Otrdien, 31. maijā, Eiropas semestra cikla ietvaros LBAS un citi Latvijas sociālie un sadarbības partneri tikās ar Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta pārstāvjiem, lai diskutētu par izaicinājumiem un priekšlikumiem Atveseļošanās un noturības plāna ieviešanā un iepriekšējā nedēļā Eiropas semestra ietvaros publicēto ziņojumu par Latviju un Latvijai konkrēti adresētajiem ieteikumiem.
Atveseļošanās un noturības plāna (ANM) ieviešana norit atbilstoši grafikam, tomēr, neskatoties uz to, tikšanās laikā LBAS izteica bažas par plānā iekļauto reformu ieviešanu un tā piesaistītā finansējuma spēju pildīt uzstādītos mērķus, ņemot vērā Krievijas uzsāktās karadarbības ietekmē radīto straujo inflāciju un izmaksu pieaugumu. EK pārstāvniecība norādīja, ka ar šādiem izaicinājumiem saskaras visas ES dalībvalstis, tomēr šobrīd nav paredzēts pārskatīt un mainīt ANM plānu mērķus. Tā vietā EK ir apņēmusies uzraudzīt pilnīgu plānu izpildi un meklēt finanšu risinājumus, piemēram, Eiropas kreditēšanas mehānismus, lai nodrošinātu papildu finansējumu mērķu izpildei, ja tāds būs nepieciešams.
LBAS norādīja uz atsevišķiem trūkumiem EK rekomendācijās Latvijai, tostarp, nepietiekamo uzsvaru uz finansējuma trūkumu veselības un izglītības nozarēm. Tā, piemēram, LBAS uzsvēra, ka dažādās augstākās izglītības un zinātnes nozarēs pastāv nevienlīdzība un nesabalansētas investīcijas, jo netiek nodrošināts pietiekams valsts budžeta un privātā sektora investīciju apjoms pētniecībai un attīstībai. Tas negatīvi ietekmē kopējo inovāciju un ekonomikas attīstību.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris uzsvēra, ka EK ziņojumā izdarītie secinājumi nekorekti norāda, ka veselības nozarei nepieciešamā papildus finansējuma nodrošināšanai ir nepieciešami papildu ieņēmumi budžetā, kas varētu tikt nodrošināti caur nodokļu palielināšanu, piemēram, nekustamā īpašuma nodoklim un uzņēmumu ienākuma nodoklim. Lai arī LBAS nenoliedz, ka nodokļu struktūra Latvijā ir pārskatāma, sevišķi to virzot prom no darbaspēka, ir būtiski uzsvērt, ka papildu finansējums veselības aprūpes nozarei ir iespējams arī šī brīža budžeta ietvaros, nevis tikai, ja tiek rasti papildu ieņēmumi no nodokļu sloga palielināšanas, kā to norādījusi EK.
LBAS norādīja arī uz to, ka šobrīd ir būtiski izstrādāt mehānismu, kas spētu mazināt inflācijas ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju. Papildus mērķētajam atbalstam LBAS rosina noteikt PVN samazinātās likmes publiski regulētiem pakalpojumiem, tajā skaitā, elektroenerģijai, gāzei un degvielai. PVN likmju samazināšana šiem produktiem ne tikai mazinātu galapatēriņa cenas mājsaimniecībām, bet būtiski ietekmētu arī ražošanas izmaksas citām preču un pakalpojumu grupām, tādējādi bremzējot kopējo inflācijas līmeni un stabilizētu Latvijas iekšējo pirktspēju.
Noslēgumā LBAS vērsa EK uzmanību, ka sociālajiem partneriem kapacitātes stiprināšanai ES struktūrfondu ietvaros tiek atvēlēti niecīgi finanšu resursi un ir bažas, ka tas nesasniegs sociālo partneru kapacitātes stiprināšanas mērķus, kas iepriekš noteikti EK rekomendācijās.