Laipni lūdzam 2025. gada EduDays!
Šīs ir manas otrās Edudays kā ETUI Izglītības departamenta direktoram, un kāds gan šis gads ir bijis? Intensīvs, izaicinošs un neticami ražīgs! Edudays komanda ir paveikusi izcilu darbu. Apjoms un kvalitāte apmācībām, ko esam īstenojuši, ir iespaidīga pēc jebkuriem standartiem.
Tas ir bijis arī pārejas gads man personīgi. Soli pa solim, iniciatīvu pēc iniciatīvas, esmu sācis veidot savu redzējumu šim departamentam. Nekas no tā nebūtu bijis iespējams bez manu kolēģu atdeves, talanta un enerģijas.
Paldies jums visiem par to, ka šis gads bija veiksmīgs — jūsu apņēmība kvalitātei, atvērtība inovācijām un gatavība eksperimentēt ir virzījusi ETUI Izglītību uz priekšu.
Īpaša pateicība par neticamo darbu, kas ieguldīts EduDays sagatavošanā. Pasākuma pārcelšana uz septembra beigām — lai tas palīdzētu veidot jauno darba programmu — nozīmēja visu sagatavošanu vasaras laikā. Tas nebija viegls uzdevums. Un tomēr EduDays komanda atkal un atkal pierādīja profesionalitāti un aizrautību. Rezultāts ir spēcīga programma, bagāta ar saturu un pilna ar iespējām pārdomām.
Paldies jums visiem.
Un īpašs pieminējums: mūsu EduDays “vārtsargam“, Nathaly. Viņa šodien nav kopā ar mums klātienē, bet es zinu, ka viņa ir pieslēgusies. Nathaly, paldies! Tu nevainojami parūpējies par katru organizatorisko detaļu. Bez tevis tas nebūtu bijis iespējams.
Šī gada tēma: Demokrātija
Pagājušajā gadā, ar komandas atbalstu, mēs sākām jaunu ceļu, kas nav pašsaprotams un nav viegls. Mēs pievērsāmies būtiskai arodbiedrību tēmai: atjaunošanās.
Un mēs sapratām: arodbiedrību atjaunošanās nav tikai viena no daudzajām apmācību tēmām. Tā ir strukturāla, caurvijoša tēma visā mūsu izglītības darbā.
Šogad mēs centrā izvirzām vēl vienu lielu jautājumu: demokrātiju.
Nav stipras demokrātijas bez izglītības — un nav stipras izglītības bez demokrātijas.
Mēs izpētīsim dziļās un sarežģītās attiecības starp demokrātiju, izglītību, kapacitātes stiprināšanu un jo īpaši arodbiedrību apmācību.
“Tas ir pietiekami, lai rokas sāktu trīcēt.”
Es joprojām atceros brīdi plānošanas sanāksmē, kad kāds teica:
“Mums būtu jārunā par demokrātiju.”
Toreiz sākās Trampa prezidentūra, brīdis, kad Maska uzbrukumi sabiedriskajiem pakalpojumiem uzņēma apgriezienus, ģeopolitiskā spriedze strauji pieauga, tika izziņoti bargi represīvi pasākumi pret imigrantiem. Tam bija jēga.
Pasaule strauji mainās. Arodbiedrību izglītotāji pastāvīgi saskaras ar mūsu laika sarežģītību.
Arī šodien notiek milzu notikumi. Globālā dinamika mainās strauji.
Un demokrātija izjūt lielāku spiedienu nekā jebkad agrāk.
Tāpēc sev jautājam:
Ko mēs, kā daļa no Eiropas arodbiedrību kustības, varam darīt ar izglītības palīdzību, lai atbalstītu un aizsargātu demokrātiju?
Mūsu pieeja
Šī konference nav tikai ideju apspriešanai.
Mēs vēlamies jēgpilni savienot zinātni, politisko refleksiju un izglītību.
Mēs runāsim par politiku, nevis partiju politiku, bet par lielajiem jautājumiem, kas veido sociālo, juridisko un ekonomisko dzīvi.
Un mēs fokusēsimies uz to, kā mēs apmācām, lai mūsu izglītība sniegtu patiesu spēcinājumu un holistisku kapacitātes stiprināšanu.
Mēs vēlamies, lai mūsu apmācības dod arodbiedrībām:
- telpu izaugsmei,
- instrumentus rīcībai,
- spēku stiprināt savas organizācijas.
Šogad mēs aplūkosim:
- Kā zinātne un arodbiedrību apmācība var sadarboties demokrātiskās izglītības atbalstam.
- Kādu pedagoģisko domāšanas veidu mums vajag, lai nodrošinātu patiesu politisko izglītību demokrātijai.
- Kā tehnoloģijas, īpaši mākslīgais intelekts, pārveido izglītību, demokrātiju, arodbiedrību darbību un ikdienas dzīvi.
Mēs vēlamies pārdomāt, kā izglītība, kapacitātes stiprināšana un organizēšanās var veicināt lielāku taisnīgumu, līdzdalību un stiprākas demokrātiskas sabiedrības.
Demokrātija un ETUI metode
Demokrātija mums nav tikai tēma.
Tā veido mūsu saturu, mūsu metodes, mūsu vērtības un stratēģiskos mērķus.
Izglītība ir demokrātijas balsts.
Un demokrātija ir neatņemama izglītības sastāvdaļa.
Izglītība izplata zināšanas. Tā veicina kritisko domāšanu. Tā sniedz cilvēkiem instrumentus, lai veidotu savu dzīvi.
Tā rada kohēziju. Tā sniedz iespēju emancipācijai. Un tas viss palīdz uzturēt demokrātiju.
Mēneša beigās mēs Briselē, sadarbībā ar universitāti, rīkosim konferenci, veltītu Paulo Freire.
Mēs pārdomāsim viņa mantojumu un jautāsim:
- Ko emancipējoša izglītība nozīmē šodien, šajā pasaulē?
- Kā tā var kalpot arodbiedrībām, pedagogiem, studentiem un sociālajām kustībām?
Ir daudz mūsu darba programmas elementu, kurus varētu pieminēt.
Es domāju, piemēram, par mūsu līderības un līdztiesības programmām, kas dod arodbiedrībām iespēju kļūt par efektīviem pārmaiņu virzītājiem.
Vai mūsu apmācībām, kas sagatavo deleģētus un biedrus, lai viņi neļautos “tehnoloģiskajam cunami”, piemēram, mākslīgā intelekta pieaugumam.
Pat mūsu apmācību metodoloģija ir izstrādāta, lai stiprinātu kritiskās domāšanas prasmes un spēju domāt neatkarīgi un brīvi. Arodbiedrību izglītība vienmēr to ir darījusi — un vienmēr darīs.
Strādnieki, kas organizējas demokrātiskās arodbiedrībās, ir galvenie demokrātiskās dzīves aktieri.
Šādos laikos, arī izglītības perspektīvā, mums jāvaicā:
Kā mēs varam aizstāvēt demokrātiju? Kā mēs varam palīdzēt tai izdzīvot, attīstīties un augt?
Šodienas pasaulē, ko raksturo krīzes, kari, jaunas ideoloģijas, jaunas varas struktūras, šis jautājums ir steidzams.
Un laikā, kad tehnoloģiju pārmaiņas ir straujas un nevienlīdzība pieaug, izglītība kļūst vēl kritiskāka.
Izglītība palīdz pilsoņiem palikt brīviem.
ETUI Izglītībā mēs stingri ticam šai misijai.
Demokrātiskās vērtības un demokrātiskas metodes ir mūsu DNS daļa.
Mūsu pieeja ir:
- uz izglītojamo centrēta,
- dalību veicinoša,
- iekļaujoša,
- pilnvarojoša,
- vērsta uz to, lai padarītu dzirdamas izslēgtās balsis.
Mēs strādājam, lai attīstītu zināšanas, prasmes un attieksmes, ar skaidru demokrātisku virzību.
Tas esam mēs. Tas mūs padara par arodbiedrību izglītotājiem.
Zinātnes loma
Ļaujiet pieskarties vēl vienam būtiskam aspektam: zinātnei.
Zinātnei un pieaugušo izglītībai jāiet roku rokā.
Šis ir personisks novērojums, bet es ticu, ka pēdējos gados zinātne ir arvien vairāk nonākusi uzbrukuma mērķī.
Tas ir bīstami — demokrātijai, dialogam un sabalansētu, uz faktiem balstītu risinājumu meklēšanai.
Kā arodbiedrību izglītotājiem mums tas ir jāuztver nopietni.
Zinātnei jāveido mūsu saturs. Tā palīdz veidot stingru, uz faktiem balstītu analīzi.
Bet ar to nepietiek.
Mums ir arī pienākums padarīt zinātni pieejamu.
Strādniekiem tā ir jāsaprot un jāspēj izmantot.
Vienlaikus mums jārada telpa īstam dialogam starp zinātniekiem un arodbiedrībām.
Mēs esam redzējuši mūsu kursos, cik spēcīga ir šī apmaiņa.
Esam guvuši vairākas atziņas, kuras vēlamies turpināt stiprināt:
- Kā sistēmisko analītisko kapacitāti padarīt par būtisku dalībnieku kompetenci. Piemēram, kad apmācām arodbiedrību deleģētus saprast savu uzņēmumu tirgus pozīciju vai nozares nākotnes scenārijus.
- Kā zinātnisko analīzi padarīt nozīmīgu visās apmācību tēmās. Atcerieties mūsu semināru brīžus, kad attīstām sarunu prasmes, lai tiktu galā ar pārejām un tehnoloģiju ietekmi.
- Kā definēt un stiprināt apmācības politiskajai analīzei. Domājiet par darbu, ko veicam, kad pielietojam stratēģisko domāšanu, veicinām ilgtermiņa rīcībai vērstu domāšanas veidu un attīstām iekļaujošas līderības īpašības. Tas ir veids, kā sagatavoties vadīt ar mērķi un redzējumu mainīgā pasaulē.
Tas joprojām ir viens no mūsu lielākajiem izaicinājumiem:
Kā apmācīt cilvēkus politiskajai domāšanai?
Izglītība nav tikai saturs. Tā ir arī auditorijas, viņu kultūras un konteksta izpratne, kā arī valodas izmantošana, kas pilnvaro un iekļauj, nevis mulsina vai šķeļ.
Sajūtas, vērtības un domāšanas veids mācībās
Noslēgumā vēl viens punkts.
Kā pedagogi mēs zinām, cik svarīgas mācībās ir emocijas, vērtības un domāšanas veids.
Kad veidojam sarežģītas apmācības arodbiedrību biedru un aktīvistu atbalstam, mums jāpalīdz viņiem pārdomāt arī to, kā viņi jūtas, kā viņi domā un kā viņi pieiet izaicinājumiem.
Izturība, motivācija, radošums un stratēģiskā domāšana rodas no iekšienes.
Tie aug, kad ticam, ka pārmaiņas ir iespējamas.
Kad ticam, ka varam. Ka varam darīt lietas. Ka varam pārveidot un mainīt.
Tieši tāpat kā mums jāatgriežas pie arodbiedrību vēstures mācībām:
- Tev jāturās vienu minūti ilgāk par savu pretinieku.
- Tu cīnies ne tikai par sevi, bet arī par nākamo paaudzi.
Šāds domāšanas veids ir svarīgs.
Tas ir kolektīvs, un to iespējams stiprināt arī izglītībā.
Jo mēs zinām, cik daudz enerģijas vajadzīgs, lai būtu organizētājs.
Cik daudz izturības vajadzīgs, lai būtu arodbiedrību delegāts.
Cik daudz drosmes vajadzīgs, lai ticētu pārmaiņu iespējām, kad esi jauns arodbiedrības aktīvists un tikai sāc savu ceļu.
Noslēguma vārdi
Tas, ko gatavojamies izpētīt šajos EduDays, nav vienkārši.
Mēs spējam iesaistīties šajā sarežģītajā iniciatīvā pateicoties maniem kolēģiem, kuri padarīja šo konferenci iespējamu.
Tagad ar Compub kolēģu palīdzību, kuri vienmēr ir šīs konferences balsts, uzņemsim kopbildi — fotogrāfiju, kas mums atgādinās, kas mēs esam, kopā.
Bet pirms to darām, ļaujiet pateikt vēl vienu lietu:
vēlreiz paldies Izglītības departamenta komandai, un paldies arī par pacietību ar mani!
Komanda patiešām ir apbrīnojama: viņi strādā smagi, un tomēr atrod spēku sadzīvot arī ar mani!
Un visbeidzot — paldies jums visiem par to, ka esat šeit un piedalāties šajās darba dienās.
Grazie a tutti!
Lai ķeramies pie darba!
Fabio Ghelfi
ETUI Izglītības departamenta direktors