums priekšā. Kopā mēs uzvarēsim kaujā – kopā mēs sasniegsim taisnīgāku Eiropu darba ņēmējiem!