2020.gada 1.jūlijā Eiropas Komisija prezentēja Eiropas Prasmju programmu ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un spējai atjaunoties. Programmā ir izvirzīti ambiciozi mērķi kvalifikācijas paaugstināšanai (esošo prasmju uzlabošanai) un pārkvalifikācijai (jaunu prasmju apguvei), kas jāsasniedz nākamo 5 gadu laikā. Programmā iekļautie 12 rīcības virzieni ir vērsti uz prasmju apguvi darba tirgum, sadarbojoties uzņēmumiem un sociālajiem partneriem, lai kopīgi virzītu un pārvarētu darba tirgus un ekonomikas pārmaiņas. Programmas mērķis ir arī vairāk iesaistīt cilvēkus mūžizglītības aktivitātēs, izmantojot investīcijām cilvēkresursos ne tikai ES budžetu, bet sekmējot arī publisko un privāto partnerību ieguldījumiem mūžizglītībā.
Prasmju Programmā liels uzsvars tiek likts uz digitālo prasmju apguvi, turklāt pandēmija vēl vairāk ir izgaismojusi zemo digitālo prasmju radītos šķēršļus pārmaiņu pārvarēšanā. Nav noslēpums, ka Latvijā pieaugušo īpatsvars, kuriem ir zemas digitālās prasmes (42% no visiem iedzīvotājiem) ir viens no augstākajiem rādītājiem starp ES dalībvalstīm, sliktāk ir tikai Rumānijai (43%). Vidēji ES šis rādītājs ir 29%. Līdz ar to Latvijai Prasmju programma ir īpaši nozīmīga, arī gaidāmo investīciju un iespēju kontekstā.
Taču Prasmju programma pamatā runā par atbilstošo prasmju apguvi darba tirgus vajadzībām, lai varētu “strādāt efektīvāk un izmantot jauno tehnoloģiju radītās priekšrocības, tas novērsīs galvenos šķēršļus investīcijām, novērsīs darba tirgus neatbilstības un būs pamats izpētei un attīstībai, kā arī inovācijām uzņēmējdarbībā”. Runājot par prasmju apguvi, bieži vien tiek lietots termins “prasmju atbilstība darba tirgus vajadzībām”, taču gandrīz neviens nerunā par citiem iemesliem, kas var izraisīt un izraisa prasmju neatbilstību darba tirgus vajadzībām – darbinieku nepietiekama novērtēšana, atalgojums līmenis, darba apstākļi utt.
Runājot par mērķiem, tad pašlaik mazāk nekā divi no pieciem pieaugušajiem izglītojas katru gadu (šeit ir domātas jebkādas aktivitātes – augstākas izglītības programmas, neformālās izglītības programmas, semināri, konferences utt.). Latvijā šis rādītājs ir nedaudz labāks nekā vidēji ES – 45,7% no pieaugušajiem jeb nedaudz vairāk nekā divi no pieciem pieaugušajiem katru gadu piedalās izglītības aktivitātēs.
Prasmju programmā ir definēti 12 rīcības virzieni, tostarp viens no rīcības virzieniem paredz veicināt sociālo partneru iesaisti darba tirgus prognozēšanā un mācību vajadzību noteikšanā. Programmas pirmais rīcības virziens ir Prasmju Pakts, kas ietvers galvenos prasmju uzlabošanas un pārkvalifikācijas principus. Prasmju Paktu ir plānots parakstīt š.g. novembrī Vācijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā. Prasmju programmā ir iekļautas vairākas jaunas iniciatīvas – viena no tām ir individuālo mācību kontu iniciatīva. Tas nozīmē, ka katram ir noteikts mācību konts ar konkrētu stundu vai dienu skaitu gadā, kuras strādājošais var izmantot mācību vajadzībām. Turklāt dienu skaits tiek uzkrāts un “seko līdzi” strādājošajam arī tad, ja strādājošais maina darbu. Kā tiek finansēti šādi konti? Šāda sistēma jau darbojas Francijā, un pamatā konti tiek finansēti no darba devēju iemaksām uz sociālo partneru vienošanās (darba devēju un arodbiedrību) pamata.
Prasmju programma izvirza ambiciozus mērķus – jau 2025.gadā 50% no visiem pieaugušajiem jāpiedalās izglītības aktivitātēs katru gadu, savukārt attiecībā uz zemu kvalificētajiem strādājošajiem tie būtu 30%, kas katru gadu iesaistītos izglītības aktivitātēs. Latvijai lielāks izaicinājums būtu tieši digitālo prasmju uzlabošana, jo šeit ir jāsasniedz 70% – tik daudz pieaugušajiem jābūt vismaz pamata digitālajām prasmēm (2019.gadā 45% no Latvijas pieaugušajiem vecumā 25 – 64 gadi bija pamata digitālās prasmes, vidēji ES tie bija 58%). Eiropas Komisija atbalstīs arī citas iniciatīvas pieaugušo izglītībā, lai veicinātu pēc iespējas lielāku pieaugušo iesaisti izglītībā – studiju aizdevumi, granti utt.
Taču arodbiedrības atgādina, ka katrai dalībvalstij ir jādefinē efektīvas prasmju apguves un pārkvalifikācijas stratēģijas atbilstoši nacionālajai izglītības politikai, kuras atbalsta strādājošos un bezdarbniekus ar kvalitatīvu un iekļaujošu prasmju apguvi un virzību. Kaut arī prasmju programmā galvenais akcents tiek likts uz darba tirgū noderīgām prasmēm, sociālās prasmes un to apguve ir vienlīdz svarīgas.
P.S. Kā pirmā Prasmju programmas darbība ir publiskota jaunā platforma Europass, kurā ir pieejamas norādes par CV sagatavošanu, īpaša informācija par darbavietām un mācību iespējām, kā arī padomi par prasmju tendencēm. Platformā pieejamais saturs ir pieejams 29 valodās. Arodbiedrības ir pārliecinājušās, ka platforma Europass ir noderīgs palīgs CV izveidei Europass formātā, kā to arvien vairāk pieprasa darba tirgū.
Linda Romele,
LBAS eksperte