Pieņemts ETUC Izpildkomitejas sēdē 2019. gada 17.-18. decembrī
Pārskats
Darbs joprojām ir labākais veids, kā izkļūt no nabadzības, bet tas neattiecas uz ievērojamu skaitu darba ņēmēju Eiropā. Viens no desmit strādājošajiem dzīvo mājsaimniecībās, kas ir pakļautas nabadzības riskam, tas satrauc 20,5 miljonus cilvēku.
Lai gan ir uzlabojušies ekonomiskie rādītāji un pieaug darba ražīgums, daudzi darba ņēmēji ir novērojuši, ka viņu atalgojuma līmenis un nodarbinātības apstākļi ir apdraudēti. Darba alga ES jau gadu desmitiem ir samazinājusies bez ievērojamām atveseļošanās pazīmēm. Gandrīz visās dalībvalstīs kopš ekonomiskās un sociālās krīzes sākuma ir samazinājies darba koplīgumu slēgšanas apjoms. Pašlaik vismaz 14 dalībvalstīs koplīgumi aptver mazāk nekā 50% no darbaspēka, un tikai septiņās dalībvalstīs to īpatsvars pārsniedz 80%. Turklāt vairākās dalībvalstīs uzsākts negatīvs process attiecībā uz koplīgumu mehānismu decentralizāciju.
Algu palielinājums ir nepieciešams, lai nodrošinātu darba ņēmējiem taisnīgu daļu no bagātības, ko viņi palīdzēja radīt, lai nodrošinātu cienīgu algu un mazinātu nevienlīdzību starp valstīm un to iekšienē. Ja darba ņēmēji nav tiesīgi kaulēties par savu taisnīgo daļu, tad arī nav ceļa uz ekonomisko taisnīgumu bez koplīguma slēgšanas, nav godīguma darbā un nav sociālās tirgus ekonomikas.
No makroekonomikas viedokļa, pārmērīgi zemais algu līmenis lielākajā daļā ES dalībvalstu un aizvien pieaugošās atšķirības attiecībā uz algu veidošanos starp valstīm un starp nozarēm valstīs, kurās algas bieži vien atpaliek no dzīves izmaksām un produktivitātes, kavē iekšējo pieprasījumu, palielina nevienlīdzību un negodīgu konkurenci, tādējādi kaitējot iekšējā tirgus potenciālam nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi. Kā vairākkārt norādījusi ECB un Eiropas Komisija, steidzami nepieciešama augšupvērstā algu konverģence. Lai gan minimālās algas palielināšana var būt tikai pirmais solis šādas konverģences nodrošināšanā, labi koordinētas nozaru sarunas par darba koplīgumu slēgšanu patiesībā ir vienīgais instruments, kas to spēj sasniegt.
Galvenajam instrumentam algu un darba apstākļu uzlabošanai un nevienlīdzības novēršanai vajadzētu būt kolektīvām sarunām, jo īpaši nozaru kolektīvajām sarunām. Tomēr vairākās dalībvalstīs netiek ievērotas darba ņēmēju tiesības organizēties un slēgt koplīgumus. Dažās vietās viņiem draud atriebība, kad viņi mēģina organizēties un slēgt darījumus kolektīvi, vai darba devēji atsakās sadarboties ar arodbiedrībām.
Juridisks instruments, kas nodrošinās darba ņēmēju tiesības slēgt darba koplīgumus, veicinās ekonomikas izaugsmi un samazinās nevienlīdzību vairāk, nekā likumā noteikto minimālo algu palielinājums. Taisnīgas minimālās algas tiks radītas tikai darba tirgos ar dinamiskām koplīguma sarunām, kas palielina visu algu struktūru ES dalībvalstī, tādējādi arī atceļot minimālo algu. Tādēļ ETUC uzsver, ka ir vajadzīga Komisijas rīcība, lai veicinātu darba ņēmēju tiesības uz organizēšanos un darba koplīgumu slēgšanu kā daļu no minimālās algas iniciatīvas.
Nepieciešamība rīkoties un pašreizējā situācija
ES Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (UrsulavonderLeyen) atzinusi, ka “Eiropā joprojām ir pārāk grūti smagi strādājošām ģimenēm savilkt galus kopā”. Viņa piebilda, ka nākamās Eiropas Komisijas politiskajās pamatnostādnēs teikts: “Pirmajās 100 dienās pēc mana pilnvaru termiņa es ierosināšu juridisku instrumentu, lai nodrošinātu, ka ikvienam darba ņēmējam Eiropas Savienībā ir taisnīga minimālā alga. Tas ļautu nodrošināt cienīgu dzīvi neatkarīgi no viņu darba vietas. Minimālā darba alga jānosaka saskaņā ar valsts tradīcijām, izmantojot koplīgumus vai tiesību normas”.
Eiropas Komisijā notiek diskusijas, un komisārs Šmits ir teicis: “Es piedāvāšu juridisku instrumentu, lai nodrošinātu, ka ikvienam darba ņēmējam Eiropas Savienībā ir taisnīga minimālā alga. Runa nav par vienota ES atalgojuma līmeņa noteikšanu, un es pievērsīšu īpašu uzmanību dažādu dalībvalstu sociālajiem modeļiem. […] Šis minimālo algu režīms nekādā veidā […] neapstrīdēs sistēmu, kuras pamatā ir darba koplīgumi, kas paredz labu atalgojumu valstīs, kurās tas ir piemērojams, un mēs nepiespiedīsim – nekādā gadījumā – šīs valstis mainīt savu ļoti veco un ļoti labi izslavēto tradīciju. Es domāju, ka mēs neradīsim traucējumus vai neradīsim problēmas šajā sistēmā, izveidojot šāda veida Eiropas ietvaru minimālajām algām. Mums ir jāsaglabā tas, kas labi darbojas. Nelabojiet to, kas labi darbojas. Tātad, šī ir garantija, ko varu jums dot”.
EK priekšsēdētāja ir paziņojusi, ka šī juridiskā iniciatīva tiks ierosināta līdz pirmajām 100 dienām. Paredzams, ka Komisija paziņojumā izklāstīs savus nodomus saistībā ar minimālās algas iniciatīvu. Iespējams, ka paziņojumā tiks ierosināta pamatdirektīva apvienojumā ar rekomendāciju. Jāatzīst, ka ir pieejami arī citi juridiskie instrumenti, piemēram, Padomes lēmums.
ETUC ir cieši jāsadarbojas ar Eiropas Komisiju, lai nodrošinātu, ka iniciatīva par minimālo algu veicina šādu mērķu sasniegšanu un nešķērso nevienu no mūsu “sarkanajām līnijām”. Mums jābūt aktīviem, lai nodrošinātu, ka mēs gūstam panākumus un vienlaikus cīnāmies pret ierobežojumiem darba koplīguma slēgšanas sarunās un nodrošināmies pret nākotnē plānotām vai neparedzētām negatīvām sekām darba ņēmējiem, viņu arodbiedrībām un labi funkcionējošām darba koplīgumu slēgšanas sistēmām.
Koplīgumu slēgšanas veicināšanas mērķi
Taisnīgu minimālo algu var radīt tikai darba tirgos, kuros ir efektīvas darba koplīgumu slēgšanas sistēmas, kas nodrošina pienācīgu pārklājumu. Iemesls ir tāds, ka minimālās algas tiek salīdzinātas ar vidējām algām valsts ekonomikā, tāpēc visu algu palielināšana dalībvalstī ir būtiska minimālās algas palielināšanai. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja uzsver, ka Komisijai ir jārīkojas, lai veicinātu koplīgumu slēgšanu, jo īpaši nozaru koplīgumu slēgšanu.
Dalībvalstīm, ja to darba koplīgumu slēgšanas apjoms ir mazāks par 60 –70% no darbaspēka, būtu jāveic pozitīvi pasākumi, apspriežoties ar sociālajiem partneriem, lai veicinātu koplīgumu slēgšanu un pēc iespējas ātrāk panāktu, ka šis slieksnis tiek sasniegts.
Juridiskajam instrumentam būtu jānodrošina, ka dalībvalstis pienācīgi veicina koplīgumu slēgšanu, jo īpaši nozaru koplīgumu slēgšanu, cita starpā:
a) izveidot iestādes, kas nepieciešamas, lai atbalstītu koplīgumu slēgšanu, jo īpaši nozaru koplīgumu slēgšanu kopā ar resursiem un juridisko atbalstu, jo īpaši darba ņēmēju un viņu arodbiedrību aizsardzībai:
b) nodrošināt, ka darba koplīgumi ir pieejami visām ekonomikas nozarēm (tostarp valsts sektoram) un visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no viņu nodarbinātības statusa; tas nozīmē, ka nestandarta darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām jābūt piekļuvei arodbiedrību pārstāvībai, kolektīvajām sarunām, kolektīvajiem līgumiem un kolektīvajām darbībām;
c) nodrošināt, ka tiek pienācīgi ievērotas tiesības organizēt sarunas par darba koplīgumu slēgšanu, piemēram, nodrošinot arodbiedrībām tiesības piekļūt darba vietai, tostarp digitālajai piekļuvei, lai varētu tikties ar darbiniekiem, kā arī aizsargāt darba ņēmējus un arodbiedrības no draudiem, atriebības, viktimizācijas un citām nepieļaujamām darbībām;
d) risināt sarunas par dempingu (piemēram, attiecībā uz līgumiem ar mazāku aizsardzību un vājākiem standartiem, ko parakstījušas “dzeltenās” arodbiedrības) un pārvarēt situācijas, kurās privātā un publiskā sektora darba devēji atsakās atzīt arodbiedrības un/vai slēgt koplīgumus;
e) garantēt, ka dalībvalstis ievieš reprezentativitātes prasības/paplašināšanas mehānismus tikai tad, ja tos kopīgi ierosina sociālie partneri;
f) nodrošināt SDO konvenciju, Eiropas Sociālās hartas un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pienācīgu īstenošanu;
g) pieprasīt, lai publiskais iepirkums, finansējums, dotācijas, struktūrfondi un KLP maksājumi atbalstītu koplīgumu slēgšanu, pieprasot piedāvājumus/nosakot nosacījumus darba ņēmēju tiesību uz koplīguma slēgšanu ievērošanai un koplīgumu pilnīgai īstenošanai;
h) nodrošināt pietiekamus resursus (valsts un ES), lai veicinātu un atbalstītu nozaru koplīgumus, tostarp ar prasmju veidošanas un apmācības iniciatīvām;
i) nodrošināt efektīvas un preventīvas sankcijas, lai darba devēji nepārkāptu tiesības uz organizēšanos un koplīgumu slēgšanu;
j) ES tiesiskuma pārskatīšanas ietvaros ievērot tiesības uz koplīgumu slēgšanu, lai tiesību pārkāpumi attiecībā uz organizāciju/koplīgumu slēgšanu novestu pie sankcijām attiecībā uz ES finansējumu;
k) nodrošināt, ka sociālie partneri ir pilnībā iesaistīti juridiskā instrumenta transponēšanā un īstenošanā valsts līmenī un tā efektivitātes uzraudzībā, tostarp valsts tiesiskā regulējuma noteikšanā, lai veicinātu koplīgumu slēgšanu, ja to pieprasa sociālie partneri;
ķ) paredzēt iniciatīvā prakses apmaiņu un noteikt kritērijus, lai veicinātu un novērtētu augšupēju konverģenci saistībā ar koplīgumu vispārējo pārklājumu.
Mērķi minimālās algas palielināšanai
Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka sociālie partneri ir patiesi iesaistīti likumā noteiktās minimālās algas noteikšanā.
Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt likumā noteiktās minimālās algas likmi, ja tāda ir. Jebkurā gadījumā būtu jānosaka, ka zemākajai noteiktajai minimālajai algai ir ātri jāsasniedz vismaz 60% no pilnas slodzes valsts vidējās algas.
Likumā noteiktās minimālās algas vienmēr būtu pakāpeniski jāpalielina, un sliekšņa mērķis 60% apmērā no valsts vidējās algas būtu jāpārbauda attiecībā uz tās atbilstību reālā cenu izteiksmē, izmantojot atbilstošas budžeta metodes, kas noteiktas, apspriežoties ar sociālajiem partneriem (piemēram, cenu grozi precēm un pakalpojumiem, kas atbilst dzīves standartam konkrētai mērķa sabiedrībai).
Ar likumu noteiktajai minimālajai algai būtu jāattiecas uz visiem darba ņēmējiem un jāatceļ visas likmes, kas ir zemākas par minimālo algu (piemēram, mājkalpotāji, nestandarta darbinieki/pašnodarbinātās personas, jūrnieki, ilgtermiņa bezdarbnieki, darba ņēmēji, kas zaudē darbu, vai gados jauni darba ņēmēji …).
Būtu jāaizliedz atskaitījumi no likumā noteiktās minimālās algas (piemēram, par formastērpu, vai cita darbam nepieciešamā aprīkojuma iegādi), un citi papildu maksājumi, piemēram, virsstundas, būtu jāizslēdz no likumā noteiktās minimālās algas aprēķina (tās būtu jāmaksā papildus).
Termins “minimālā alga” liek domāt, ka darba ņēmējs var sagaidīt, ka katru nedēļu (vai mēnesi vai dienu) jānopelna minimālā naudas summa. Tomēr minimālā alga bieži vien nosaka tikai minimālo stundas likmi un tādējādi negarantē pietiekamu iknedēļas, mēneša vai gada algu. Tādējādi ir nepieciešams arī progress, lai nodrošinātu, ka darba ņēmējiem ir pietiekami daudz darba stundu nedēļā/mēnesī/dienā, lai viņi varētu sasniegt reālu cienīgu atalgojumu. Jānovērš arī stundu minimālo likmju kā efektīva mehānisma nepiemērotība, lai nodrošinātu pienācīgu atalgojumu tiem, kas strādā īsajās vai neregulārajās darba nedēļās/darba līgumos.
“Sarkanās līnijas”
ES iniciatīvām un juridiskajiem instrumentiem koplīgumu slēgšanas un minimālās algas jomā ir jāatzīst, ka viens lielums nebūs piemērots visiem. Tie nedrīkst būt vērsti uz vienotu darba attiecību sistēmu vai minimālās algas ieviešanu visā ES. ETUC pretosies jebkuram instrumentam, kas kaitēs esošajām tiesībām slēgt vai ierobežot koplīgumus, jo īpaši nozaru līmeņa kolektīvos līgumus. Priekšlikumu ietekme tiks izvērtēta attiecībā pret katru valsts sistēmu, un ETUC aktīvi iebildīs pret jebkuru instrumentu, ja tas negatīvi ietekmēs arodbiedrību tiesības ES.
Par algu kā pamatprincipu autonomi vienojas valsts sociālie partneri, tādēļ minimālās algas nevajadzētu ieviest valstīs, kur sociālie partneri tās neuzskata par nepieciešamām.
Nosakot mērķus minimālās algas uzlabošanai, juridiskajā instrumentā ir jāatzīst, ka ne visās dalībvalstīs ir likumā noteikta minimālā alga (6 ES dalībvalstīs nav likumā noteiktas minimālās algas) un nevienā dalībvalstī nav jāievieš minimālās algas sistēma. Tāpat daudzās dalībvalstīs ir vairākas minimālās algas, piemēram, valsts minimālā alga, kas noteikta tiesību aktos, un augstākā minimālā alga nozarē, kas noteikta koplīgumos, un ir vienlīdz svarīgi, lai šīs sistēmas tiktu aizsargātas.
Jebkurai iniciatīvai šajā jomā būtu jānodrošina sociālo partneru pilnīga iesaistīšana. Instrumentam ir jābūt skaidram, ka mērķis ir nevis panākt, lai uz darba koplīguma slēgšanu attiektos ES noteikumi, bet gan garantēt darba koplīgumu veicināšanu un ievērošanu. Visas iniciatīvas ir jāveic, pilnībā apspriežoties ar sociālajiem partneriem, un tām vienmēr ir jāstiprina sociālo partneru autonomija sarunās par koplīgumiem, to noslēgšanā un izpildē.
Juridiskajam instrumentam nebūtu jādod Komisijai nekādas iespējas vai līdzekļi, lai īstenotu taupības politiku attiecībā uz minimālo algu vai darba koplīgumu slēgšanu, tostarp radot šķēršļus sarunām par darba koplīgumu slēgšanu.
Ir skaidrs, ka ES instrumentā šajā jomā ir jāiekļauj stingra bezregresa klauzula, lai nodrošinātu, ka šo juridisko instrumentu nekādā gadījumā nevar izmantot, lai pazeminātu aizsardzības līmeni attiecībā uz darba koplīguma slēgšanu vai minimālo algu.
Visbeidzot, iniciatīvai izvēlētais juridiskais pamats būs izšķirošs, un ir skaidrs, ka tas ir stingri jāiestrādā dzīves un darba apstākļu nepārtrauktas uzlabošanas sistēmā, kā noteikts LESD 151. pantā un 153. pantā. Tai nevajadzētu balstīties uz ekonomikas pārvaldības loģiku.
NākamiepasākumipēcKomisijaspriekšsēdētājasizsludinātāsiniciatīvas
ETUC lobēs ES Komisiju un citas iestādes, lai nodrošinātu, ka iniciatīva par minimālo algu ietver pasākumus, kas veicina koplīgumu slēgšanu un nodrošina, ka tā sasniedz mūsu mērķus un ievēro mūsu “sarkanās līnijas”.
ETUC veiks pasākumus, lai nodrošinātu pienācīgu apspriešanos ar sociālajiem partneriem saskaņā ar LESD 154. pantu.
Attiecībā uz juridiskā instrumenta izvēli neapšaubāmi ir ieguvumi un trūkumi, kas saistīti ar direktīvu, rekomendāciju vai pat citiem juridiskiem instrumentiem. ETUC būs jāizvērtē un jāpieņem lēmums par instrumenta juridisko formu, ņemot vērā Komisijas ierosināto saturu un to, cik lielā mērā tie atbilst ETUC mērķiem un “sarkanajām līnijām”. ETUC aktīvi iesaistīsies, lai nodrošinātu mūsu mērķus, un jo īpaši ierosinās “ugunsmūrus”, lai nodrošinātos pret negatīvu ietekmi un interpretāciju.
Sekretariāts regulāri ziņos ETUC Izpildkomitejai un pastāvīgi informēs Koplīgumu koordinācijas komiteju par notikumu attīstību. Sekretariāts novērtēs priekšlikumus, kad tie tiks izstrādāti un paziņoti. Attiecīgi sekretariāts sniegs ieteikumus Valdei par lēmumiem un atbilstīgām darbībām.
Dalīborganizācijas tiek aicinātas atbalstīt mērķu sasniegšanu, pieņemot šo dokumentu un aktīvi veicinot mērķu sasniegšanu un “sarkano līniju” ievērošanu, kā arī atbalstot ETUC lobēšanas rīcību.