Eiropas komisija ir publicējusi 2023.gada Ziņojumu par Latviju. Ar ziņojumu var iepazīties šeit.
Ziņojums ir lieliska iespēja redzēt Eiropas Komisijas analīzi par ekonomisko un sociālo situāciju Latvijā, kas šis gadam ir diezgan kritisks. Dažas kritiskas atziņas no Eiropas Komisijas ietver šādus secinājumus:
- Neskatoties uz darba tirgus sniegumu un nominālās atalgojuma pieaugumu (+9,0%), 2022. gadā augstās inflācijas dēļ reālās algas būtiski samazinājās.
- Latvijas nodokļu ieņēmumi kā daļa no IKP ir ievērojami zem ES vidējā līmeņa. Valsts izdevumi veselības aprūpei un sociālajai aizsardzībai ir zemi salīdzinājumā ar ES vidējiem rādītājiem, kas kavē savlaicīgu un vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un atbilstošas sociālās palīdzības sniegšanu.
- Energoresursu inflācija 48,8% apmērā ievērojami pārsniedza eirozonā sasniegtos 36,9%. Turklāt, energoproduktiem veidojot lielāku daļu Latvijas patēriņa tēriņos, to ietekme uz patēriņa cenu inflāciju bija lielāka nekā citās valstīs.
- Latvija ir izraudzīta padziļinātam pārskatam, lai novērtētu riskus, kas saistīti ar cenu konkurētspējas pasliktināšanos saistībā ar algu un cenu inflācijas starpību pieaugumu ar tirdzniecības partneriem, spēcīgu mājokļu cenu pieaugumu, kā arī tekošā konta paplašināšanos.
- Nevienlīdzība un nabadzība joprojām ir augsta, kas saistīta ar sliktu ienākumu pārdali, izmantojot nodokļu un pabalstu sistēmu. Latvijas nodokļu ieņēmumi kā daļa no IKP ir zem ES vidējā līmeņa un 2021. gadā turpināja samazināties. Valsts izdevumi sociālajai aizsardzībai joprojām ir vieni no zemākajiem ES, un tāpēc tie ir mazāk efektīvi nabadzības un nevienlīdzības mazināšanā nekā citās ES valstīs.
- Pensijas ir vienas no zemākajām ES salīdzinājumā ar algām, kā kopējais aizstāšanas koeficients (pensija kā attiecība pret ienākumiem no nodarbinātības) 2021. gadā Latvijā bija 0,42, salīdzinot ar 0,58 ES.
- Reģionālā nevienlīdzība kvalitatīvas izglītības pieejamības jomā joprojām ir galvenais izaicinājums Latvijas izglītības sektorā. Tā kā skolu tīkls joprojām ir pārāk liels Latvijas mazajam skolas vecuma bērnu skaitam, daudzām skolām ir problēmas ar skolotāju algošanu, jo tās nevar piedāvāt konkurētspējīgu atalgojumu, pamatojoties uz pilnas slodzes slodzi. Latvijas skolotāji ir vieni no vecākajiem ES, un ir grūti atjaunot arvien novecojošo pedagogu darbaspēku. Turklāt mazpilsētu un lauku skolās mācību rezultāti vidēji ir zemāki nekā Rīgā. Tāpat lauku apvidos ir augstāks to skolēnu īpatsvars, kuri priekšlaicīgi pamet skolu
- To Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri ziņoja par neapmierinātām medicīniskās aprūpes vajadzībām, bija viens no augstākajiem ES gan pirms Covid-19 pandēmijas, gan tās laikā (4,0% Latvijā 2021. gadā salīdzinājumā ar 2,0% visā ES), un nesamērīgi ietekmēta zemāko ienākumu grupa. Veselības sistēma Latvijā ir nepietiekami finansēta. Veselības izdevumi Latvijā ir vieni no zemākajiem ES un 2020. gadā tikai 63,6% no tiem bija valsts finansēti. Neatbilstoši finanšu resursi veselības aprūpei rada ikgadējo kvotu sistēmu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, kas savukārt rada ilgu gaidīšanas laiku unaugstu neapmierināto medicīniskās aprūpes līmeni. Finanšu resursu trūkums ierobežo arī piedāvātās aprūpes klāstu, un valsts finansētie veselības pakalpojumi un preces gandrīz vienmēr prasapapildu maksājums no lietotāja. Līdz ar to Latvijā ir augsts tēriņu īpatsvars veselības aprūpei (31,9% 2020. gadā, vairāk nekā divas reizes pārsniedz kopējo līmeni ES 14,4%).Pastāvīgais veselības aprūpes speciālistu trūkums ir šķērslis veselības aprūpes nodrošināšanai. Praktizējošo ārstu skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir zem ES vidējā līmeņa. Praktizējošo medmāsu skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir viens no zemākajiem ES un pēdējos gados ir samazinājies. Veselības darbinieku trūkums vairāk jūtams ārpus Rīgas. Ir jāpalielina pasākumi, lai piesaistītu vairāk studentu karjerai veselības nozarē, un pasākumi, lai veicinātu veselības aprūpes speciālistu pieņemšanu darbā, noturēšanu un ģeogrāfisko līdzsvaru. Darba apstākļi ir svarīgs jautājums, jo zemais atalgojums attur no darba uzsākšanas, jo īpaši medmāsām.
- Runājot par veselību un drošību aprites darbos, letālo negadījumu skaits atkritumu apsaimniekošanā un materiālu reģenerācijā ir virs vidējā rādītāja visās tautsaimniecības nozarēs Latvijā un virs ES vidējā līmeņa.
- Atkal pieaug darbaspēka trūkums un prasmju neatbilstība. Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, ko izraisa iedzīvotāju novecošanās, Latvijā joprojām ir būtisks izaicinājums. Tas rada darbaspēka trūkumu, lai gan nozare un pakalpojumi ziņo par mazāku trūkumu nekā iepriekš. Novecošanās ietekme ir īpaši jūtama sociālajā, aprūpes, veselības un lauksaimniecības nozarēs, kur algas ir salīdzinoši zemas, kas attur jaunus darbiniekus no ienākšanas darba tirgū. Piemēram, vidējā alga par sociālā darba aktivitātēm 2022. gadā bija 66% no valsts vidējās bruto izpeļņas. 2022. gadā tika ziņots par darbaspēka trūkumu 25 profesijās, kurās bija nepieciešamas īpašas prasmes vai zināšanas zaļajai pārejai, tostarp būvelektriķos un ar tiem saistītajos elektriķos, mehāniķos un elektropārvades līniju uzstādītāji un remontētāji. Brīvo darbvietu līmenis pieauga galvenajās nozarēs, piemēram, būvniecībā (no 1,2% 2015. gadā līdz 3,5% 2021. gadā) un apstrādes rūpniecībā (no 2,2% 2015. gadā līdz 3,7% 2021. gadā), tikai apstrādes rūpniecībā pārsniedzot ES vidējo rādītāju 1,9% 2021. gadā