Arvien straujāko Eiropas deindustrializāciju rāda jauni arodbiedrību pētījumi, kas atklāj, ka pēdējo četru gadu laikā ir zaudēts gandrīz miljons darbavietu ražošanā.
Eiropas Arodbiedrību institūta veiktā Eurostat datu analīze atklāja, ka kopš 2019. gada trešā ceturkšņa apstrādes rūpniecībā nodarbināto skaits ir samazinājies par 853 000.
Visvairāk darbavietu tika zaudētas Polijā (-278 000), Rumānijā (-144 000) un Vācijā (-129 000). Zaudējumi Horvātijā un Slovēnijā veidoja 14% no visa ražošanas darbaspēka, apsteidzot Bulgāriju (13%) un Čehiju (11%) zaudējumu procentu ziņā.
Samazinājumi, ko galvenokārt izraisīja pielāgota atbalsta trūkums ES rūpniecībai, sekoja pēc desmit gadus ilgas relatīvas stabilitātes rūpniecībā.
1. tabula: 10 valstis, kuras ir zaudējušas visvairāk darba vietu ražošanā

Pāreja uz ilgtspējīgu ekonomiku ir iespēja mainīt situāciju, taču ES ir vajadzīga rūpniecības politika, lai aizsargātu un radītu kvalitatīvas darbavietas.
Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka nodarbināto skaits ražošanas sektorā ir samazinājies par 600 cilvēkiem jeb 3%, – kopumā no 20,5 tūkst. 2019. gadā nokrities līdz 19,9 tūkst. 2023. gadā.
Arodbiedrības aicina ES mainīt kursu un atteikties no taupības un tā vietā:
- Izveidot pastāvīgu ES investīciju instrumentu ar pietiekamiem resursiem, lai atbalstītu visas dalībvalstis un reģionus.
- Nodrošināt, ka valsts nauda atbalsta kvalitatīvu darba vietu radīšanu un koplīgumu slēgšanu, izmantojot stingrus sociālos nosacījumus, kas saistīti ar investīcijām, valsts atbalstu un publisko finansējumu.
- Ieviest Eiropas direktīvu par taisnīgu pāreju darba pasaulē, paredzot un pārvaldot pārmaiņas, kā galvenos principus nosakot sociālajam dialogam un darba koplīguma slēgšanai.
ETUC ģenerālsekretāre Estere Linča sacīja:
“Darbaspēks, kas nodrošina Eiropas ražošanu, ir tikpat svarīgs kontinenta panākumiem nākotnē, kā tas ir bijis pagātnē. Ir jārisina drūmā realitāte, kad ir slēgtas gandrīz 1 miljons darbavietas. ES var to mainīt, izstrādājot rūpniecības politiku, kuras pamatā ir kvalitatīvas darbavietas.
Veiksmīga rūpniecības politika atzīst visu sektoru — valsts un privāto — nozīmi Eiropas panākumos, un tai ir jābūt pienācīgi finansētai, efektīvai un mērķtiecīgai, lai tā būtu efektīva ilgtermiņā. Mūsu piedāvātais plāns ir balstīts uz šiem trim komponentiem.
Pirmkārt, mums ir vajadzīgs ieguldījumu instruments, kas atbilst Eiropas izaicinājuma mērogam. Otrkārt, stingru sociālo nosacījumu ieviešana nodrošinātu, ka katrs valsts naudas cents tiek novirzīts kvalitatīvu darba vietu aizsardzībai un radīšanai. Treškārt, ES ir vajadzīgas spējas paredzēt un pārvaldīt pārmaiņas, izmantojot direktīvu par taisnīgu pāreju.
Spēcīga un ilgtspējīga rūpniecība ir darba ņēmēju, darba devēju un valdību kopīgas intereses. Mēs izvirzīsim jautājumus par saviem risinājumiem šīs nedēļas ES trīspusējā sociālajā samitā.”
IndustriAll Europe ģenerālsekretāre Džūdita Kērtone-Dārlinga sacīja:
“Eiropas rūpniecības nozares un to darbinieki ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu Eiropai nepieciešamos klimata risinājumus. Tie ir atkarīgi no investīcijām un mērķtiecīgas rūpniecības politikas. Tā vietā, lai mazinātu Zaļā kursa mērķus sarežģītajā politiskajā un ekonomiskajā situācijā, mums ir jāturpina atbalstīt tīras tehnoloģijas, un mums ir jāmaina kurss uz deindustrializāciju.
Tāpēc mums ir jānodrošina makroekonomikas politikas ietvars, kas rada telpu nepieciešamajām investīcijām, un mums ir jānodrošina, ka ieguldījumi ir saistīti ar tādiem sociālajiem nosacījumiem kā labu rūpniecisko darbavietu garantijas, spēcīgāks sociālais dialogs un taisnīga pāreja miljoniem cilvēku – darba ņēmējiem, kurus ietekmē rūpniecības pārmaiņas.
Tāpēc rūpniecības darbinieki atbalsta Eiropas rūpniecisko vienošanos. Viņiem ir jābūt pārliecinātiem, ka rūpniecībai ir apstākļi, lai varētu pildīt savu lomu ES zaļā kursa īstenošanā un labu rūpniecisko darba vietu radīšanā. Tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt, ka strādājošie turpina strādāt, uzņemoties Zaļā kursa saistības. Atgriešanās pie taupības Eiropā radītu pretēju efektu. Gatavojoties Eiropas vēlēšanām, ES iestādēm būtu labāk to ņemt vērā.”