10. aprīlī notika Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes (PINTSA) sēde, kurā pēc vienlīdzīgiem paritātes principiem piedalījās darba devēju, darba ņēmēju un valsts puses pārstāvji.
Izglītības un zinātnes ministrija prezentēja tiesību aktus, kuros ir nepieciešams veikt izmaiņas. Latvijas Darba devēju konfederācija vērsa uzmanību, ka ir nepieciešams precizēt nozaru ekspertu padomes lomu, kā arī neskaidrs jautājums ir par nozares eksaminācijas centriem.
Ekonomikas ministrija (EM) prezentēja absolventu sistēmu attiecībā uz tālākizglītības un kvalifikācijas paaugstināšanas programmām izveidi. Monitoringā tiks ņemti vērā Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts izglītības attīstības aģentūras un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras dati par īstenotām tālākizglītības un kvalifikācijas paaugstināšanas programmām. Monitorings analizēs tādus datus kā deklarētā dzīvesvieta, ekonomiskās aktivitātes statuss, izglītības līmenis, gada laikā gūtie ienākumi (informācija no VID), profesija un nodarbinātā saimnieciskās darbības veids, kā arī informācija par personas emigrāciju pārskata gadā. 2022. gadā mācībās vismaz vienu reizi ir piedalījušies 103 497 pieaugušo. Pēc programmas veida pieaugušie visvairāk apguva zināšanas elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, informācijas un komunikācijas tehnoloģijās, 46% no pieaugušajiem, kuri piedalījās mācībās ir augstākā izglītība. Darba ņēmēju puse pauda bažas, ka profesionālās izglītības iestāžu absolventu praktiskā nodarbošanās var nesakrist ar profesijām, kuras analizēs EM. Ik gadu tiks veidots cilvēkkapitāla prasmju attīstības pasūtījums, kuru izvērtēs un apstiprinās Cilvēkkapitāla attīstības padome un Apvienotā pieaugušo izglītības koordinācijas komisija, kurā piedalās arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.