Mēs dzīvojam izšķirošā un izaicinošā brīdī Eiropai un Eiropas arodbiedrību kustībai.
Neregulētas globalizācijas, ekonomikas krīzes un taupības sekas; pārmaiņas ekonomikā un darba tirgū klimata pārmaiņu, digitalizācijas un automatizācijas ietekmē; uzbrukumi darba ņēmēju un arodbiedrību tiesībām un Eiropas sociālajam modelim; nevienlīdzības pieaugums valstu iekšienē un starp tām; jautājums par migrācijas un mobilitātes plūsmām, kas bieži noved pie diskriminācijas un ekspluatācijas – galēji labējo, nacionālistisko, neofašistisko un ksenofobisko spēku parādīšanās, kas apdraud Eiropas ekonomiskās un sociālās vērtības – tas viss rada nopietnas bažas Eiropas nākotnei un Eiropas darba ņēmējiem.
Arodbiedrību kustībai ir pienākums aizstāvēt demokrātiju un Eiropas sociālo modeli, pagājušā gadsimta nozīmīgāko sasniegumu, kas balstīts uz mieru, cilvēku, darba ņēmēju, sociālajām un vides tiesībām, uz taisnīgiem un vienlīdzīgiem dzīves un darba apstākļiem, tostarp kvalitatīviem sabiedriskajiem pakalpojumiem un izglītības sistēmām.
***
Lai to panāktu, ETUC un tās dalīborganizācijas ir izstrādājušas skaidru politiku Eiropas ekonomikas, sabiedrības un darba tirgus nākotnei un ieviesīs spēcīgus un efektīvus instrumentus un darbības, lai stiprinātu arodbiedrību lomu konkrētu un pozitīvu rezultātu gūšanā darba ņēmējiem, īpašu uzmanību pievēršot jaunai, progresīvai un ilgtspējīgai ekonomikas politikai; darba samaksas pieaugumam un augošai algu konverģencei starp valstīm un nozarēm; nodarbinātībai kvalitatīvās darbavietās un darba nedēļas samazināšanai, nesamazinot darba samaksu un nekontrolējot darba laika noteikumus; darba ņēmēju tiesību aizsardzībai un to paplašināšanai, sociālajai aizsardzībai un sabiedriskajiem pakalpojumiem; sociālā dialoga atsākšanai, darba koplīgumu slēgšanai, to darbības paplašināšanai un darba ņēmēju līdzdalības veicināšanai; taisnīgai pārejai, ilgtspējīgai globalizācijai un progresīvai tirdzniecībai; taisnīgai mobilitātei un kopējai migrācijas un patvēruma politikai, kuras pamatā ir tiesības un vienlīdzīga attieksme.
Tas ir labākais veids, kā uzlabot mūsu biedru darba un dzīves apstākļus, un veidot darba pasaules nākotni.
***
Mēs veidosim atjaunotu un spēcīgāku arodbiedrību kustību, kas spēs organizēt un mobilizēt, risināt problēmas, ar ko saskarsimies, paredzēt un veidot turpmākās pārmaiņas; tādu arodbiedrību kustību, kas piedalās demokrātijas un sociālā progresa stiprināšanā Eiropā.
Tā būs spēcīga arodbiedrību kustība nākotnei, kas ir spējīga mainīt pašreizējo ekonomikas un darba tirgus politiku un iekļaut tās personas, kurām tagad ir liegtas tiesības un aizsardzība, un pret kurām attieksme nav vienāda: sievietes, jaunieši un nedrošos darbos nodarbināti darba ņēmēji, pašnodarbinātās personas un platformu darbinieki, darba ņēmēji neformālajā ekonomikā, migranti un mobilie darba ņēmēji, personas ar īpašām vajadzībām vai personas, kas saskaras ar jebkāda veida diskrimināciju, tostarp attiecībā uz seksuālo orientāciju un dzimumu identitāti.
Eiropas arodbiedrību kustība veidos taisnīgāku Eiropu darba ņēmējiem.
***
Sociālais līgums, kas ir ES sociālās tirgus ekonomikas pamatā, ir apdraudēts, jo visā Eiropā īstenotie taupības pasākumi, samazinājumi un noteikumu atcelšana bija nepareiza reakcija uz ekonomikas krīzi, tāpat arī sociālais un algu dempings, darbaspēka ekspluatācija un tā ļaunprātīga izmantošana. Eiropas sociālo tiesību pīlārs un jaunie tiesību akti sociālajā jomā ir svarīgi pasākumi, lai atjaunotu Eiropas sociālo modeli, bet ar tiem vien nepietiks.
Ir nepieciešams atjaunots Eiropas sociālais līgums, kurā noteiktas attiecības starp trim dažādām sabiedrības grupām: valsti, darbaspēku un kapitālu. Iestādēm jāuzņemas atbildība par sociālās tirgus ekonomikas stiprināšanu. Uzņēmumiem nevajadzētu ļaut gūt peļņu no vienotā tirgus un vienlaikus to arī graut, izmantojot darbaspēku vai izvairoties no nodokļu un sociālajām iemaksām.
Eiropas Arodbiedrību konfederācija (ETUC) nāk klajā ar Rīcības plānu atjaunota Eiropas sociālā līgumu sasniegšanai, un tā strādās un risinās sarunas ar Eiropas un dalībvalstu iestādēm un darba devēju organizācijām, lai to panāktu, izmantojot sekojošas pamata iniciatīvas:
- Sociālā progresa protokols, kas darba ņēmējiem, arodbiedrībām un sociālajām tiesībām piešķir primāro statusu, kas jāiekļauj Līgumos un jāīsteno ar ES tiesību aktiem un politiku.
- Ārkārtas plāna atjaunošana, lai palielinātu publiskā un privātā sektora ieguldījumus kvalitatīvu darba vietu radīšanā visās ekonomikas nozarēs un valsts ieguldījumus sabiedriskajos pakalpojumos, sabiedriskajos labumos un sociālajā aizsardzībā.
- Es ekonomikas pārvaldības, Eiropas pusgada, Eiropas Monetārās savienības un ES budžeta maiņa, lai veicinātu sociālo taisnīgumu, nodarbinātību veicinošas investīcijas, ilgtspējīgu izaugsmi, taisnīgu un progresīvu nodokļu sistēmu un iedzīvotāju labklājību – tas viss ir ES ekonomikas politikas mērķis.
- Eiropas sociālā modeļa atjaunošana, nostiprinot un īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāra principus, izmantojot politiku, tiesību aktus, sociālo regulējumu, koplīgumus un pareizus pasākumus pārdalei un augšupejošai konverģencei.
- Stiprināt divpusējo un trīspusējo sociālo dialogu Eiropas, valstu un nozaru līmenī, uzlabojot tiesību aktus, politiku, līgumus un finansējumu veiktspējas veidošanai.
- Partnerība koplīgumu pārrunām, lai panāktu vispārēju samaksas pieaugumu, un algu un darba apstākļu konverģenci visiem. Partnerībai būtu jānoved pie Padomes ieteikumiem un, iespējams, pamatdirektīvas, lai stiprinātu un veidotu spēcīgākas un autonomas valstu darba koplīgumu slēgšanas sistēmas, un darba ņēmēju un arodbiedrību tiesības katrā ES dalībvalstī.
- Vairāk censties, lai panāktu dzimumu līdztiesību darbā un sabiedrībā, ar tiesību aktiem un politiku vērsties pret visiem diskriminācijas veidiem, jo īpaši attiecībā uz darba samaksas atšķirībām starp dzimumiem.
- Steidzama rīcība attiecībā uz klimata krīzi, digitalizāciju, automatizāciju un globalizāciju ar taisnīgu pāreju, kas, izmantojot ES tiesību aktus, politikas pasākumus un specializētos fondus, sociālo dialogu un sarunas par darba koplīgumu slēgšanu, nodrošina, ka neviens netiek atstāts novārtā.
- Konkurences tiesību, uzņēmējdarbības tiesību un jauno tiesību aktu par uzticamības pārbaudi un piegādes ķēdēm reforma vienotajā tirgū, lai nodrošinātu sociālo, darba ņēmēju un arodbiedrību tiesību pilnīgu ievērošanu.
- Es tiesību aktu reforma attiecībā uz informēšanu un uzklausīšanu, pārstāvniecību valdēs un Eiropas Uzņēmumu padomēs, uzlabojot darba ņēmēju līdzdalību darba vietās, kā arī mainot un pārstrukturējot ekonomiku.
- Darba nākotnes veidošana ar ES tiesisko regulējumu, lai samazinātu nestabilu un neskaidru nodarbinātību, paplašinātu darba ņēmēju tiesības un aizsardzību jaunajos darba veidos, apturētu algu un sociālo “dempingu” un veidotu taisnīgu darba ņēmēju mobilitāti un vienlīdzīgu attieksmi.
- Padarīt par realitāti mūžizglītību un tiesības uz apmācībām ikvienam ar ES likumdošanas iniciatīvu.
- Pastiprināta rīcība, lai izveidotu taisnīgu un ilgtspējīgu Eiropas programmu migrācijas, globalizācijas, starptautiskās tirdzniecības un ārējās un kaimiņattiecību politikas jomā, arī pilnībā īstenojot Eiropas Dienaskārtību2030 un citus ANO līgumus un instrumentus, tostarp SDO konvencijas.