Eiropas arodbiedrības kopā ar lielu NVO un akadēmiķu koalīciju organizē kampaņu, lai Eiropas Komisija neatgriezeniski likvidētu taupības politiku, kas ir pārtraukta pandēmijas laikā.
Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus atvieglojošā “vispārējā izņēmuma klauzula” tika ieviesta pagājušajā gadā kā daļa no Eiropas Komisijas atbildes uz Covid-19 krīzi, kas ietvēra arī ārkārtas darba atbalsta shēmas SURE izveidi un bezprecedenta atveseļošanās fondu.
Veiktie saprātīgie pasākumi atspoguļo pagriezienu Komisijas ekonomikas politikā salīdzinājumā ar tās taupībā balstīto reakciju uz 2008. gada banku krīzi.
ETUC kopā ar Jaunās ekonomikas fondu, Finance Watch, Atvērtās sabiedrības fondu aicina veikt pamatīgas un pastāvīgas izmaiņas ES fiskālajā politikā, lai ES varētu atgūties no krīzes un radīt ilgtspējīgu un sociāli taisnīgu nākotni.
Vēstulē ES līderiem pirms pirmdienas Eirogrupas sanāksmes koalīcija saka: “Atgriešanās pie ierastā biznesa – pagātnes neveiksmīgās taupības politikas atdzīvināšana – vienkārši nav iespējama. Mums jāveido apstākļi, lai visas Eiropas dalībvalstis būtu spēcīgākas, izejot no COVID krīzes, nekā tās bija. Šis gads mums ir unikāla iespēja darīt visu citādāk un sākt jaunu sadaļu Eiropas politikas veidošanā.”
Vēstule aicina veikt šādas trīs izmaiņas ES fiskālajā politikā:
- Dalībvalstīm ir iespējas un stimuls sasniegt pilnīgu nodarbinātību, pienācīgi radot darbavietas, radot sociāli taisnīgu, zaļu pāreju;
- Ir izveidots ievērojams un pastāvīgs ES budžets un aizņemšanās iespējas, lai veicinātu investīcijas, kas atbalsta Zaļo vienošanos un sociāli taisnīgu pāreju;
- Eiropas Centrālā banka atbalsta demokrātiski pieņemtu lēmumu fiskālos mērķus, ļaujot dalībvalstīm pilnībā izmantot fiskālo potenciālu, ko tām piešķir monetārā politika.
ETUC ģenerālsekretārs Luka Visentīni sacīja: “ES reakcija uz 2008. gada finanšu krīzi radīja bezprecedenta bezdarba līmeni, nojauca kolektīvo sarunu sistēmas, kas nepieciešamas taisnīgai algai, un iznīcināja sabiedriskos pakalpojumus, no kuriem visi esam atkarīgi. Galēji labējs populisms bija tā politiskais mantojums.
ES reakcija uz Kovida pandēmiju liecina, ka līderi ir iemācījušies pareizās mācības no finanšu krīzes, šoreiz sniedzot ārkārtas atbalstu darbavietu, iztikas līdzekļu un veselības aprūpes pakalpojumu saglabāšanai. Tā ir atbilde, kuras pamatā ir solidaritāte, nevis taupība.
Nevar atgriezties pie diskreditētas politikas, kurā prioritāte ir izdevumu samazināšana, nevis darbavietu radīšana. Izaugsmes un stabilitātes paktu nevajadzētu vienkārši atlikt, tas ir dziļi jāmaina, lai ļautu veikt milzīgus ieguldījumus, lai nodrošinātu pilnīgu nodarbinātību un taisnīgu pāreju, kā arī aizsargātu vidi. Eiropai ir jādod dalībvalstīm zaļā gaisma milzīgajiem ieguldījumiem, kas nepieciešami, lai mēs vienotāk pārvarētu sociālās, ekonomiskās un vides krīzes.”