Kaut arī darba koplīgumi un kolektīvās pārrunas ir sociālo partneru autonomija, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) uzskata, ka: “koplīguma sarunās attiecīgajos līmeņos lielāka uzmanība būtu jāpievērš jautājumiem, kas saistīti ar zaļo pārkārtošanos”.[1]
EESK uzskata, ka koplīguma zaļo sarunu risināšana veicama, izmantojot klauzulas. Tostarp, koplīgumi var ietvert šādus aspektus:
- uzņēmumu darbības ietekme uz vidi;
- darba ņēmēju aizsardzība pret vides un klimata pārmaiņu sekām;
- zaļās pārveides ietekme uz uzņēmuma darbību, proti, darba organizāciju, mainīgajiem profesionālajiem profiliem un darbinieku prasmēm;
- iepriekš minēto apakšpunktu īstenošanas iekšējā uzraudzība.
Darba koplīgumi ir viens no instrumentiem, kā var palīdzēt uzņēmumiem pārvarēt klimata pārmaiņas un ar to saistītās izmaksas. EESK uzsver, ka zaļā pārkārtošanās būtiski ietekmē nodarbinātību un darba ņēmēju darba un dzīves apstākļus. Lai mazinātu ietekmi, EESK aicina darba koplīguma pārrunās iekļaut tādus jautājumus, kā darba ņēmēju apmācība un pārkvalifikācija, gados vecāku darba ņēmēju droša nodarbinātība, veselība un drošība darba vietās, mobilitāte ceļā uz/no darba vietām, energoefektvitāte ražošanas darbībā. EESK norāda, ka darba koplīguma pārrunās lielāks akcents tiek likts uz digitālo pārkārtošanos iepretim zaļajiem jautājumiem, kuriem ir pievērsta mazāka uzmanība. Tāpēc komiteja aicina ātrāk un efektīvāk iekļaut zaļos jautājumus darba koplīgumu pārrunās visos sarunu līmeņos, lai nodrošinātu jautājumu pēctecību. Zaļo jautājumu iekļaušana darba koplīgumos palielina uzņēmuma darbības efektivitāti, ilgtspēju un ražīgumu.
EESK uzsver, ka: “ES un dalībvalstīm ir jāveicina arī arodbiedrību un darba ņēmēju pārstāvju efektīvākas tiesības uz informāciju, apspriešanos un kolektīvo viedokļa paušanu par uzņēmējdarbības ietekmi uz vidi”. Starp priekšlikumiem, kā virzīties uz zaļo pārkārtošanos, var minēt tādus, kā cilvēku izraudzīšana, kuru pienākums (papildus viņu pamatpienākumiem) būtu palīdzēt risināt jautājumus, kas ir saistīti ar uzņēmuma pārkārtošanos zaļajai ekonomikai. EESK arī aicina dalībvalstis radīt papildus stimulus. Viens no priekšlikumiem ir īstenot profesionālās apmācības cilvēkiem, lai uzlabotu viņu zināšanas vides jomā. Svarīga ir arī gaisa kvalitāte, kā viens no veselības un drošības veicināšanas faktoriem.
Arī Starptautiskā Darba organizācija ir norādījusi, ka ir jāveicina vides noteikumu iekļaušana koplīguma sarunās visos līmeņos. Eiropas Komisija ir atzinusi, ka efektīvākais veids, kā informēt un iesaistīt zaļajā ekonomikā, ir sociālais dialogs un abu pušu līdzdalība zaļās pārkārtošanās veicināšanā. Pārkārtošanās un dekarbonizācija visvairāk ietekmē visneaizsargātāko iedzīvotāju dzīves apstākļus. Spānijas prezidentūra ES Padomē gatavojas izstrādāt tādu tiesisko regulējumu un stimulu politiku, kas veicinātu zaļās koplīguma sarunas.
Zaļās koplīgumu sarunas un darba koplīgumi nodrošina plašas iespējas un priekšrocības attiecībā uz vides ilgtspējas veicināšanu, ekonomikas dekarbonizāciju, aprites ekonomikas stimulēšanu un cīņu pret klimata pārmaiņām. To var nodrošināt, piemēram, darba ņēmēju mobilitāte, darba organizēšanas veidi, darbinieku iespējas veicināt zaļās pārkārtošanās procesus, drošas un veselīgas vides nodrošināšana utt.
Saskaņā ar EESK pausto arvien vairāk uzņēmumu ievieš korporatīvās sociālās atbildības sistēmas, kas ietver reālas saistības ar ilgtspējīgu vides pārvaldību. EESK piedāvā iekļaut sociālās atbildības klauzulas dažādu līmeņu koplīgumos atbilstoši darba tiesisko attiecību regulējumam. Lai īstenotu Eiropas zaļo kursu, EESK piedāvā izveidot jaunu, īpašu un viendabīgu marķēšanas satvaru, kas “nodrošinātu ekonomisku un ekoloģisku informāciju, kas palīdzētu publiskā un privātā sektora lēmumu pieņemšanā”.
EESK uzsver, ka nesen Pasaules Veselības organizācija noteica jaunas vērtības attiecībā uz gaisa kvalitāti un tā ietekmi uz cilvēku veselību, t.sk. ārpus telpām strādājošo cilvēku arodveselību. Tas nozīmē arī izmaiņas nacionālajā likumdošanā saistībā ar darba aizsardzību. Šīs izmaiņas ietekmēs arī darba koplīgumu sarunas par darba vidi.
EESK norāda, ka: “Eiropas līmenī pieaug tādu pētījumu skaits, kuros uzsvērtas priekšrocības, ko sniedz zaļās koplīguma sarunas kā instruments ilgtspējīgu ražošanas procesu veicināšanai, izmantojot vienošanās, kurās iekļautas zaļā pašregulējuma klauzulas”.
EESK mudina sociālos partnerus iekļaut koplīgumos zaļās pārkārtošanās labās prakses piemērus, kā vienu no tiem var minēt globālās programmas “Responsible Care” iekļaušanu Eiropas ķīmiskās nozares koplīgumos. Viens no priekšlikumiem ir “veicināt darba ņēmēju pārstāvju tiesības uz informāciju un apspriešanos par uzņēmuma rīcību saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām saskaņā ar valsts noteikumiem un praksi”. Savukārt mobilitātes klauzula nozīmētu iekļaut darba koplīgumos darbaspēka mobilitātes shēmas, ar kurām paredzēts samazināt privāto transportlīdzekļu izmantošanu, t.sk. to radīto emisiju radīšanu.
- Zaļās koplīguma sarunas, 2023. Pieejams: https://www.eesc.europa.eu/lv/our-work/opinions-information-reports/opinions/green-collective-bargaining